Ogrē spriež par nesekmīgiem skolēniem un bērnudārzu jēgu

Trešdien notikušajā Ogres novada izglītības iestāžu direktoru sanāksmē piedalījās arī Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta pārstāves – departamenta direktora vietniece – vispārējās izglītības nodaļas vadītāja Inita Juhņēviča, profesionālās izglītības nodaļas vadītāja Gunta Šmaukstele un izglītības iestāžu pārvaldības nodaļas vecākā referente Dzintra Kalniņa. 

Pēc ministrijas pārstāvu teiktā, izglītības ministre Tatjana Koķe atzinusi, ka pārmaiņu izglītības sistēmā pagaidām pietiek, un tuvākajā nākotnē nav gaidāmas nepārdomātas, sasteigtas reformas. Tiks ievērots galvenais princips “Nauda seko skolēnam!” Tuvākā laikā tiks īstenotas tās izmaiņas, kuras jau izdiskutētas un par kurām pieņemti lēmumi.

Bērnudārzā iemāca par maz

“Pats būtiskākais, ka ir noteiktas pamatprasmes, kas bērnam ir jāapgūst beidzot pirmsskolas izglītības iestādi - piecgadīgo un sešgadīgo apmācību, - un stājoties pirmajā klasē. Šobrīd šis līmenis vēl nav pilnībā nodrošināts. Mēs sagaidām no bērna pirmajā klasē vairāk, nekā spējam dot pirmsskolā. Līdz ar to mēs gribētu šo pēctecību izveidot un sākt tieši ar pirmsskolu.” norāda I.Juhņēviča. Un turpina: “Nekādā gadījumā šīs pamatprasmes nebūs vērtētas ar testu, atzīmēm vai tamlīdzīgi. Vienkārši pirmsskolas skolotājs zinās, uz ko  viņam jāvirza apmācība”.

Sešu gadu vecumā bērni uz skolu neies

Izglītības un zinātnes ministrija aicināja sabiedrību uz diskusiju par mācību uzsākšanu 1.klasē no sešu gadu vecuma. Diskusijā piedalījās pārstāvji no izglītības pārvaldēm, pirmsskolas izglītības iestādēm un dažādām organizācijām.  “Ministrijā par šo jautājumu esam ļoti daudz diskutējuši, un mēs patiešām ļoti labi apzināmies - lai ieviestu kaut ko tādu, ir ļoti daudz kas vajadzīgs, - nepieciešams sagatavot pedagogus, apstiprināt mācību saturu, sagādāt grāmatas un nodrošināt materiālo bāzi. Tā visa mums šajā brīdī nav. Līdz ar to pāragri runāt, ka mēs varētu noteikt bērnu uzņemšanu pirmajā klasē no sešu gadu vecuma,” informē I.Juhņēviča. Ministrijas pārstāji apliecina, ka paliks iepriekšējā kārtība – bērni uzsāks skolas gaitas no septiņu gadu vecuma, izņēmuma gadījumos no sešu vai astoņu gadu vecuma.

Pirmsskolā bez pedagoga diploma strādāt nedrīkstēs

“Vēl viena lieta, kas attiecas uz pirmsskolas izglītību – mēs neatņemsim pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem kvalifikāciju. Tas bija Pašvaldību savienības priekšlikums, ka vajadzētu pirmsskolā ļaut strādāt cilvēkiem, kuriem nav pedagoga kvalifikācijas. Izglītības un zinātnes minsitrija ir kategoriski pret to, lai atļautu pirmsskolas izglītības iestādēs strādāt skolotājiem bez pedagoga kvalifikācijas,” uzsver I.Juhņēviča.

Divnieku karaļiem būs grūta dzīve

Ministrijas pārstāvji izglītības iestāžu vadītājus informēja, ka ir sagatavoti grozījumi Ministru kabineta noteikumos par izglītojamo uzņemšanu un pārcelšanu nākamajā klasē. “Galvenā grozījumu būtība ir tā, ka nākamajā mācību gadā vidusskolas posmā vispārējās izglītības iestādēs nedrīkstēs pārcelt skolēnus no 10. uz 11. un no 11. uz 12.klasi ar nesekmīgām atzīmēm, pat ar vienu nē,” norāda I.Juhņēviča. Šī norma tiek ieviesta ar mērķi paaugstināt prasības vispārējās vidējās izglītības iestādēs. Statistika rāda, ka šajā problemātiskajā kategorijā vidusskolas posmā vispārējās izglītības mācību iestādēs valstī kopumā ietilpst apmēram 2000 skolēnu ik mācību gadu. Ja tiks pieņemti šie noteikumi, tad skolēniem ar nesekmīgām atzīmēm būs nepieciešams meklēt citu izglītošanās iespēju. Tiek plānoti grozījumi arī Vispārējās izglītības likumā, kuros tiks noteikts, ka arī pamatskolu nevarēs beigt ar nesekmīgām atzīmēm. Līdz ar to arī vidusskolā nevarēs tikt uzņemti skolēni ar nesekmīgām atzīmēm, un attiecīgi arī vidusskolu nevarēs beigt ar nesekmīgām atzīmēm. “Īstenojot  paaugstinātas kvalitātes prasības, mums jādomā par to, lai šie bērni, kuri tās neizturēs, nepaliktu uz ielas, un viņiem jāsagaatvo cits piedāvājums Šo aspektu mēs izvirzām par  prioritāro, domājot gan par vispārējo, gan par profesionālo izglītību,” norāda I.Juhņēviča.