Galvenais ieguvums pēc Ķeguma un Birzgales apvienošanās – novada domē par vienu deputātu mazāk

No 16.marta līdz 5.aprīlim publiskai apspriešanai tika nodots “Ķeguma novada un Birzgales pagasta pašvaldību apvienošanās projekts”, kuras ietvaros 2.aprīlī Ķeguma tautas namā rīkoja iedzīvotāju sapulci, lai uzklausītu sabiedrības viedokli. Uz sapulci ar projekta darba grupas pārstāvjiem bija ieradušies labi, ja nedaudz vairāk par desmit interesentiem, jo, atklāti sakot, viss jau izlemts bez viņiem. Pat Birzgales pašvaldības vadītājs Pāvels Kotāns, kurš gadiem ir bijis nesatricināms sava pagasta patstāvīgas saimniekošanas idejas atbalstītājs, spiests kapitulēt valdības lēmumu priekšā.

P.Kotāns: “Štokenbergs sagrieza visu ar kājām gaisā!”

“Mēs pierādījām, ka varam saimniekot patstāvīgi, bet tad nāca pie varas Reģionālo un pašvaldības lietu ministrs Aigars Štokenbergs, kurš visu “sagrieza kājām gaisā”. Jaunajā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā parādījās, ka Birzgales pagastam jāapvienojas ar Ķeguma novadu. Tātad jautājums - vai mums saiet kopā vai nesaiet, - atkrīt. Tā vietā jādomā, kā dzīvot uz priekšu,” norāda P.Kotāns.
Pagājušā gada septembrī Birzgales pagasta deputāti pieņēma lēmumu, ka piekrīt apvienoties ar Ķeguma novadu, līdzīgu lēmumu tā paša gada decembrī pieņēma arī Ķeguma pašvaldība. Kā to paredz likumdošana, abas pašvaldības izveidoja kopīgu darba grupu, kurā trīs deputāti pārstāvēja Birzgales pagastu, trīs – Ķeguma novadu, lai izstrādātu apvienošanās projektu. Darba grupā tika iesaistīt arī visdažādāko nozaru – izglītības, kultūras, sociālo jautājumu, bāriņtiesas, saimniecisko jautājumu – speciālisti, lai izvērtētu, kāda ir pašreizējā situācija, un kā pašvaldības funkcijas tiks realizētas pēc apvienošanās.
Plāno izveidot kopīgu sociālo dienestu
“Jāsaka, ka kopumā pilnībā tiks saglabātas tās iestādes, kas bija līdz šim abās pašvaldībās. Izmaiņas vairāk skars sociālo aprūpi, jo līdz šim Birzgales pagastā nebija izveidots sociālais dienests. Pēc abu pašvaldību apvienošanās strādās sociālais dienests, kas apkalpos visu novada teritoriju. Tādas svarīgas iestādes, kā bāriņtiesa, dzimtsarakstu nodaļa, izglītības un kultūras iestādes vismaz pirmajā posmā pēc apvienošanās turpinās strādāt tāpat, kā kā iepriekš,” informē Ķeguma novada domes juriskonsulte Liāna Čodore. Un piebilst: “Protams, ja nebūs kādu citu objektīvu iemeslu, kas liks pārskatīt šo iestāžu darbību.”
No teiktā var saprast, ka ne viss, kā “te stāv rakstīts, norisināsies realitātē”. Precīzi apvienošanās projekta būtību raksturo P.Kotāns: “Šis dokuments ir kā sava veida ceļamaize jaunajai domei, kas stāsies pie savu pienākumu pildīšanas pēc pašvaldību vēlēšanām, jo citādi daudz ko būs grūti nolikt savās vietās. Daudzi jautājumi – sākot ar ar izglītību un beidzot ar sabiedrisko transportu - nav atrisināti, un nez vai tas būs pa spēkam arī jaunajai domei”.
 
Birokrātija nemazināsies arī pēc apvienošanās

“Pašreiz Ķeguma novada domē ir 9 deputāti, Birzgales pagastā – 7, bet pēc apvienošanās kopējā novadā būs 15 deputātu,” informē L.Čodore. Mīnus viens deputāts - tad arī šķiet vienīgais skaitļos izteiktais ieguvums pēc abu pašvaldību piespiedu “laulības”.
Uz novada centru pārcelsies tikai lēmējvara, izpildinstitūcijas darbosies uz vietas. Proti, Rembatē, kas jau ietilpst Ķeguma novadā, un klātpienākošajā Birzgalē tiks izveidotas attiecīgā pagasta pārvaldes, ks apkalpos iedzīvotājus attiecīgajās pagastu teritorijās. Rembatē šīs funkcijas šobrīd veic pakalpojumu centrs. “Pārvaldei būs savs vadītājs, kurš būs pakļauts novada domes izpilddirektoram. Un likumdošana paredz, ka tas būs deputāts,” norāda L.Čodore.
Darba grupas pārstāvju skaidrojumi, ka dziļākajā būtībā novada pašpārvaldē nekas neuzlabosies, izsauca diezgan asu sapulces dalībnieku reakciju. “Cik var saprast no jūsu izteikumiem, tad deputātu skaits praktiski nemainīsies, un strādāt kļūs vēl grūtāk. Jo lielāks deputātu skaits, jo lielākas problēmas - sāksies dalīšanās frakcijās utt. To mēs jau esam piedzīvojuši. Arī administratīvais personāls, cik noprotu, nesaruks. Pagasta pārvaldniekam vajag aparātu un tā tālāk,” pārliecināts kādreizējais Ķeguma pašvaldības deputāts Aleksandrs Fiļipovs. No zāles atskanēja arī nesaudzīgākas replikas: “Vajadzēs jaunu domi celt! Nebūs kur mašīnas likt! Atkal varēs “uzvārīties” uz mūsu rēķina!”

Cik naudas vēl tērēs, un un kur veco liks?

“No līdzšinējās pieredzes var secināt, ka šīs apvienošanās rezultātā administratīvie izdevumi pieaug no pusotras līdz divām reizēm,” atklāj Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Roberts Ozols. Un turpina “Pašvaldības deputātu skaits ir noteikts likumā. Deputātu pārstāvniecības proporciju novada domē vēlēšanu likums neparedz – cik vēlētāji iebalsos, tik būs”.
Salīdzinājumam R.Ozols minēja arī jaunveidojamā Ogres novada vēlētāju neizdevīgo situāciju – pašreizējā Ogres novadā ir vairāk kā 30 000 iedzīvotāju, bet pagastos, kuri pievienosies, dzīvo apmēram 8 000 cilvēku. Tas nozīmē, ka no provinces nākušo deputātu kandidātu izredzes tikt ievēlētiem novada domē ir visai niecīgas. Lai arī topošo Ogres novada apvienošanās modeli ne viens vien runātājs minēja kā negatīvo piemēru, klātesošos tas nepārliecināja.

“Ķeguma novads jau vienreiz apvienojies, un Rembati “apēda bez sāls”. Vienreiz jau iznāca brāķis, un tagad, lai to pielabotu, pievienos vēl Birzgales pagastu! Un kur palikusi tā nauda, ko piešķīra par apvienošanos?” - tā allaž aktīvais Ķeguma iedzīvotājs Eduards Lunis. Par novadu apvienošanās procesā piešķirto 600 000 latu izlietojumu vēlējās uzzināt arī citi sapulces dalībnieki.
Par pirmajiem 200 000 latu, ko Ķeguma pašvaldībai pa daļām piešķīra par apvienošanos ar Rembates pagastu 2002.gadā, Ķeguma novada domes kultūras, izglītības un sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Čivča zināja teikt, ka pamatā šie naudas līdzekļi ieguldīti izglītības iestādēs – Ķeguma komercnovirziena vidusskolā un Rembates pamatskolā -, kur nomainīti visi logi, siltināta sporta zāle utt. R.Ozols informēja ka arī jaunais 200 000 latu piešķīrums ir saņemts, un 30 000 lati no tā iztērēti sociālās mājas un bāriņtiesas ēkas remontam un apkārtnes labiekārtošanai. Par atlikušo naudu plānot iegādāties autobusus skolēnu pārvadāšanai un Tomes tautas nama rekonstrukcijai.
Arī Birzgales pašvaldība par mērķi dotācijas izlietojumam bija izvirzījusi tautas nama rekonstrukciju, bet, kā teica P.Kotāns, “dzīve plūst un mainās”, un apmēram 40 tūkstošus pašvaldība izmantojusi citiem mērķiem – divām daudzdzīvokļu mājām uzlikti jumti, pasūtīta tehniskā dokumentācija ūdenssaimniecībai un veikti citi nepieciešami darbi.

Apvienošanās apvienošanās pēc

Diskusijas ilga gandrīz divas stundas, pārejot uz saimnieciska rakstura problēmām – apkures tarifiem, māju siltināšanu, ielu remontu un citām ķegumiešiem aktuālām lietām. Par ieguvumiem un zaudējumiem no iespējamā divu pašvaldību apvienošanās projekta tā arī neviens gudrāks netapa. Bet, ko var gribēt no ierindas pilsoņa, ja pat ilggadēji pašvaldības darbinieki nespēj izprast reformas jēgu.
“Pats galvenais visā šinī sakarībā – neviens no reformas iniciatoriem nevar pierādīt, kāpēc tas ir vajadzīgs, jo apakšā nav ekonomiskā pamatojuma. Ir tāda sajūta, ka tas cilvēciņš, kurš sēdējis Rīgā un to karti zīmējis, absolūti neko nesaprot no šīm lietām. Kā funkcionēs Ogres konglomerāts – kur ir Ogre, un kur Mazozoli? Kā viņi tur dzīvos? Slavenais Kandavas novads atkal tiek pārdalīts. Aplamības notiek ik uz soļa. Runā, ka būs attīstīties spējīgas pašvaldības ar lieliem finanšu resursiem, spējīgas piesaistīt investīcijas. Tas neatbilst patiesībai,” rezumē P.Kotāns.