Ogres muzeja apmeklētājus cienā ar maizi

Ogres Vēstures un mākslas muzejs sadarbībā ar maizes ceptuvi “Fazer” pavasara pirmajā dienā – 21.martā - aicināja uz sarunu par maizi, ko papildināja konkursi un maizes izstrādājumu degustācija. “Maize ir latviskās domāšanas, dzīves uztveres un ēdienkartes pamatā,” tā sarunas temata nozīmīgumu akcentēja muzeja direktore Iveta Ruskule.

“Saruna par un ap maizi” notika izstādes “Ogre – ne tikai kūrorts” ietvaros. Izstāde vēsta par 20.gadsimta sākuma un pirmās puses Ogres ikdienu – uzņēmējiem, tirgotājiem, zemniekiem. Sarunas iesākumā apmeklētāji varēja ieklausīties muzeja galvenās speciālistes Evijas Smiltnieces izzinošajā stāstījumā par tā laika Ogrē pazīstamākajiem, vietējo iedzīvotāju un atpūtnieku iecienītiem maizniekiem.
Ikdienas gaitās, ejot pa Brīvības ielu, ne katram ienāks prātā, ka ēkā, kur šobrīd atrodas kafejnīca “Policijas Akadēmija'96”, pirms vairāk nekā simts gadiem cepa maizi un taisīja desas. Maizes ceptuve un tirgotava atradusies arī Brīvības ielā 11, kur tagad ir Ogres mākslas skola, saldas smaržas nākušas no nama Brīvības ielā 16 (tagad grāmatnīca “Auseklis”), bet visplašāk attīstīta mīklas izstrādājumu ražošana bijusi Brīvības ielā 23, ko pazīstam kā kafejnīcas “Niko” atrašanās vietu. Mārtiņa Pūres ceptuve ar tortēm, kūkām un cepumiem apgādāja daudzus, jo daudzus tā laika saldumu mīļotājus.

Šobrīd Ogrē populārākais maizes ražotājs ir SIA “Fazer maiznīcas”, kas ir arī otrā lielākā maizes ražotne Latvijā. Uz tikšanos ar pašu ražotās produkcijas patērētājiem bija ieradusies uzņēmuma kvalitātes attīstības speciāliste Kristīne Leimane, kura interesentiem stāstīja par maizes ražošanas tehnoloģiju un iepazīstināja ar daudzajām  šķirnēm, lai pircējs veikalā neapjuktu un izvēlētos sev tīkamāko maizīti. Klausītāji arī uzzināja, ka rupjmaizes cepšana ir ļoti darbietilpīgāks process. Salīdzinājumam: no brīža, kad savienotas izejvielas, līdz tādai gatavības pakāpei, ka maize var sākt ceļu uz veikalu, baltmaizei nepieciešamas tikai 3 stundas, bet rupjmaizei – 20.

Tikšanās dalībnieki, kuru vidū, pārsvarā bija vecāka gadagājuma ļaudis, gribēja zināt, vai ražošanas procesā negadās brāķis un vai maizīti, ko nedrīkst tirgot, nebūtu iespējams atdot pensionāriem. “Brāķēto maizi pārdod zemnieku saimniecībām, kur to izbaro lopiņiem, jo lietošanai pārtikā tā ir nederīga,” skaidroja K.Leimane. Speciāliste arī atgādināja, ka uzņēmums jau septīto gadu atbalsta Ogres rajona pensionārus, sadarbībā ar sociālajiem dienestiem katru nedēļu trūcīgākajiem dāvinot 321 kukulīti maizes.
Muzeja speciālisti bija parūpējušies arī par pārsteiguma balvām no muzeja suvenīru jaunumiem, kuras tika uzmanīgākajiem klausītājiem. Vislielāko interesi gan izraisīja degustācijas galds, kurā varēja nogaršot SIA “Fazer maiznīcas” cepto maizīti ar sviestu, sieru vai medu. Katram muzeja apmeklētājam tika arī pa ciemakukulim, ko aiznest mājniekiem.