Lielvārdes novada pašvaldība izdevusi pastkaršu komplektu ar senajām Lielvārdes fotogrāfijām 

Vairāk attēlu galerijā

Gatavojoties Lielvārdes pilsētas 820 gadu jubilejai, Lielvārdes novada pašvaldība ir izdevusi pastkaršu komplektu ar senajām Lielvārdes fotogrāfijām.

Pastkaršu komplekta izveidošanai izmantotas fotogrāfijas no Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja arhīva, tajās attēlota Lielvārde 20 gs. sākumā. Par  laiku, kad tapušas šīs fotogrāfijas, var izlasīt rakstā "Lielvārde. Pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu stāsti", kas publicēts izdevumā “Lielvārdes novada ziņas” 2020.gada maijā. Ar rakstu iepazīstinām arī portāla "OgreNet.lv' lasītājus.

Lielvārde. Pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu stāsti

Tautas nama tapšanas stāsts
"Pilskalns pārņemts valsts aizsardzībā un tiek pamazām izkopts. Vietējos darbiniekos radusies ideja sarīkot šeit Jāņu svinības senlatvju garā, kādam nolūkam vieta diezgan piemērota, ja vēl ņem palīgā tieši
pretī pilskalnam esošo uzkalnu, seno svētkalnu," tā 1925.gada 12.jūnijā izdevumā "Nedēļa" raksta M.Sams. "Arī citādi lielvārdieši stājas nopietni pie sabiedriski – kulturālās dzīves atjaunošanas. Pieņemts pārbūvēt plašam tautas namam Lielvārdes muižas bijušos zirgu staļļus un strādnieku māju, pēc arch.dos. P.Kundziņa projekta. Nams projektēts ar piemērotu skatuvi un zāli, apmēram 500 personām un telpām vietējo organizāciju vajadzībām, kā arī tūristiem. Tautas nama celšanā piedalās Lielvārdes piensaimnieku savienība, Kultūras veicināšanas biedrības nodaļa, Krājaizdevu sabiedrība, Mazsaimniecību veicināšanas, Mednieku biedrība. Namā paredzēts ierīkot arī lauksaimniecības muzeju, kā arī dot telpas kooperatīviem. Kultūras Fonds tautas nama celšanai Lielvārdē atvēlējis 1000 latu, šajā darbā vietējās organizācijas piedalās ar klaušām un ziedojumiem."

Uz Lielvārdes muižas zirgu staļļa pamatiem patiešām tika uzcelts Tautas nams. Taču pēc Pirmā pasaules kara arī Rembates kultūras veicināšanas biedrība daļēji nodegušo Rembates muižas zirgu stalli bija pārveidojusi par Tautas namu. Tā kā diviem šādiem namiem tik salīdzinoši nelielā teritorijā izrādījās par šauru, Lielvārdes muižas teritorijā izveidotais Tautas nams nespēja konkurēt, un tika pārbūvēts par skolu.

Rembates parkā pirms teju 90 gadiem
Pirmskara Latvijā Lielvārde bija ļoti iecienīta apskates vieta, turklāt ar Lielvārdi saistījās tautas labākās patriotisma jūtas. Lūk, kas par Lielvārdi teikts 1933. gada “Studenta dzīvē”.

"Lielu dabisku satiksmes ceļu malā dzīvojošas, kaut arī mazas, ciltis var kļūt bagātas un tāli slavētas, ja vien viņas ir ar spēcīgiem vīriem, modru garu un spējīgiem vadoņiem svētītas. Tāda latvju cilts mitusi arī Daugavas krastos un viņas varonis Lāčplēsis Lielvārdes pilī ir cīnījies un uzvarējis melno bruņinieku, šai cīņā ziedodams sevi latviešu tautai. Tādu valodu pauž sena teika un, var būt, tieši tādēļ man Lielvārde ir mīļāka par Siguldu un dažu citu krāšņu dzimtenes novadu, jo Lielvārdē slavenās latvju pagātnes atmiņas vijas ar ik gadus atjaunojošos un ziedošo dabas krāšņumu," pauž raksta autors J. Ozols.

Tālāk autors apraksta Rembates muižas parku, kurš ir lielvārdiešu lepnums arī šodien.

"51.kilometrā no Rīgas aiz vagona loga parādās baltā Lielvārdes dzelzceļa stacijas ēka zaļu koku vidū. Tieši stacijai pieslienas bijušās Rembates muižas parks, kurš bagāts ar dažādām, Vidzemē maz sastopamām koku sugām. Staciju un parku apņem agrārās reformas ceļa radīti 400 apbūves gabali un sīksaimniecības. 2 kilometrus no Lielvārdes stacijas Aizkraukles virzienā sākas Lielvārdes senvieta pašā Daugavas krastā. Šeit uz nelielas teritorijas ir sakopoti tik daudz mūsu vēstures liecinieku no visvecākiem līdz pat visjaunākiem laikiem kā reti kur citur. Vispirms jau minētās 400 mūsu lielās un radikālās agrārās reformas radītās saimniecības, kuras pēc nedaudziem gadiem visu Lielvārdes apkārtni pārvērtīs daiļā dārzu pilsētiņā."

Rembates parku 1858.gadā sāka veidot kā ainavu parku pie Rembates muižas, un kopš tiem laikiem saglabājušās dažas velves, dīķis, kā arī Spīdalas saliņa. Savukārt 2018.gadā Lielvārdes novada svētku ietvaros atklāja atjaunoto Rembates parku - ar dendroloģiskiem stādījumiem, gājēju celiņiem 1200 metru garumā, soliņiem, atpūtas vietām un rotaļu iekārtām bērniem.

Dendroloģiskie retumi toreiz un tagad
Kā liecina publikācija "Korķa ozoli Lielvārdes pils parkā" 1938. gada laikrakstā "Brīvā Zeme", arī Ulmaņlaiku Latvijā lielvārdiešiem bija savas, ar novada zaļās rotas saglabāšanu saistītas problēmas.

"Astoņi vai deviņi sakropļoti koki Lielvārdes pils parkā, netālu no baznīcas, nebūtu sevišķas ievērības cienīgi, jo apgraizītus un aplauzītus kokus var sastapt visur, kur svētdienās "zaļumos" izbrauc pilsētnieki, ja šie koki nebūtu mūsu zemē retums – korķa ozoli. Tādi augot vēl tikai Skrīveru dendroloģiskā parkā un Liepājas pilsētas apstādījumos, Jūrmalā. Lielvārdes parkā tie esot stādīti priekš 30 – 40 gadiem, un, kā redzams, no mazāk bojātiem kokiem, mūsu zemi un klimatu savai augšanai atraduši patīkamu. Ja šiem korķu kokiem lielvārdieši tiešām uzcels apkārt augstu dzeloņdrāšu sētu, ko pukodamies par neapzinīgiem parka apmeklētājiem ierosināja Lielvārdes draudzes mācītājs Gailītis, tad šis Francijas, Portugāles, Spānijas un Alžīrijas koks no savām "ogām" labvēlīgākos apstākļos, varbūt dos jaunu audzi. No šī paša koka zemēs, kur viņš aug veseliem mežiem, iegūst mums visiem pazīstamo korķi. No korķa ozola mizas gatavo ne tikai pudeļu korķus, bet arī pludiņus zvejai, plates siltuma un skaņas izolācijai un vēl daudzas citas lietas."

Korķu rūpnīcas Lielvārdē, kā  zināms, nav, toties mums ir savi Dzejas ozoli, kurus par godu Andreja Pumpura 130. dzimšanas dienai, 1971. gada 22. septembrī iestādīja krasta stūrī pie Kaibalas ietekas Daugavā. Savukārt Lielvārdes parks ar saviem retu koku stādījumiem un aizsargājamiem augiem ir iecienīta pastaigu vieta dabas mīļotājiem.
Jāatzīmē, ka starp parka "iemītniekiem" ir arī tādi retumi kā sarkanais ozols, Amūras korķoks, Eiropas baltegle un Menzīsa duglāzija.

Senu teiku apdvests novads
Lielvārdes novads ir senu teiksmu apdvests, un par to galvenokārt paldies jāsaka Andrejam Pumpuram un viņa eposam "Lāčplēsis". Kā teikts 1932.gada izdevumā "Vadonis pa Lielvārdi un viņas tuvāko apkārtni": "Lielvārde - viena no tām mūsu dzimtenes vietām, kur uzglabājušās tautas varoņlaikmeta pēdas gan tautas tradīcijās, gan arī daudzās senvietās. Daugavas varenais plūdums padara Lielvārdi arī par vienu no jaukākajiem stūrīšiem Latvijā. Ar Lielvārdi saistās arī mūsu atmodas laikmets, jo te krustojušies lielo atmodas laikmeta dzejnieku Pumpura un Ausekļa dzīves ceļi."

Kādu ar Lielvārdi saistītu stāstu – "Teiku par “Cepuru kalniņu" pie Lielvārdes pils', – 1936. gada laikrakstā "Latvijas Jaunatne" stāsta M.Mieziņš.

"Šo teiku man stāstīja kāds vecs Daugavas zveijnieks. Poļu – zviedru kara laikā kāds zviedru virsnieks ar kareivjiem ticis ielenkts Daugavas krastā. Virsnieks naktī pavēlējis kareivjiem sanest aizsargvalni. Tāpēc, ka kareivjiem lāpstu nav bijis, tad arī šis kalniņš sanests cepurēs, no kā mantojis savu nosaukumu. No rīta poļi, redzēdami stipri nocietinātu vietu, atkāpušies. Zviedri tikuši pie savējiem ar veselu ādu. Uz vaļņa lielgabalu vietā bijuši novietoti priežu bluķi un kareivju vietā no salmiem pagatavotas lelles kareivju drēbēs. Vēl šodien šim kalniņam ir vārds – "Cepuru kalniņš"."

Vieta, kur dvēselei atpūsties...
Lielvārdes novads ir skaists jebkurā gadalaikā, taču, kā teikts jau minētajā 1933.gada "Studenta Dzīves" publikācijā, vislabāk tā sevi atklāj tieši maijā.

"Maija beigas ir izdevīgākais laiks Lielvārdes apciemošanai, kad pilskalnos un Daugavas piekrastē vispilnīgāki izpaužas mūsu liegās ziemeļu vasaras sākuma burvība. Liepu lapu maigais zaļums, violetās ceriņu kupenas, mazās Rumbas ūdens kritums veco iesala dzirnu drupās, saules staru rotaļa plašajā, dziļajā Daugavas ūdens lejā, mēnesnīcas atspīdums Kaibalas skolas ēkas baltajās sienās, lakstīgalu balsis, kuras šeit nerimst no rīta līdz vakaram un senatnīgā apkārtne arī cilvēku, pat vispraktiskāko un nervozāko, uz laiku pakļauj savai dziļai, mierinošai dabas un senatnes varai. [..] Jaunā paaudze, kura savu dzimteni prot ne vien mīlēt, bet arī no pieredzējumiem tās krāšņumu pazīt, nedrīkst paiet garām Lielvārdei – košākam kalumam Daugavas senatnīgā jostā."

Komplektā iekļautas 16 pastkartes skaistā iesaiņojumā ar attēlu nosaukumiem gan latviešu, gan angļu valodā. Viena pastkaršu komplekta cena 2,70 EUR. Pastkartītes iegādājamas Andreja Pumpura Lielvārdes muzejā.