Krusta ceļš

Kungs Jēzu, lūdzam Tevi - dod mums ticības dāvanu, lai mīlestībā mēs varētu labāk izprast Tavu ceļu un savējo - Tev sekojot. Mēs esmam sadzirdējuši Tavu aicinājumu “Seko Man”. Palīdzi to piepildīt, lai šis krustaceļš tam kalpotu.

Cik daudz pārestības Pilāts nodara ar vienu izteiktu vārdu. Viņam bija jāizlemj ko darīt. No viena viņa vārda bija atkarīgs Jēzus liktenis. Viņš varēja atbrīvot vai notiesāt uz nāvi. Mēs esam aicināti uz atbildību. Ja tu gribi būt atbildīgs cilvēks – tev jāizsver katrs vārds, jārēķinās ar tā sekām. No tava lēmuma būs atkarīgs ne tikai tavs liktenis, bet daudzu cilvēku nākotne arī tā, kas sniedzas mūžībā. Kungs, Tu, kas noklausies nāves spriedumu, iemāci mūs uzņemties atbildību par izteiktiem vārdiem, par rīcību un lēmumiem, lai tie nevienu nesavaino, nepazemo, nenodara pārestību, bet bagātina mūs un citus.


Krusts – tas ir labums, kas grūti nāk, “grūts labums”. Tomēr dzīves laikā arvien būsim viegli sasniedzamā labuma tuvumā, kas mūs sev vilina un grib sažņaugt savos apskāvienos, kas grib padarīt mūs nebrīvus, jo bieži nāk kā kārdinājums. Turpretīm grūtais labums iedveš bailes un nevēlēšanos pēc tā tiekties, tas šķiet pārāk dārgs. Tas daudz maksā. Vajadzīga drosme, lai pretotos vieglā labuma kārdinājumam, kas paverdzina, un sniegties pēc grūtā labuma, kurš iedveš bailes. Kungs Jēzu – Tu izstiepi rokas pie krusta un tajā apslēptā grūtā labuma, māci mūs būt drosmīgiem un gudriem, kas palīdzēs mums tiekties pēc šī grūtā labuma, jo tas nepakļauj sev cilvēku, bet to bagātina un dara brīvu.



Jēzu – Tavs pēdējais pienākums, kuru Tu no Tēva saņēmi ir krusts. No tā izpildīšanas ir ļoti daudz atkarīgs – cilvēces pestīšana. Šis pienākums ir grūts un tā pildīšana piespiež Tevi pie zemes - Tu pakrīti, bet krustu neizlaid no savām rokām, lai celtos un turpinātu iesākto. Ir pienākumi, kas pārsniedz cilvēka spēkus - aicinājumā, amatā, ģimenē. Zem to smaguma cilvēks var pakrist zemē, bet tomēr viņš celsies un no jauna uzņemsies pienākumus. Kungs - Tu piekriti iet šo upura ceļu, un gribi pārliecināt mūs, ka to ir vērts iet. Mums upuris - dažkārt liekas - ir zaudējums. Neviens vien - uz Tevi raugoties sacīs - ka tavam ceļam nav jēgas. Ar katru soli - Tu zaudē spēkus, zaudē dzīvību, bet Tu māci, ka upuris nav zaudējums, bet gan liels ieguvums. Atdodot sevi upurī, Tu maksā augstu cenu, bet ieguvums, ko tas sniedz, nav izmērojams. Māci mūs izprast un pat iemīlēt upuri!


Cilvēku sirdis vieno vissmalkākās stīgas: bērna ar māti, ar tēvu, radiniekus, draugus, garīgās saites. Ja šīs stīgas nospriegotas savstarpējā mīlestībā, pietiks ar vienu skatienu, lai tās sāktu skanēt laimē. Bet ja šīs stīgas nospriego vienaldzība, nevēlēšanās, naids, tad pat vismazākās atmiņas par to ievaino un ļoti sāp. "Mīlestība rada ciešanas" - mistiķis Ekarts O.P. - Marijas sirds mīl, tādēļ tai sāp. Kungs Jēzu - Tu, kas esi vienots ar savu Māti savstarpējā mīlestībā, māci mūs būt atbildīgiem par šīm ģimenes, draudzības un garīgām saiknēm.



Nebija neviena, kas labprātīgi Jēzum palīdzētu. Spiests - to izdarīja Sīmanis. Jēzu sastapa daudzi dievbijīgi žīdi, kas atpazina Viņu kā slaveno pravieti un labdari. Bet neviens neatradās, nepienāca, kas vēlētos piedāvāt savu palīdzību krusta nešanā. Tu jau biji sakompromitējis un palīdzība Tev nepienācās. Tik bieži mēs sastopam cilvēkus, kas pārmērīgi noslogoti ar saviem pienākumiem - un dzīves nospiesti. Tik viegli viņiem var paiet garām, nepamanot ne pašu cilvēku, ne viņa nastu. Tie, kas viņus pamana, izliekas neredzam, viņi neredz iemeslu, kādēļ būtu jāpalīdz, jāpiepūlās. Žēl laika un enerģijas. Kungs Jēzu, kas pieņēmi Sīmaņa palīdzīgo roku - māci mums uzņemties atbildību par katru cilvēku ko sastopam dzīvē. Māci grūto mākslu - ar palīdzību steigties pie tiem, kam tā vajadzīga.


Veronika redzēja ielas ļaužu pilnas - karavīrus, trīs notiesātos, taču viņa spēja šajā ainā skaidri saskatīt to, kas ir visvērtīgākais - Tavu vaigu. Tik daudzi vairākas stundas darīja visu, lai to izkropļotu - sita dūrēm, spļāva, sita pliķus, ērkšķiem vainagoja. Viņiem šķita, ka kropļojot Tavu, labestības un piedošanas pilno seju, tie dzēsa gaismu, jo vēlās dzīvot tumsā un darboties tumsā. Veronika zināja, ka patieso gaismu, ko izstaro Tava seja, nevarēs noslāpēt. Viņa gribēja dzīvot šajā gaismā un pretēji visiem maigi noslaucīja Tavu vaigu, tam atgriežot cilvēcisko majestāti, visu netīrību savācot savā lakatā. Kungs neļauj mums pievienoties tiem, kas ir tumsas pusē un izkropļo cilvēka seju. Vēlamies būt Veronikas pusē un dzīvot Tavā gaismā, jo kas palīdz citiem, tā dvēselē atspoguļojas Jēzus vaigs, bieži viņam pašam par to nezinot.



Skaistākā, bet arī grūtākā atbildība ir atbildība par uzticēto. Tā liecina par cilvēka gara lielumu. Tu mūs māci būt atbildīgiem par to, kas uzticēts. Tēvs Tev uzticējās, zinādams, ka smago pienākumu izpildīsi līdz galam. Kungam Jēzum - no šī kritiena jāceļas, jo Tēvu nevar pievilt. Iemāci mums, Kungs, uzņemties atbildību par to, ko Tavs Tēvs mums uztic, par to, ko cilvēki mums uztic.


Aizrādījums, cik grūti aizrādīt un cik grūti šo aizrādījumu pieņemt. Mēs protestējam un dumpojamies, kad citi mums aizrāda, arī paši nevēlamies aizrādīt citiem. Tu, Kungs, vājš, ciešanās, trīs stundas pirms savas nāves atgādini Jeruzalemes mātēm, ka patiesā mīlestība prot pieņemt aizrādījumu un prot aizrādīt citiem. Tās ir rūpes par cita cilvēka labumu. Ja kādu mīlu, nedrīkstu viņam neaizrādīt, pat ja viņš teiktu: "Kāda tev gar to daļa!" Kungs Jēzu, māci mūs ar gudrību pieņemt aizrādījumus, māci mums saskatīt mīlestību to cilvēku sirdīs, kas mums aizrāda, jo viņi vēlas mums labu. Māci mums grūto mākslu - prast atrast īstos vārdus, laiku, vietu un ar mīlestību aizrādīt savam kolēģim, ja viņš attālinās no Patiesības.


Arī mēs pakrītam, kad meklējam labo tur, kur tā nav, kad ļaujamies šaubām par Dieva gribas labumu. Lepnība un patmīlība, un paļāvības uz Dievu trūkums mūs no jauna nospiež pie zemes. Ja necelsies - mērķi nesasniegsi. Jēzu, dod mums spēku arī no pēdējā kritiena piecelties!



Brutāli Tev norauj drēbes, atklāj Tavu kailumu, atklāj Tavu noslēpumu. Tu stāvi pūļa priekšā, pazemots un gluži vai kails. Tāda rīcība ir sāpīgāka par sitieniem, tā ievaino dziļāk kā naža asmens. Gadās, ka caur nejaušību tiek atklāts cita cilvēka noslēpums, cik grūti to izlabot. Atklāts noslēpums vairs nevar pārtapt par noslēpumu. Izlietu ūdeni vairs nesavākt. Ne mazums cilvēku tādējādi sarāva draudzības saiknes. Pat asaras te dažkārt nespēj līdzēt. Jēzu, kuru izģērba kailu - māci mums atbildību par cita cilvēka noslēpumu!


Mīlēt ienaidniekus ir īpaši grūti. Cilvēka sirds noslēdzas, ja kāds to ievaino. Žēlsirdība ir tā, kas to prot no jauna atvērt. Jēzu - Tu lūdzies par tiem, kas Tevi sita krustā. Māci mūs būt žēlsirdīgiem pret mūsu ienaidniekiem. Māci mūs lūgt par viņu pestīšanu, jo viņi bieži vien  nezina, ko dara. Ļauj mums uzvarēt ne ar atriebību, bet uzrunājot viņus sirdsapziņā, ar žēlsirdību.

Visspilgtāk redzam, cik liela atšķirība ir starp Dieva mīlestību un cilvēku grēku. Dieva Dēls meklē cilvēku, lai viņu pestītu, bet cilvēks, izmantojot to, ka Viņš kļuva viens no mums, meklē Viņu, lai nonāvētu. Dievs pieļauj to, ka nemitīgi tiek nonāvēts.

Daudzi Viņu nonāvē savā dvēselē. Pēc tam grib Viņu nonāvēt citu dvēselēs - īpaši to, kuri ir vājāki. Kādēļ cilvēks tā dara? Kāds grib izpatikt savai priekšniecībai, kādam jāapklusina sava sirdsapziņa, kas atgādina grēku. Kādam velnišķīgas pretenzijas, ka viņš pats nav Dievs. Ko Dievs?  Viņu var nonāvēt - jo viņš tam ļauj notikt. Atceramies, ka Jēzu daudzkārt gribēja nonāvēt, bet to izdarīja tikai tad, kad Viņš pats piekrita. Pateicamies, ka gāji šo ceļu.

Jēzu - Tu tik daudz laba vēl varēji paveikt. Tūkstošiem slimo gaidīja uz dziedināšanu, izsalkušie - maizi, kāzinieki - labu vīnu. Tu atteicies no tik daudziem darbiem. Jā, jo Tavs uzdevums nebija glābt šo pasauli, kurā dziedinātie atkal kļuva slimi, pabarotie izsalkuši, kāziniekiem atkal pietrūka vīna un augšāmcēlušies atkal tika guldīti kapā, bet gan rādīt mums ceļu pie Tēva.

Marija bija vienīgā, kas izturēja ticībā. Viņa vienīgā gaidīja uz augšāmcelšanos, ka tas notiks trešajā dienā. Kaps tika noslēgts - un arī Tu varēji teikt Piepildīts. Šķiroties no Jēzus, Tu tagad rūpēsies par dēlu, ko saņēmi pie krusta, - par Jāni. Jo vairāk mēs pildām Dieva gribu, jo kļūstam līdzīgāki Jēzum - un kļūstam par Marijas dēliem, bet Marija mums par māti. Lūdzam Tavu Mātes aizbildniecību tagad, bet īpaši nāves stundā.