26. februāris- Pelnu trešdiena, Lielā gavēņa liturģiskā laika sākums

Palielināt attēlu

Ar Pelnu trešdienu 26. februārī mēs iesākam Lielā gavēņa liturģisko laiku, kurš mūs sagatavos Kristus Augšāmcelšanās svētkiem. Gavēņa laiks ilgst līdz Klusajai sestdienai un ietver četrdesmit sešas kalendārās dienas.

Sešas svētdienas no gavēņa ir izslēgtas, jo Kunga augšāmcelšanās dienas ir nozīmīgāki svētki nekā Gavēņa laiks. Četrdesmit dienu ilgums, kā arī tas, ka Gavēņa laiks sākas ar Pelnu trešdienu, tika noteikts 325. Gadā Nīkajas koncilā. Savu nosaukumu Pelnu trešdiena ieguvusi no tā, ka pirmajos gadsimtos Baznīcā šajā dienā tie, kas bija izdarījuši smagu grēku, tika apkaisīti ar pelniem un guva grēku nožēlotāja statusu. Pelni kā iznīcības un grēku nožēlas simbols bija pazīstami gan Austrumu tautām, gan jūdiem.

Katoliskajā Baznīcā pelnu simbolika tika izmantota, arī ievadot amatā jaunu pāvestu. Jaunievēlēta pāvesta acu priekšā viens no kardināliem sadedzināja vilnas dzijas pavedienu, lai parādītu visas esamības niecību un zudību. Pelni norāda uz grēku nožēlu un atgriešanās nepieciešamību. Gavēnis ir laiks, kad mums jāatgriežas savā sirdī, tas aicina uz īpašu sirds un prāta tuvību ar Dievu. Tieši šajā iekšējas tuvības stāvoklī īstenojas galvenais Gavēņa uzdevums – atgriešanās –  tiek praktizēta gavēšana, lūgšana un žēlsirdība, šīs trīs realitātes, kas veido vienu un dzīvina cita citu. Gavēnis nav vienīgi atteikšanās no pārtikas; nav nekāda labuma miesai atteikt ēdienu, ja sirds neatsakās no netaisnības, bet mēle – no ļauniem vārdiem. Gavēnis ir maiguma, pacietības un miera laiks, kurā dvēsele mācās piedot netaisnību, neievērot apvainojumus, aizmirst uzbrukumus.

Lai garīgā atteikšanās nav skumja- lai tā ir svēta! Lai nav dzirdamas žēlošanās nopūtas, lai izskan patiess prieks! 

Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps bīskaps Andris Kravalis, no izdevuma Mieram tuvu ievadraksta