Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija lēmusi virkni Pierīgas novadu veidot piedāvātajās robežās

Palielināt attēlu

Neraugoties uz pašvaldību un Saeimas deputātu priekšlikumiem, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija lēmusi virkni Pierīgas novadu veidot tajās robežās, kurās to piedāvājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Deputāti skatīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšlikumu Salaspili apvienot ar Ikšķili. Ikšķiles domes priekšsēdētāja vietnieks Mariss Martinsons (LZS) sacīja, ka 98% ikšķilnieku gribētu palikt neatkarīgi, bet tā kā VARAM šādam scenārijam nav piekritusi, pieņemts lēmums izskatīt iespēju Ikšķili apvienot ar Salaspili. Patlaban VARAM piedāvājums paredz Ikšķili pievienot Ogrei, bet Salaspils robežas nemainīt. 

Martinsons skaidroja, ka ikšķilnieku ikdienas gaitas ir saistītas ar Rīgu un Ikšķile būtu labs novads, kur izvietot dzīvojamo fondu pēc tam, kad abu novadu teritorijas attīstīsies pēc "Rail Baltica" ieviešanas. 

Arī Ikšķiles domes deputāts Toms Āboltiņš (LZS) sacīja, ka VARAM piedāvātajā redakcijā novads būtu 1839 kvadrātkilometrus liels un no viena gala līdz otram tas būtu 91 kilometru garš, kā rezultātā tiktu apgrūtināta gan attīstība, gan pārvietošanās. Apvienojoties ar Salaspili, novada garums būtu 35 kilometri.

"Ir arī skaidrs, ka uz Ogres pusi Ikšķiles rūpniecība neattīstīsies, jo tur ir aizsargājamās "Natura" teritorijas, kas nozīmē, ka attīstība stagnēs," pauda domnieks.

Līdzīgi arī ikšķilnieks Kārlis Šenhofs informēja, ka iedzīvotāju "nospiedošais vairākums" ir pret pievienošanos Ogrei. "Saskaņā ar pašas VARAM datiem, katrs otrais novadnieks dodas uz Rīgu. Mēs esam tipisks Pierīgas novads un sevi par tādu arī uzskatām," pauda Šenhofs.

Tikmēr Lasmanis atgādināja, ka Salaspils novads negrib apvienoties ar Ikšķili un grib palikt neatkarīgs. "Ikšķile saka, ka viņiem ir tieksme uz Rīgu, bet neviens nesaka, ka viņi ikdienā brauktu uz Salaspili un arī mums nav tādu datu. Tendence doties uz Rīgu ir aktuāla visā areālā, bet ja mums šis areāls ir jānoslēdz un jāveido jauni centri, tad otrā izvēle pēc Rīgas ir Ogre. Mēs nevaram balstīties uz novadu, kur cilvēki tikai guļ, ir jāskatās, kur veidojas arī ekonomiskā kustība," sacīja pārstāvis.

Deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) pauda viedokli, ka Saeimas deputāti tiek iedzīti strupceļā, jo nav loģisku kritēriju, pēc kuriem vadīties, lemjot par pašvaldību izveidi.

"Vienreiz mēs klausām iedzīvotājus, otrreiz pašvaldību, bet trešajā reizē - ministrijas loģiku. Tomēr ministrija pārstāv politisko gribu, par ko balso koalīcija, un patiesībā nekādiem citiem argumentiem nav nozīmes," sacīja deputāte, norādot, ka visos jautājumos balsos tā, kā vēlas konkrētās teritorijas iedzīvotāji, jo no VARAM loģiska pamatojuma un kritēriju, viņasprāt, nav.

Rezultātā deputāti nobalsoja par labu Salaspils robežu nemainīšanai, lemjot Ikšķili atstāt Ogres novada teritorijā. 

Līdzīgi sēdes gaitā tika izlemts arī Ulbrokas, Ādažu un Carnikavas liktenis. Kā koalīcijas tā opozīcijas deputāti bija iesnieguši virkni priekšlikumu, piemēram, apvienot Garkalni ar Ādažiem, atstāt Carnikavu un Ādažus kā neatkarīgus novadus, apvienot Garkalni un Vangažu pilsētu, izslēgt Garkalni no Ulbrokas novada un tamlīdzīgi. Neviens no priekšlikumiem atbalstu gan neguva un komisija tehniski atbalstīja VARAM piedāvājumu, kurā Ādažu novads tiek apvienots ar Carnikavu, Saulkrastiem un Sēju, bet Ulbrokas novadā tiek iekļauta Garkalne, Stopiņi un Ropaži.

Kā ziņots, VARAM izstrādātais modelis paredz līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanām līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā izveidot 39 pašvaldības.