Ikšķiles novada iedzīvotāji iztaujā ministru Juri Pūci par administratīvi teritoriālo reformu 

Vairāk attēlu galerijā

Aizvadītās nedēļas sākumā, 25.novembrī, Ikšķiles novada iedzīvotāji tikās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministru Juri Pūci, lai klātienē noskaidrotu sev interesējošus jautājumus par administiatīvi teritoriālo reformu (ATR). 

Lai veiksmīgāk noritētu diskusiju process, to vadīja žurnālists Jānis Domburs, kurš rūpējās par to, lai jautājumi un atbildes būtu īsas, kodolīgas, skaidras un bez liekvārdības. 

VARAM ministrs J.Pūce pirms diskusijām iedzīvotājiem izskaidroja reformas mērķus un kritērijus, pēc kuriem tiek apvienoti novadi, kā arī ieguvumus pēc ATR reformas. 

"ATR pamatkritērijs ir pietiekams iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā efektīvai pašvaldības funkciju realizēšanai, kas Pierīgas teritorijā noteikts 15 tūkstoši, pārējās pašvaldībās – 11 tūkstoši, ar nosacījumu, ka jaunais novads tiek veidots ap Reģionālās attīstības centru, kas var nodrošināt ilgtspējīgu ekonomisko attīstību. Teritoriāli nozīmīgs aspekts izvēloties Ikšķiles novadu apvienot ar Ogres novadu ir tas, ka Ikšķiles un Ogres pilsētas veido vienotu blīvi apdzīvotu teritoriju. Ikšķile un Ogre atrodas blakus, ja raugās no struktūras viedokļa. Ikšķiles novads faktiski no visām pusēm aptver Ogres pilsētu. Starp tuvākajām apdzīvotajām vietām – Ikšķiles pilsētu un Ogres pilsētu ir tikai 1,9 kilometri, kas ir vienas minūtes brauciens ar automašīnu. Elkšņu iela Ikšķilē pārtop par Rīgas ielu Ogrē, kā arī ir Aizupes, kur visu institūciju nosaukumos ir vārds ''Ogre". Arī Zilokalnu dabas parks ir Ikšķiles un Ogres kopīgi apsaimniekota teritorija. No teritoriālās plānošanas viedokļa šādas teritorijas parasti apvieno vienā reģionālajā teritorijā," skaidro ministrs. 

J.Pūce norādīja, ka Ikšķiles novads šobrīd darba vietas nodrošina tikai 22,5 procentiem sava novada iedzīvotāju, kas Pierīgā ir viens no zemākajiem rādītājiem. Ikšķiliešu lielākais darba devējs ir Rīgas pilsēta, savukārt 6,6 procenti ikšķiliešu strādā Ogres novada teritorijā. ATR paredz, ka nodarbinātībai novada teritorijā jābūt 40 procentiem.

Pēc VARAM ministra J.Pūces ievadinformācijas iedzīvotāji varēja uzdot sev interesējošus jautājumus par reformu. Kā vieni no pirmajiem jautājumiem bija - kādi dati tika izmantoti iedzīvotāju skaita noteikšanai, kā teritoriālā reforma skars pašvaldības funkciju un sniegto pakalpojumu realizāciju un kādēļ Ikšķiles novads netiek uzskatīts par Pierīgas teritoriju. Uz pēdējo jautājumu J.Pūce sniedza atbildi, ka par Pierīgu tiek uzskatīti tie novadi, kuru teritorija robežojas ar Rīgu.

Ministram tika arī jautāts, cik izmaksās adreses ieraksta maiņa Zemesgrāmatā un kā mainīsies nekustamā īpašuma cenas? J.Pūce atbildēja, ka iedzīvotājiem par to nekādu papildus maksājumu nebūs, visas izmaksas tiks segtas no valsts budžeta līdzekļiem. 

Klātesošie vēlējās arī zināt, kāpēc Ikšķiles novadu nevarētu apvienot, piemēram, ar Salaspils, nevis Ogres novadu? Ministrs skaidroja, ka pašvaldības tiek veidotas ap attīstības centriem un Salaspils nav reģionālās attīstības centrs, savukārt Ogre ir šāds centrs. 

"Teorētiski Ikšķiles attīstībai bez jau minētā iespējami vēl divi varianti. Esmu vairākkārt norādījis, ka gaidu pašvaldības priekšlikumus, bet pusgada laikā vienīgais ierosinājums, ko esmu saņēmis, ir tāds, ka Ikšķilei jāpaliek kā atsevišķam novadam, bet esošajos kritērijos tas nav iespējams. Kas attiecas uz iespēju apvienoties ar Salaspils novadu, ja tāds lēmums tiktu pieņemts, kritēriji būtu izpildīti, jo Salaspils ir Pierīgas teritorija un es šo variantu ieteiktu izskatīšanai Saeimā, bet par to jānolemj ne tikai Ikšķiles, bet arī Salaspils novada iedzīvotājiem," norāda J.Pūce.

Ikšķilieši vēlējās arī zināt, cik ētiski ir VARAM ATR piedāvājumu kritizēt personai, kurai pašai ir pasludināta maksātnespēja un vai ir izvērtēti kontroles mehānismi, lai nodokļu ienākumi netiktu izmantoti tikai attīstības centros?

Diskusijas laikā VARAM ministram J.Pūcem tika arī uzdoti jautājumi par to, kas notiks ar tādām jomām, kā izglītība, medicīna un uzņēmējdarbība, kā arī par to, vai pēc ATR Rīgas plānošanas reģionam būs mazākas iespējas piesaisīt Eiropas fondu līdzekļus?  J.Pūce skaidroja, ka reformas ietvaros tiks precizēts Rīgas plānošanas reģions, un tie Eiropas Savienības fondu līdzekļi, kuri būs plānoti reģionālas attīstības plānošanai, fondu apguvei kā  kritērijs tiks izmantots konkrētās teritorijas iekšzemes kopprodukta rādītājs - tiem kam ir mazāk, taps dots vairāk. 

Diskusijas noslēgumā Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš atzina, ka nav guvis un sadzirdējis konkrētas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, kuri ir būtiski ne vien pašvaldības turpmākajam darbam, bet arī novada iedzīvotāju ikdienas dzīvei. Viņaprāt, reformas veidotājiem ir niecīga vai kļūdaina izpratne par pašvaldības darbu un funkcijām.

"Man ir pārliecība par to darbu, ko virzām. Tas pēc būtības ir pareizs. Tiekoties ar iedzīvotājiem, esmu teicis, – ja mēs spējam diskutēt par to, kādi ir kritēriji, lai veidotu pašvaldības, tad mēs spējam diskutēt arī par to, kāds ir rezultāts. VARAM ir izveidota ekspertu komanda, kurā darbojas arī kādreizējie pašvaldību deputāti, kuri pārzina pašvaldību darbu," sacīja I.Trapiņš.

"Šīs reformas mērķis nav iznīcināt Ikšķili. Mēs visi esam šīs valsts pilsoņi un kopīgi atbildam par valsts attīstību. Arī turpmāk ikšķiliešiem būs iespēja piedalīties savas pašvaldības pārvaldīšanā. Es aicinātu nenošķirties no pārējās Latvijas, bet kopā lemt par tās attīstību un tajā piedalīties kopā ar citiem mūsu valsts iedzīvotājiem, kas nav labāki vai sliktāki par ikšķiliešiem," tikšanās noslēgumā aicināja J.Pūce.