Raimonds Vējonis: risinām krīzes situācijas un strādājam pie idejām nākotnei; administrācija turpina darbu taupības režīmā

Palielināt attēlu

Latvijas valdības izsludinātās ārkārtējās situācijas apstākļos Latvijas Basketbola savienība bija spiesta pārtraukt Latvijas vīriešu un sieviešu čempionāta norisi, kā arī vismaz uz laiku apturēt sacensības Ramirent LBL2, LBL3 un Jaunatnes līgā. Kā palīdzēt klubiem pārdzīvot krīzes situāciju, kā vai notiks 2020. gada vasarā paredzētie nacionālo izlašu turnīri – gan Latvijas, gan starptautiskajā basketbola vidē aktuālos jautājumus komentē Latvijas Basketbola savienības prezidents Raimonds Vējonis.

Latvijas labākajām komandām ārkārtējos apstākļu dēļ sezona beigusies agrāk, nekā bija paredzēts, radot jautājumus, kā klubiem korekti nokārtot saistības gan pret spēlētājiem, gan atbalstītājiem. Kāda bijusi LBS rīcība, risinot šīs problēmas?

Latvijas Basketbola līgas klubi darbam LBS valdē deleģēja BK “Vidzeme” pārstāvi Miku Balodi, kurš apkopoja klubu jautājumus un viedokļus, par tiem informējot valdi. Daļa ir risināmi relatīvi viegli. Piemēram, Latvijas līgu direktors Edgars Bērziņš veicis klubu dalības maksu pārrēķinus, ņemot vērā nenotikušās spēles. Daļa ir procesā. Ņemot vērā, ka līgumos ar spēlētājiem strīdīgās situācijās gala vārds paredzēts FIBA arbitrāžā, vērsāmies pie FIBA vadības ar lūgumu skaidrot, kā konkrēti noteikumi tiks traktēti force majeur apstākļos. Saņēmām atbildi, ka FIBA arbitrāža ir neatkarīga, bet, tiklīdz tiks saņemti pirmie iesniegumi par konfliktiem, tiek tiks izskatīti paātrinātā kārtībā, par rezultātiem informējot nacionālās federācijas. Savukārt mēs nekavējoties informēsim klubus.

Vai FIBA vadlīnijas būs saistošas Latvijas basketbola organizācijām?

Tās iezīmēs iespējamos riskus, taču lēmumus būs jāpieņem pašiem. Jābūt savstarpējai izpratnei un solidaritātei, jo problēmas būs visiem un, kamēr turpinās ārkārtējā situācija, nav pilnībā skaidrs, cik dziļas. Spēlētāju intereses ir saprotamas, taču nebūtu tālredzīgi iedzīt klubus bankrotā.

Nav noslēpums, ka sportistu juridiskais statuss Latvijā nav bijis stingri definēts un līdz šim izmantotas dažādas formas klubu un spēlētāju sadarbības  reglamentēšanai. Krīze asi izgaismo šādas prakses nepilnības, jo darba līgumi stipri aizsargā darbiniekus, bet pakalpojumu līgumus force majeur apstākļos ir iespēja lauzt. Par problēmām šai ziņā jau skaļi runā kultūras nozares pārstāvji, skaļi jārunā arī mums. Un to visefektīvāk var izdarīt apvienojot spēkus ar kolēģiem sporta nozarē. Piemēram, Latvijas Komandu Sporta spēļu asociācijā, kuras darbā aktīvi piedalāmies.

Kas jau izdarīts?

Panākts, ka sports ir starp nozarēm, kas var pretendēt uz valsts solītajām kompensācijām dīkstāves dēļ.  Mūsu rīcībā esošā informācija par iespējamo palīdzību nodota LBS biedriem un citām basketbola organizācijām, kurām pašām jāpiesakās Valsts ieņēmumu dienestā. Izvērtēšana un lēmumi ir VID ziņā, bet aicinām informēt  LBS par pieprasījumu apstiprinājumiem un atteikumiem, lai saprastu situāciju un lemtu par turpmāko rīcību – kad jāceļ trauksme un kādā virzienā jāmeklē risinājumus. Tāpat esam informējuši LKSSA par nesen Igaunijā pieņemto sportistu statusa regulējumu, kas izdevīgs gan klubiem, gan spēlētājiem – pieredzi, kas var noderēt arī Latvijā.

Vai uz dīkstāves kompensācijām var cerēt arī spēlētāji?

Tas atkarīgs no formas, kādā kārtotas darba attiecības. Šai ziņā arī valsts iestādēm vēl nav atbilžu uz visiem jautājumiem, bet pakāpeniski tās tiek meklētas un sniegtas. Piemēram, premjers solījis, ka šonedēļ darba kārtībā ir kompensāciju mehānisms bez ienākumu avota palikušām pašnodarbinātām personām. Aicinu sekot valdības lēmumiem. Katrā ziņā krīzes mācību jāizmanto, lai ilgtermiņā sakārtotu sportistu juridisko statusu un LBS piedalīsies šajā procesā.

Visa intervija šeit: