Muižnieks: Lai kaut ko sasniegtu, ir daudz jātrenējas!

Palielināt attēlu

Ogres Valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieks Mikus Muižnieks ir viens no jaunākajiem Basketbola kluba (BK) “Ogre” spēlētājiem – šī ir viņa pirmā pilnā sezona kluba komandā. Intervija ar jaunieti, kurš tikai krāj pieredzi profesionālajā basketbolā. Tā ir viņa pirmā intervija kā BK “Ogre” spēlētājam.

Kā tu sāki trenēties basketbolā un kāda ir Tava pieredze?

Kad man bija 6 – 7 gadi, vecāki sāka mani vest uz futbola treniņiem, tomēr tas īsti nepiesaistīja, tāpēc aizveda trenēties uz basketbola skolu, kas man ļoti iepatikās, un tā es spēlēju joprojām. Ogres Basketbola skolā ļoti labi iemācīja basketbola un fiziskās sagatavotības pamatus. Kādu laiku pirms skolas septiņos no rīta gāju arī uz individuālajiem treniņiem pie treneriem Ulda Švēdes un Pētera Ozoliņa. Bijām kādi 3 – 4 cilvēki, kuriem mācīja individuālo tehniku. Šobrīd spēlēju gan Ogres Basketbola skolas komandā Latvijas basketbola līgas 2. divīzijā (LBL2), gan BK “Ogre”. Lielākoties trenējos tieši pie BK “Ogre”, tomēr, kad ir LBL2 spēles, nāku uz treniņiem pie viņiem. Ja spēles pārklājas, spēlēju LBL2. Parasti jaunieši, kuri spēlē basketbola skolas LBL2 komandā, spēlē arī jaunatnes līgā. Tā kā spēlētājs vienā sezonā nevar spēlēt vairāk kā divās komandās, šobrīd nespēlēju jaunatnes līgā. Tomēr LBL2 sezona drīz noslēgsies, un aprīlī sāksies jaunatnes līgas U19 izslēgšanas spēles, kurās es arī piedalīšos.

Kā tu nonāci līdz BK “Ogre”? 

BK “Ogre” pagājušās sezonas vidū sāka aicināt uz dažiem treniņiem, tad arvien regulārāk. Kopš šīs sezonas esmu komandas sastāvā. Man tas ir liels pagodinājums un ļoti labs veids, kā gūt pieredzi. Pārsvarā laukumā tieku, kad spēle jau izšķirta. Protams, ir uztraukums, tomēr bieži vien, sēžot uz soliņa un skatoties spēli, uztraucos vairāk, nekā spēlējot laukumā. Tā ir daudziem – laukumā vienkārši ej un dari, bet grūti ir sēdēt malā un skatīties, kā rit pēdējās sekundes un ir līdzīgs rezultāts. Protams, daudz ko iegūstu arī treniņu procesā. Visvairāk padomus sniedz Rinalds Sirsniņš, jo spēlējam vienā pozīcijā. Uzskatu, ka viņš ir ļoti labs un pieredzējis basketbolists. 

Kā tu visu paspēj – basketbols un skola?

Mācības man padodas viegli. Protams, dažkārt ir brīži, kad liekas, ka viss ir apnicis, bet esmu cilvēks, kas, ja ir kaut ko iesācis, to nepametīs. Vienkārši piespiežu sevi, eju un daru. Galvenais ir trenēties – gribas vai negribas, bet iet un trenēties.

Šobrīd spēlē gan basketbola skolas komandā, gan profesionālajā basketbolā. Vai vari salīdzināt, kā ir spēlēt vienā un otrā komandā? 

Līmenis LBL2 un BK “Ogre” ir ļoti atšķirīgs. BK “Ogre” spēlēs nepieciešams daudz lielāks fiziskais spēks, kas man šobrīd vēl pietrūkst. LBL2 tas nav tik svarīgi. Varbūt ar laiku būšu tā satrenējies, ka varēšu apspēlēt pretinieku, neizmantojot tik lielu fizisko spēku. Protams, svarīga arī pieredze, ko pamazām gūstu gan treniņos, gan spēlēs.

Kā tu vērtē BK “Ogre”?

BK “Ogre” ir spēcīga komanda. Kādu brīdi klubam bija zaudējumu sērija, bet pēc uzvaras Liepājā ir sajūta, ka esam atpakaļ uz viļņa un viss būs kārtībā. Tiecamies uz savu mērķi – Latvijas – Igaunijas basketbola līgā iegūt medaļu. Jāatzīmē, ka komandai ir lielisks fanu klubs “Spektras”, kas ar savu atbalstu mums spēlēs ļoti palīdz.

Kādi ir bijuši spilgtākie brīži, spēlējot BK “Ogre”?

Šosezon bija spēle pret Jēkabpils komandu, un man bija iespēja spēlēt laukumā ilgāk nekā parasti, iemetu arī grozā un guvu punktus. Tā bija mana debija BK “Ogre” komandā.

Kā tu kopumā vērtē basketbola līmeni Latvijā?

Uzskatu, ka Latvijā basketbols ir augstā līmenī, jo seši latvieši ir spēlējuši NBA, šobrīd vienlaicīgi NBA ir četri basketbolisti no Latvijas. Tomēr tieši Latvijas basketbola izlases līmenis ir nedaudz zemāks nekā citās Eiropas valstīs. No Latvijas basketbolistiem augsti vērtēju Jāni Strēlnieku, jo viņš nav augumā garš, bet ar savu meistarību un spēles izpratni spēj noturēties visaugstākajā līmenī. Uzskatu, ka basketbols ir populārākais sporta veids Latvijā. Daudzi jaunieši galvenokārt vēlas trenēties basketbolā, kā arī nāk skatīties basketbola spēles. Arī manu draugu un paziņu lokā daudzi trenējas basketbolā – LBL2 lielākoties ir Ogres Valsts ģimnāzijas 11. un 12. klases skolēni.

Ar ko nodarbojies brīvajā laikā?

Brīvā laika nav daudz, jo ir skola, LBL2 un BK “Ogre”. Parasti brīvāks ir jūnijs, bet šovasar es un jaunie BK “Ogre” spēlētāji Mikus Brencāns un Mārcis Šteinbergs esam jaunatnes līgas U18 kandidātos, līdz ar to būs daudz treniņu un dažādas nometnes. Vasarā patīk spēlēt pludmales volejbolu. Daudz interesējos par sportu – basketbolu, pasaules futbolu, tenisu, patīk arī tādi ziemas sporta veidi kā biatlons, bobslejs, skeletons. 

Kā tev šķiet – kas ir sports un cik sportiska ir tava ģimene? 

Sports katram nozīmē ko citu – dažiem tas nepieciešams fiziskās formas uzturēšanai, citiem kā hobijs, piemēram, ļoti patīk kāds sporta veids, tāpēc brīvdienās aiziet paspēlēt kādās amatierlīgās. Mans tētis jaunībā arī spēlēja Ogres Basketbola skolā, tomēr tālāk neturpināja. Šobrīd māsa aktīvi trenējas vieglatlētikā Ogres novada Sporta centrā, bet viņai vēl ir 11 gadi, līdz ar to nevar zināt, kā turpmāk veiksies. 

Kādi ir tavi turpmākie mērķi?

Šobrīd galvenais ir pabeigt vidusskolu, tad plānoju stāties universitātē. Vairāk saista tādi priekšmeti kā ģeogrāfija, matemātika, fizika, vēsture. Vēl līdz galam nezinu nozari, kurā studēšu, bet visdrīzāk tas būs saistīts ar fiziku vai matemātiku. Par tālāko basketbola jomā vēl neesmu domājis – dzīve rādīs, bet pašreiz prioritāte ir iegūt izglītību. 

Ko gribētu novēlēt jaunajiem basketbolistiem? 

Lai kaut ko sasniegtu, ir jātrenējas, jātrenējas un vēlreiz jātrenējas. Svarīgi ir arī būt pacietīgam, tad noteikti būs arī rezultāts.