Vai Ogres Zilokalnu slēpošanas trasi atvēlēsim slēpotājiem no citām pilsētām? 

Vairāk attēlu galerijā

Slēpošanas entuziasts Gundars Patmalnieks aicināja uz tikšanos bērnu vecākus un jauniešus, lai pārrunātu jautājumus par jauniešu slēpošanu Ogres novadā un savstarpēji dalītos ar pieredzi un idejām.

Uz tikšanos ieradās tikai viena mamma – PII "Zelta sietiņš" skolotāja Jolanta Beleviča, kuras ģimenē aug 2 bērni – 12 gadu vecais Jēkabs un septiņgadīgais Justs.

Tāpēc saruna par to, kā piesaistīt bērnus slēpošanai galvenokārt izvērtās starp amatpersonām un slēpošanas klubu pārstāvjiem.

Gundars Patmalnieks: "Ogrē ir aktivizējušies tramplīnlēcēji, ar slēpošanu nodarbojas daži orientieristi, bet slēpotājus var saskaitīt labākajā gadījumā uz divu roku pirkstiem. Starpnovadu skolēnu sacensībās distanču slēpošanā piedalījās 11 dalībnieku, no kuriem pieci bija tramplīnlēcēji un pāris orientieristi. Ogres novada Ziemas sporta svētkos bija līdzīga situācija. Arī ikdienā Zilajos kalnos Ogres bērnus un jauniešus ar slēpēm kājās tikpat kā nemana. Tur pārsvarā slēpo rīdzinieki. Trase ir, slēpot var, viss kārtībā, slēpotāju nav!".

Armands Pivors, biedrības "Nesēdi mājās!" pārstāvis: "Slēpošana kā sporta veids Ogrē ir nulles vērtībā, tas tiesa. Tajā pašā laikā sezonas laikā mūsu slēpju nomas pakalpojumus izmantojuši 3,5 tūkstoši cilvēku, no kuriem aptuveni ir trešdaļa bērni vecumā līdz 16 gadiem".

Egils Helmanis, Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības, tūrisma un sporta jautājumos: "Pašreizējā situācija, kāda tā ir, neapmierina nevienu. Kad nepieciešami slēpotāji, lai piedalītos Jaunatnes olimpiādē, mēs izlīdzamies ar orientieristiem.

Ieguldīti pietiekami lieli līdzekļi, lai Zilajos kalnos izbūvētu apgaismotu slēpošanas trasi, un esmu vienisprātis ar Patmalnieka kungu, ka būtu nepieciešamas aktivitātes, lai veicinātu  bērnu un jauniešu interesi par slēpošanu, bet iniciatīvai jānāk no slēpošanas klubu pārstāvjiem, jo tikai tad šai idejai ir jēga un pēctecība.

Jebkurš no slēpotāju klubiem, kuri Ogrē ir vairāki, var domāt, kā uzrakstīt projektu un veicināt slēpošanas attīstību jauniešu vidū. Pagaidām diemžēl ne viens klubs nav izrādījis interesi šajā virzienā.

Jums pašiem savā starpā jāizdiskutē, kā jūs to nākotnē redzat. Pašvaldība var atbalstīt jūsu dalību projektos ar līdzfinansējumu. Kādam ir jāuzņemas iniciatīva, nebūs tā, ka kāds norādīs no augšas, kā rīkoties. Jums jābūt redzējumam, kādā veidā jūs šo slēpošanu attīstīsiet.

Būs šī apgaismotā slēpošanas trase, ir jādomā kādā veidā to apdzīvot. Rīdzinieki to apdzīvos, bet mēs savus resursus neizmantosim. Jāveido bāze, jāsadarbojas ar skolām un izglītības pārvaldi."

Sandra Grunte, Ogres novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja: "Ogres novada Sporta centram ir liels potenciāls, kur var īstenot dažādas interešu izglītības programmas, kas tiek finansētas gan no valsts, gan pašvaldības, gan arī uz līdzfinansējuma principa. Es uzskatu, ka mūsu Sporta centra kapacitāte ir noteikti daudz lielāka, nekā šobrīd tā tiek izmantota, bet, kuram ir interese to pilnveidot un attīstīt, tas jau ir cits jautājums."

Jebkurā gadījumā skolās ir pašpārvalde, ir vecāku sapulces, un katrā ziņā visās izglītības iestādēs vecāku viedoklis tiek ņemts vērā. Jebkuram vecākam ir tiesības iet un izteikt priekšlikumus skolas padomei un vadībai. Ja vecāki izteikuši vēlmi skolā mērķtiecīgi attīstīt slēpošanu, tad skolai kopā ar vecākiem un pašvaldību ir tiesības meklēt risinājumus. Šis būtu tas ceļš, ko pašvaldība noteikti atbalstītu. Iniciatīvai jānāk no vecākiem, jo slēpošana nav obligāta. Līdz šis neviens vecāks nav izrādījis interesi par slēpošanu.

Jolanta Beleviča: "Mums ģimenē ir divi puikas. Mēs kopā ar vīru un bērniem slēpojam un skrienam. Izmantojam iespēju, kad otrdienas vakaros ir organizēti skrējieni ģimenei, kur visa ģimene var būt kopā. Nākot uz šo sapulci, es vēlējos uzzināt, kur Ogrē visi var mācīties slēpot, uzklausīt ieteikumus no speciālistiem, kuri bērniem pamācītu, kā pareizi slēpot un pārlieku nenogurt. Gribētos, lai tas nav obligāts pasākums.

Mēs ar ģimeni apmeklējam visus biedrības "Nesēdi mājās" pasākumus. Nevienu reizi nevar pateikt, ka tie būtu slikti noorganizēti. Vienīgi man vecākais dēls prasa: "Kāpēc tur ir tik daudz svešu un neviena ogrēnieša?" Šiem entuziastiem vajag iedot nedaudz līdzekļu, lai viņi var parādīt uz ko tas viņi spējīgi".

A.Pivors: "Nākamajā sezonā esam iecerējuši, ka slēpotpratēji, tajā skaitā pazīstami sportisti, ņems katrs vienu grupu, kas nokomplektēta atbilstoši spējām, un pamācīs, kā to darīt. Vēl viena aktivitāte, ko mēs plānojam – kā ir Veselības apļi vasarā, tā būs Veselības apļi ziemā."

Valda Gaile, Ogres un Ikšķiles Tūrisma attīstības aģentūras projektu vadītāja: "Ar orientēšanās treneri Ivetu Holcmani esam vienojušies, ka, sākot ar nākamo gadu, viņa varētu uzņemties kādu bērnu grupu apmācīt slēpošanā. Jau  vasarā bērniem varētu sākt mācīt slēpošanas soļus. Vajag sākt, tad jau tā lieta aizies. Lielākā problēma ir inventāra iegāde, bet to var mēģināt risināt ar projektu palīdzību".

Inesis Babāns, Ogres Slēpotāju kluba pārstāvis: "Tas nav nemaz tik dārgi. Pašvaldībai nevajag iespringt un līst kaut kādos Eiropas projektos iekšā. Vienai skolai inventāra iegāde varētu izmaksāt pāris tūkstošu latu. Uzlikt tos skolēnus vienkārši uz slēpēm, jo ne visiem slēpes ir mājās un daudziem arī nekad nebūs. No visiem, kas izmēģinājuši, desmit procentiem tas iepatīkas un dažiem pat padodas. Viņi lūdz vecākiem, lai nopērk slēpes un sāk ar to nodarboties. Tie, kas nekad nebūs slēpotāji, vienreiz pamēģinās un izvēlēsies citu sporta veidu".

A.Pivors: "Skolās tas neder. Runāju ar skolotājiem, varbūt visa klase var nākt pie manis uz Zilajiem kalniem slēpot. Skolotājs man izbrīnīts prasa: Kā es viņus visus dabūšu līdz tam mežam un kā pēc tam savākšu atpakaļ?".

G.Patmalnieks: "Protams, skolotājam ir vienkāršāk vadīt nodarbību sporta zālē, nevis vest bērnus kaut kur slēpot. Tāpēc lielākā cerība ir uz bērnu vecākiem".