"Ikšķile" uzvar un iekļūst pusfinālā

Divās ļoti smagās spēlēs tika noskaidrots, kura no komandām – “Ikšķile” vai “Armijas Florbola Klubs” – iekļūs Rīgas Atklātā Florbola čempionāta pusfinālā. Parādot lielisku komandas spēli aizsardzībā un izmantojot savus momentus uzbrukumā, divu spēļu summā ar 9:8 (5:4 un 4:4) uzvaru izcīnīja ikšķilieši.

Pirms 1/4 fināla

Par favorītiem tiek uzskatīti “AFK”, kuri sezonu noslēguši 3. vietā, savukārt “Ikšķile” palikuši vien sestie. Armijnieku vadību uzņēmies pazīstamais Guntis Šverns, un sastāvā ir spēlētāji ar virslīgas pieredzi. Abās savstarpējās sezonas spēlēs uzvaras svinējuši “AFK”, savā laukumā uzvarot ar 7:3 un izbraukumā ar 6:3 (arī pirms sezonas draudzības spēlē pārliecinošu uzvaru ar 10:1 izcīnīja armijnieki).

Pirmā spēle. Ikšķile.

Lai arī mājinieki ir “Ikšķile”, tomēr viesu sastāvs ir kuplākā skaitā. Priecē lielais skatītāju daudzums tribīnēs. Noskaņojums pirms spēles visnopietnākais abās laukuma pusēs, vien pāris spēlētāji rāda nenopietnu seju. Paiet vien 3 minūtes kopš spēles sākuma, kad ikšķilieši pazaudē savu vārtu priekšā O.Kozlovski, ļaujot viesiem izvirzīties vadībā. Spēles 8. minūtē veiksmīgu pretuzbrukumu uzsāk J.Tauriņš, pēc kura piespēles cīņā iesaistās J.Lazdiņš. Neviena nepiesegto bumbiņu pievāc K.Tauriņš, kurš pārceļ bumbiņu garām pretiniekam un uzreiz no gaisa raida to vārtos (1:1). Spēles turpinājumā spilgti izpaužas „play-off” florbols – komandas spēlē uzmanīgi, cenšoties nepieļaut liekas kļūdas.

Līdz nākamajiem vārtiem jāgaida nākamais periods. Uzreiz pēc uzvarēta iemetiena un veiksmīgas pretinieka apspēlēšanas, K.Tauriņš izdara spēcīgu metienu no laukuma vidus, bumbiņa atsitas pret bortu un izlec vārtu pretējā stūrī, kur to vārtos raida J.Tauriņš (2:1). Aizturētā soda laikā tika pagrūsts mūsu spēlētājs. Noraidījums un izspēle savu vārtu priekšā mums. Tomēr šoreiz uzreiz nedomājam ierakties aizsardzībā – pēc lieliskas K.Dudareva piespēles pāri visam laukumam veiksme stāv klāt K.Tauriņam – sanāk lieliski pārvirzīt bumbiņu no laukuma stūra, ar sitienu no neērtās puses cauri savām kājām, bumbiņa savā ceļā vēl izlido cauri pretinieku spēlētāja kājām un pārsteidz nesagatavoto vārtsargu. Vārti mazākumā (3:1). Kādu laiciņu vēlāk ātri zaudējam vārtus, un rezultāts jau 3:2. Tomēr pretinieku priekus pretuzbrukumā sabojā ikšķilieši. K.Tauriņš, laukuma vidū apspēlēdams pretinieku spēlētāju, virzās uz vārtiem un pēdējā brīdī atrod brīvo J.Tauriņu, kurš panāk 4:2.

Trešais periods pagāja izteiktā armijnieku zīmē. Mājinieki tika iespiesti savā laukuma pusē un tik vien kā M.Vilka gūtie vārti pretuzbrukumā bija bīstamākais, ko varējām parādīt. Spēles beigās AFK pievilka līdz 4:5, tomēr uzvaru noturēt izdevās kopīgiem spēkiem.

Rezultatīvākie spēlētāji: Kaspars Tauriņš (2+2), J.Tauriņš (2+0)

Otrā spēle. NBS s/k, Rīga.

Pirms spēles satraukuma pilns noskaņojums. Pārsteigums, lai arī iekšēji justs, ka varam uzvarēt šo pretinieku, un saprašana, ka nu viss ir mūsu rokās – noslēgt sezonu vai arī aizvadīt vēl 3 spēles.

Šoreiz spēle sākās vēl uzmanīgāk, lai gan abas komandas pieļāva pa kādai rupjai kļūdai. Rezultātu atklāj N.Solovjovs, izvirzot ikšķiliešus vadībā. Tad sekoja 1:1, bet pēc tam kārtējais N.Solovjova klasiskais gols (1:2). Daudz dažādi noraidījumi (arī nesaprašanu izraisoši) un 3 armijnieku vārtu guvumu vilnis (4:2). Nu jau satraukums viesu sastāvā. Tik smagi strādāts, un izcīnītais pārsvars tik viegli izlaists no rokām. Pusminūtes pārtraukums, kura laikā nolemts pāriet uz divām maiņām, tādejādi uzliekot vēl lielāku slodzi šajā fiziski smagajā cīņā. Ko A.Kusiņš neizdarīja mirkli iepriekš, kad pēc skaistas apspēlēšanas patraucēja vārtu stabiņš, to viņš izdarīja pēc tam – vārtu guvums un panākts jau derīgāks rezultāts 3:4. K.Dudareva saskriešanās ar pretinieku vārtsargu (nevarēja izvairīties), un vien pēc pretinieku kliedziena pieredzējušais šīs spēles tiesnesis piešķir noraidījumu. Jau tā sagurušajiem spēlētājiem atkal jāspēlē mazākumā.

Pēc izturētā mazākuma viesi dodas uzbrukumā, un pēc izspēles ar rokām pietur iepriekš sagrēkojušos K.Dudarevu – seko noraidījums. Un šoreiz vairākuma izspēli vārtu guvumā pārvērš pieredzējušais E.Mednis – 4:4. Nu jau „AFK” ir nepieciešams vārtu guvums, lai paildzinātu šo spēli. Pēdējās 5 šīs spēles minūtes – pašaizliedzīga cīņa, pēdējo spēku netaupīšana. Noraidījumu nopelna komandas kapteinis K.Vidzis, taču tiesneši palaiž garām, ka pēc aizturētā soda beigām tīšu sitienu mūsu spēlētājam izdara mājinieku 22. numurs. Kārtējais mazākums, kura laikā vārtsarga atsisto bumbiņu gaisā ar ķermeni uz laukuma stūri novada E.Mednis, ar vienu kāju atrazdamies vārtsarga laukumā. Visu cieņu jaunajam tiesnesim, kurš nenobijās iedot noraidījumu un nozīmēt uz vārtiem soda metienu. Satraukuma pilns moments, jo cīņā ar G.Plūmi dodas virslīgas pieredzi guvušais R.Eglītis. Tomēr Gustavs ir labāks šajā divcīņā, jo nospēlē līdz galam un izvelk soda metienu.

Taču pēc šī emocionālā pacēluma miers vēl neiestājas. Jāspēlē trijiem pret pieciem, tas izturēts, un spēles pēdējā minūte aizrit četratā pret sešiem pretiniekiem. Vēl pēdējās sekundes, kad sirds gandrīz apstājas pie K.Tauriņa bumbiņas izmešanas no zonas, jo tik minimāli aizskar bortu un paliek laukumā. Pēdējie pretinieku centieni, ko likvidē Gustavs un pārējie, pretiniekiem vicinot nūju vārtu virzienā vienalga vai ir, vai nav tur bumbiņa. Skan sirēna un ir izcīnīta uzvara. Prieks un nogurums vienuviet.

Rezultatīvākie spēlētāji: Nauris Solovjovs (2+0).

Autora piezīme: lai arī protokolā atzīmējas vien punktu guvēji un mazie grēkotāji, tomēr nedrīkst aizmirst visus, kuri šajās spēlēs darīja melno darbu: Gustavu, kurš neļāva pretiniekiem priecāties vairāk reizes kā mums, aizsardzības balstiem – Jānim V., Edgaram, Kristapam V., Valdim, kuri pretiniekiem parādīja, ka mūsu laukuma pusē nebūs nekāda zīmēšanās – Ansim, kurš otrajā spēlē noķēra uz sava ķermeņa daudz pretinieku šāvienus, Kristapam D., kurš guldīja pretinieku spēlētājus aiz bortiem un darīja melno darbu, Jurim, kurš pirmajā spēlē organizēja savas maiņas uzbrukumu un bija īstajā laikā, īstajā vietā, Jānim L., Aivaram, Ričardam un Mārtiņam, kuri bija gan uzbrukumā, gan aizsardzībā, nežēloja ne sevi, ne pretinieku, Kasparam, kurš grāva pretinieku ilūzijas pirmajā spēlē, Rūdolfam, kurš vienmēr paspēja aizsardzībā un nebija tik tālu no pretinieku sarūgtināšanas, kā arī Oskaram, kurš šoreiz iedvesmoja komandu no soliņa un neļāva atslābt atbildes spēlē.

Kaspars Tauriņš