Pozņaks: "Uzskatīju, ka basketbolā man būs vislabāk"

Aizvadījis trīs sezonas Latvijas Basketbola līgas 1. divīzijā, Ogrē dzīvojošais basketbolists Jānis Pozņaks pērn nolēma savus spēkus izmēģināt Spānijā. Arī šajā sezonā ogrēnietis nolēmis palikt tomātu zemē, lai palīdzētu jaunajai darba vietai atgriezties augstākas raudzes turnīrā. Piedāvājam nelielu interviju.

Sveiks, Jāni! Šosezon atkal varēsim sekot tavām basketbola gaitām Spānijā?

Jā, šogad atkal esmu Spānijā, Kordobā. Parakstīju līgumu ar BC "Cordoba 2016", kas pagājušajā gadā spēlēja LEB Silver līgā (pēc spēka trešā, O.V.), bet palika pēdējie un šogad spēlēs EBA līgā (pēc spēka ceturtais turnīrs, O.V.). Komandai ir mērķis tikt atpakaļ.

Atgriežoties sākumposmā, kā sākās tava profesionālā sportista karjera, kuri bija pirmie treneri un kāpēc izvēlējies spēlēt tieši groza bumbu?

Pirmā profesionālā sezona man bija 2006./2007.gadā "ASK Rīga". Pats ļoti vēlu sāku spēlēt – 16, 17 gadu vecumā vidusskolā pie Jāņa Liepiņa, toreiz mācījos Dobeles ģimnāzijā. Kad studēju Latvijas Universitātē, tad trenējos un spēlēju pie Jāņa Rimbenieka "LSPA/VEF" komandā (no 2001. līdz 2006. gadam). Tālāk jau zināms, kur es spēlēju. Ja Dobelē joprojām būtu bijusi peldēšana pie labiem treneriem (Aldis un Inese Cīruļi), tad no manis iznāktu peldētājs. Izvēlējos basi, jo patika un gribēju papildus mācībām kaut ko arī darīt. Uzskatīju, ka basketbolā man būs vislabāk.

Latvijas Basketbola līgas 1. divīzijā esi pavadījis trīs gadus – no 2006. līdz 2009. gadam. Šajā laikā paguvi uzspēlēt "ASK Rīga", Gulbenes "Bukos" un Valmierā. Kur pašam patika spēlēt vislabāk?

Katrā komandā bija labi – pie "ASK" izcīnīju čempja titulu un spēlēju stiprā komandā. Valmierā ļoti patika Ainara Bagatska treniņu metodes un pieeja spēlētājiem, taču vislabāk fiziski un garīgi jutos Gulbenē pie Edmunda Valeiko.

2008./2009. gada sezonā Valmieras rindās spēlēji kopā ar ogrēnieti Rinaldu Sirsniņu. Ko vari teikt par viņu kā spēlētāju?

Ļoti labi, ka komandā ir tāds spēlētājs kā Rinalds, jo viņš ir īsts saspēles vadītājs, kurš pirmkārt skatās citus spēlētājus un organizē spēli.

Pēc tās sezonas vēlējies palikt Latvijā vai tomēr cerēji uz kādu piedāvājumu no ārzemju klubiem? Vai pieļāvi iespēju, ka dosies uz Spāniju?

Par ārzemēm nedomāju, bet beigās izrādījās, ka Latvijā nebija kur, bet pats vēl gribēju spēlēt. Tiešām nezināju, ka braukšu uz Spāniju. Bija jau oktobris, bet man vēl nebija komandas, tāpēc, kad bija iespēja, izlēmu ātri.  

Pērn spēlēji pēc spēka ceturtajā līgā (EBA) "San Isidro" klubā. Kāds ir spāņu līmenis, cik labi organizēts ir pēc spēka ceturtais turnīrs?

Teikšu tā, ka man nebija grūti spēlēt, bet bija grūtības pierast pie tās vides, spēles stila. Patika tas, ka treniņi bija gari un bija daudz skriešanas, bet ne īpaši tas, ka pārāk daudz tās runāšanas, skaidrošanas. Viņiem tas ir raksturīgi. Turnīrs noorganizēts ir diezgan labi. Vispār šajā līgā ir vairāku ACB (pirmā divīzija, O.V.) līgas komandu fārmklubi, kur spēlē daudz labu jauno spēlētāju. Tāpat līgā ir gados vecāki spēlētāji, kuri agrāk bija spēlējuši gan ACB, gan LEB Gold komandās.

Vai esi apmierināts ar saviem statistikas datiem, pie kā būtu jāpieliek?
[26 spēlēs vidēji laukumā 25.4 minūtes, 14.7 punkti, 5.2 atlēkušās bumbas, 0.9 rezultatīvas piespēles un pārtvertas 0.7 pretinieku bumbas]

Nevaru teikt, ka esmu apmierināts. Klāt pie statistikas rādītājiem vajadzēja vēl pielikt piezīmes. Man vidēji bija 4.5 piezīmes, tas ir, gandrīz katru spēli nogāju malā ar piecām piezīmēm. Vispār tās bija šausmas pielāgoties tiesāšanai – gandrīz par katru saskari deva piezīmes, it īpaši man – ārzemniekam. Tāda sajūta bija, ka tiesneši mani gribēja nolikt pie vietas, ierādīt vietu ārzemju spēlētājiem. Uz sezonas beigām biju jau adaptējies vairāk un nebija tik traki.

Starp basketbolu paguvi arī piedalīties vietējās peldēšanas sacensībās? Kas vēl no sporta veidiem tev patīk?

Jā, toreiz gan paliku tikai trešais. Visvairāk man patīk peldēšana, bet vispār esmu diezgan labs arī daudzos citos veidos – futbolā, pludmales volejbolā, slēpošanā. Patīk arī braukt ar riteni, tāpat vieglatlētika, teniss, florbols, handbols (pagājušo gadu pat biju iekļauts "Ogres SC" sastāvā. Tas starp citu, ja nu nebūtu basi spēlējis).

Arī tavi brāļi – Andris un Juris – nodarbojas ar sportu, pirms tam spēlējot Ogres Sporta centra handbola komandā, bet tagad handbola klubā "Ogre". Vai seko viņu sasniegumiem?

Jā, protams, dzīvojam taču kopā. Paši vasarās regulāri spēlējam futbolu. Kopā ar handbola komandu vasarās trenēju fizisko sagatavotību.

Vēlam veiksmi Spānijā un ceram Tevi drīz ieraudzīt arī Latvijas izlases galvenajā komandā.

Piebilde

Sazinoties ar Jāni Pozņaku, pirms intervijas ievietošanas intervijā uzzinājām, ka pašlaik Pozņakam ir piespiedu atpūta, jo nesen treniņā tika lauzta potīte, un tagad jāstaigā ar ieģipsētu kāju. Kā atzina Pozņaks, tad iespējams, ka piektdien ģipsi ņems nost, kam sekos baseina un fizioterapeita apmeklējums. "Labi, ka vēl sezona nav sākusies."