Rubīns: "Šosezon uzdevums ir izcīnīt pirmo vietu"

Šajā sezonā Ogres Sporta centra un kluba "FK-33" apvienotā futbola komanda ļoti sekmīgi aizvada Latvijas 2. līgas Vidzemes reģiona čempionātu. Pašreiz ogrēnieši guvuši 10 uzvaras, pie tam deviņi panākumi pēc kārtas. Par Raivja Rubīna pirmajām sporta gaitām un "OSC/FK-33" pozitīvo sniegumu uzzinājām intervijā turpat pie veiksmīgā Ogres stadiona futbola laukuma.

Portālam Ogrenet sadarbojoties ar sporta portālu osports.lv, uzzinājām interesantus faktus par Raivi Rubīnu. 23 gadus vecais ogrēnietis Ogres Sporta centrā strādā par futbola treneri un, iespējams, arī izskolos kādu jaunu kājbumbas zvaigzni. Raivis ir precējies un viņš audzina dēlu.

Sveiks, Raivi! Arī šogad nekas nav mainījies – turpini spēlēt futbolu un pārstāvi dzimto pilsētu?

Jā, tā ir. Ja būtu atdevies tikai futbola spēlei, tad droši vien spēlētu kādā 1. līgas komandas sastāvā, bet, lai to sasniegtu, ir cītīgāk jātrenējās. Esmu arī priecīgs kā ir tagad.  Kas mani notur Ogrē? Neteikšu, ka tēvs [Pauls Rubīns, futbola treneris, O.V.], bet tieši tas, ko viņš man ir iemācījis un devis. Esmu viņam par to ļoti pateicīgs, un, domājot par nākotni, gribu turpināt attīstīt Ogrē futbolu un tā saglabāt tradīcijas. Tad jau redzēs, kā būs!

Pastāsti, cik ilgi nodarbojies ar futbolu, kā saprati, ka tas ir īstais sporta veids?

Mans pirmais sporta veids nebija futbols. No 4 gadu vecuma trenējos hokejā. Trenējos, ja nemaldos, 10 gadus. Sešos gados uzsāku futbola gaitas, spēlēju arī basketbolu pie trenera Jāņa Puzāka, taču, kad vajadzēja izvēlēties, paliku pie futbola. Liela loma tajā bija tēvam, jo pie tēva trenēties ir forši (smejas). "Blata" nebija, vietu sastāvā nopelnīju ar savu darbu un treniņiem.

Vai esi kādreiz skaitījis savas godalgas un individuālos apbalvojumus?

Skaitījis neesmu, mājās kausi salikti, kur nu kurais. Atsevišķs stūrītis tiem vēl nav izveidots. Komandu kausu ir daudz, arī individuālās balvas – labākais vai rezultatīvākais spēlētājs. Medaļas pat saskaitīt nevar, tās esmu maisā salicis skapī. Mamma reizēm uz tēti ir neapmierināta, kad tiek jauni kausi atvesti. Daži iedoti pat vecmāmiņai.

Kas ir tavs dzinulis futbola laukumā?

Dzinulis laukumā varētu būt komandas kopējā saliedētība un mērķis katru uzbrukumu noslēgt ar kādu bīstamu momentu. Tā ir arī atbildība – saņemot piespēli, zinu, ka nedrīkstu kļūdīties.

Kā pats sevi vērtē – esi labs futbolists? Kas ir Tavi mīnusi un plusi?

Vai esmu labs futbolists? Nu, ja 2. līgā spēlē 23 gados, tad nezinu, vai tas liecina par labu futbolistu. Šai profesijai esmu atdevis vairāk kā piecpadsmit gadu. Ja tagad spēlētu pirmajā līgā, tad jā, varētu teikt, ka esmu laba līmeņa spēlētājs. Plusi? Patīk spēlēt ar piespēlēm. Sitiena vietā labāk atdodu bumbu partnerim. Dažreiz momenta beigās pietrūkst koncentrēšanās līdz galam, tāpēc varbūt nesanāk gūt vārtus, kur to vajadzētu izdarīt. Bieži aizraujos ar spēlēšanu uzbrukumā. Nav tā, ka negribu skriet atpakaļ, bet citreiz grūti ir saņemties.

Kādās komandās esi spēlējis, kas ir tavs lielākais sasniegums?

Ogres telpu futbolā pirmajā gadā bija komanda "Faetons", bet pēc tam jau "Orions CK". Spēlēts telpu futbols arī LSPA [Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmija, O.V.], kur mācījos, pirmajā līgā Valmieras sastāvā, un tagad "OSC/FK-33". Nemētājos turpu šurpu. Varbūt tas ir mīnuss, ka neesmu izsities augstāk, bet uzskatu, ka viss ir kārtībā, jo neesmu futbolu vispār pametis.

Lielākais sasniegums (domā)? Neatceros cik gados, bet mēs kļuvām par Latvijas čempioniem telpu futbolā 1986. gadiem. Finālā uzvarējām "pendelēs". Vēl tagad atceros gan zāli, kur spēlējām, gan emocijas, kad lecām virsū vārtsargam pēc spēles. Ir arī Latvijas augstskolu universiādē pirmā vieta telpu futbolā ar LSPA, mēģinājums iekļūt sava vecuma Latvijas izlasē, spēlēšana amatieru izlasē kopā ar ogrēnieti Konstantīnu Fjodorovu. Protams, uzvaras Ogres futzāla čempionātā un reģionālajā finālturnīrā.

Vai Tev ir elks futbolā, varbūt kāda konkrēta komanda?

Daudziem futbolistiem ir elki futbola laukumā. Man ir daži spēlētāji, kuri patīk, piemēram, Deivids Bekhems savos labākajos gados. Nav tā, ka saskatos video un uzreiz gribu kādam līdzināties. Tagad vairāk pievēršu uzmanību manas pozīcijas spēlētājiem [R. Rubīns ir malējais pussargs, O.V.]. Pasaules čempionātā patika Holandes izlases futbolists Arjens Robens. Skatoties futbolu, analizēju spēli, pamanu momentus kā futbola speciālists, ko neredz citi.

Šķiet, šogad "OSC/FK-33" ambīcijas ir visai lielas?

Šosezon ir uzdevums izcīnīt pirmo vietu Vidzemes reģionā, cīnīties par spēlēšanu pirmajā līgā. Trenējamies un cenšamies sasniegt izvirzītos mērķus.

Vai tas nozīmē, ka Ogrē top spēcīga komanda?

Lēnām briest, bet, lai spēlētu 1. līgā, pat nezinu. Protams, vajag celt līmeni, tomēr tad noteikti vajadzēs jaunu spēlētāju piesaisti, futbolistus ar pieredzi, kuri var vadīt spēli, pieturēt bumbu un arī "uztaisīt" rezultātu. Pašreiz mums ir gados jauna komanda. Tas pirmajā līgā debijas sezonā var būt kā mīnuss. Lai spēlētu 1. līgā, pirmkārt, pašiem puišiem jāsapot, ka jātrenējas cītīgāk un mērķtiecīgāk.

Skatoties uz turnīra tabulu, "OSC/FK-33" rezultātu ailītēs teju viss ir sarkanā krāsā. Kā varētu izskaidrot pašreizējo uzvaras gājienu?

Zaudējums otrajā spēlē pret SK "Upesciems" [1:2, O.V.], manuprāt, mūs motivēja turpmākajiem mačiem. Priecē, ka  organizācija uz izbraukuma spēlēm ir kļuvusi labāka, kas varbūt bija par iemeslu iepriekšējā sezonā, kāpēc nevajadzīgi zaudējām punktus. Sastāvs šogad ir spēlētgribošs, un tas, manuprāt, ir pats galvenais.

Graujošie panākumi skaidrojami ar vājiem pretiniekiem vai ar komandas spēcīgumu?

Pretinieki nav slikti. Šosezon visa komanda mēģina iet uz priekšu un cīnīties, pretinieks šādos brīžos netiek līdzi. Varbūt nedaudz nobīstās, kad ierauga turnīra tabulu. Kritiskos brīžos mēs saņemamies un nenolaižam rokas.

Spēles, kas noslēgušās ar lielu vārtu starpību, nepadara komandu iedomīgu?

Domāju, ka nē. Puišiem pašiem jāsaprot, ka, spēlējot ātri un izmantojot vairāk partnerus, rodas daudz vārtu momenti un bīstamas situācijas.

Tu esi komandas kapteinis. Vai pirms spēles un starp puslaikiem Tu sapurini komandu, saki viedus vārdus?

Piemērs it kā būtu jārāda, bet esmu pie sevis padomājis, ka neesmu nekāds bļāvējs vai mācītājs laukumā. Man ir jāparunā ar tiesnesi vai jānomierina spēlētāji dažādās situācijās. Lai pa laukumu skraidītu un bļaustītos – nē, to gan nedaru. Ģērbtuvēs īpaši nerunāju, to dara treneris, un uzskatu, ka tas ir pareizi. Sevi un komandu noskaņoju ar iekšēju mieru.

Cik spēcīgs šogad ir Latvijas 2. līgas Vidzemes reģiona čempionāts?

Šogad, paskatoties tabulā, var redzēt, kāds ir līmenis. Ja pagājušājā gadā četras vai piecas komandas bija spēcīgas, tad šogad ir divas – mēs un upesciemieši. Pa vidu ir daudz līdzvērtīgu komandu, kas cīnās savā starpā. Uz katru spēli noskaņojamies un īpaši neskatamies, kur tabulā ir pretinieku komanda.

Kāds ir treneris Jānis Cīrulis?

Jā, treneris Cīrulis ir tas cilvēks, kurš vada mūsu treniņprocesu, un viņš to dara labi, un  saprotu, kā viņš jūtas, kad uz treniņu ierodas tikai daži pamatsastāva spēlētāji. Treneris nav bargs, pat gribētos, lai būtu vēl prasīgāks. Tas tāpēc, lai spēlētāji zina, kas ir īsts futbols un mēs pielāgotos arī smagākam treniņprocesam.

Tev noteikti interesē arī citi sporta veidi? Ar ko pats vēl nodarbojies?

Jā, studiju laikā LSPA kursa biedrs piedāvāja pamēģināt boksa treniņus. Domāju, ka bokss ir kaut kas ārkārtējs – aiziešu uz treniņu un uzreiz dos pa "ķobi" un liks stāvēt pārī ar kādu labu bokseri. Tā nebija, ar lielu nepacietību gaidīju nākamos treniņus. Aptuveni divus gadus trenējos boksa klubā "Latvijas cimdi" pie trenera Viktora Jaroščuka. Iemācijos daudz noderīgas lietas un sapratu arī to, ka nevar spriest par cilvēku pēc izskata – tur bija puikas, kuri pēc miesasbūves bija kalsni, bet boksa maisu dauzīja kā Taisons (smejas) [Maiks Taisnons – slavens smagsvara bokseris, O.V.]. Bokss mani padarīja krietni disciplinētāku un mainīja uztveri par dzīvi.

Cik nopietni seko futbola notikumiem Latvijā un citur pasaulē?

Sekoju līdzi gan Latvijā, gan ārzemēs. Palasu "Sporta Avīzi", apskatos ikdienas informāciju interneta mājas lapās sportacentrs.com un osports.lv.

Paldies par interviju, lai veicas futbolā un arī dzīvē!

Paldies! Gribēju vēl piebilst, lai ogrēnieši nāk uz stadionu un atbalsta mūsu komandu. Arī līdzjutēji mūs motivē skaistām uzvarām.