Interešu grupa sāks treniņus novusā

Ogres kultūras centra foajē pie Lielās zāles divās augusta un piecās septembra trešdienās turpmāk tiks izmantots novusa treniņiem. Aicinām interesentus 18. un 25. augustā, kā arī 1., 8., 15., 22. un 29. septembrī apgūt šo interesanto spēli. Rakstā var izlasīt novusa rašanās vēsturi Latvijā un arī ieskatu novusa noteikumos.

Novuss ir Latvijas nacionālais sporta veids, ar ko nodarbojas visā Latvijas Republikā un arī trimdā. No kurienes tas radies? Precīzu ziņu par to trūkst. Ir zināms, ka ar to aizrāvušies jau 1927. gadā. Latvijas bijušajam novusa veterānam Voldemāram Vītoliņam kādreiz bijusi saruna ar bijušo sporta darbinieku A.Nadoļski, kurš savos jaunības gados braucis uz tālbraucēju kuģiem. Viņš stāstījis, ka ārvalstu ostu nabadzīgajos krodziņos spēlēta novusam ļoti līdzīga spēle.

Kāds, toreizējās akciju sabiedrības “Faulbaums” kuģu namdaris, pēc Anglijā veiktā rasējuma, izgatavojis Latvijā pirmo novusa galdu. Ja varam ticēt A.Nadoļska stāstījumam, tad tas ir bijis ap 1927. gadu, un kā pirmās ir bijušas ostas pilsētas Ventspils, Liepāja un Rīga, kur sākusi attīstīties novusa spēle Latvijā. Vēlākos gados iegūtie materiāli tiešām apstiprina A.Nadoļska stāstīto, ka novusam līdzīga spēle spēlēta vairākās pasaules vietās. Novusa federācijas rīcībā ir nonācis novusa galds, kurš izgatavots apmēram 1928. gadā!

Pirmie novusa spēles noteikumi saglabājušies no 1932. gada, ko izdevis P.Tjutenikovs. Arī viņš raksta, ka šo galda biljarda spēli Latvijā jau spēlē vairāk kā 5 gadus, kamdēļ varam pieņemt par novusa spēles sākumu Latvijā 1927. gadu. P.Tjutenikovs raksta, ka šo spēli sauc gan “novus”, gan “korona”. Tamdēļ varam uzskatīt, ka mūsu novusam un Igaunijas koroonai ir kopēja izcelsme. Varbūt arī Igaunijā tā sāka attīstīties no ostas pilsētām. Tikai pateicoties dažādai entuziasma pakāpei, Latvijā novuss ir attīstījies daudz straujāk un tamdēļ kļuvis par nacionālo sporta veidu.

Spēle sastāv no vairākiem setiem, to skaitu nosaka attiecīgo sacensību nolikums. Sets sākas ar momentu, kad spēlētāji ieņēmuši vietas katrs savā galda pusē un viens no spēlētājiem izdarījis pirmo sitienu.

Pirms sitiena spēlētājs noliek ripu savas puses apmales zonas jebkurā vietā tā, lai ripas caurumā nebūtu redzama zonas sānu vai gala līnija. Noliekot ripu, ar to nedrīkst skart nevienu kauliņu. Kustību sākot, ripa nedrīkst skart nevienu kauliņu, kas atrodas savā apmales zonā. Ripu nedrīkst novietot uz sāna.

Kad ripa nolikta uz galda, bet sitiens vēl nav izdarīts, spēlētājam ir tiesības ar roku mainīt ripas stāvokli vai arī nolikt to citā vietā. Mērķējot kija nedrīkst aizsegt apmales iekšējo stūri. Ja rodas šaubas par kijas stāvokli, tad arī ar roku nedrīkst aizsegt apmales iekšējo stūri.

Spēlētāja atbalsta rokas pirksti nedrīkst skart galda virsmu, bet tikai tā apmali. Sitiens izdarāms tikai ar kijas tievgali. Aizliegts izdarīt sitienu ar kijas resno galu vai sānu daļu.
Sitienu skaita par izdarītu, ja kija skārusi ripu. Izdarot sitienu pa kauliņiem, ripa atpakaļgājienā nedrīkst pārslīdēt savas puses apmales zonas līniju, t. i., kad ripas caurumā vairs nav redzama zonas līnija, izņemot gadījumus, ja spēlētājam ir kāds tumšais kauliņš.

Pēc sekmīga sitiena, kad maisiņā iekritis viens vai vairāki savi kauliņi un nav izdarīts neviens pārkāpums, spēlētājs turpina sitienu sēriju.

Plašāku noteikumu izklāstu var atrast Latvijas Novusa federācijas mājaslapā – www.novuss-lnf.lv.