Kluba “Slidotprieks” dalībnieki Veco gadu aizvadīs uz slidām

Gada nogalē, 30.decembrī” plkst.18,  klubs “Slidotprieks” aicina ogrēniešus uz Vidzemes Ledus halli, kur kluba dalībnieki sniegs priekšnesumus un demonstrēs plašākai publikai, ko iemācījušies slidošanas sezonas pirmajā pusē. Tiem vecākiem un bērniem, kuri aizvadītajā sestdienā neapmeklēja kluba “Slidotprieks” Atvērto durvju dienu, tā būs arī lieliska iespēja iepazīties ar klubu un tā sniegtajām iespējām.

Lai ar kluba darbību iepazītos iespējami vairāk interesentu, uz sarunu aicinājām kluba “Slidotprieks” menedžeri Edgaru Siliņu.

Kā radās ideja par kluba dibināšanu, un cik sen tas darbojas?

Klubs “Slidotprieks” oficiāli savu darbību uzsācis kopš šāgada septembra.  Tā iniciatori ir bērnu vecāki, kas atbalsta aktīvu atpūtu.. Ideja par kluba dibināšanu radās trīs ģimeņu kopspulcē, un tas darbojas par privātajiem līdzekļiem.

Klubam ir savi draugi un atbalstītāji, bet mēs, protams, būtu priecīgi, ja viņu pulks augtu un varbūt kādam uzņēmējam vai uzņēmējam rastos vēlēšanās veicināt sporta attīstību Ogrē.

Kāda ir treniņu programma – jūs audzināt topošos daiļslidotājus, hokejistus vai orientējaties tikai uz slidošanas popularizēšanu?

Sākumā pie mums atnāk bērni, kas vēlas iemācīties slidot. Ja viņiem šī nodarbe iepatīkas, ir visas iespējas savs dotības izkopt un attīstīties. Mūsu mērķis ir audzināt daiļsslidotājus, un šajā virzienā arī strādājam.

Puikas, kas izrāda aktīvu interesi par hokeju, - kad apguvuši slidošanas pamatus mūsu kluba nodarbībās, turpina apmeklēt specializētus hokeja treniņus, kas vairs nav mūsu kluba kompetencē.

Cik bērnu šobrīd trenējas jūs klubā, un cik jūs spētu uzņemt?

Šobrīd klubā ir 15 bērnu un jauniešu vecumā no 3 līdz 20 gadiem. Ja rastos interese, mēs varētu uzņemt 25 – 30 bērnus. Maksimāli – līdz 50 bērniem, bet tad vajadzētu veidot divas grupas, lai sekmīgi organizētu treniņu darbu. Treniņi notiek trīs reizes nedēļā – trešdienās, piektdienās un sestdienās. Precīzāku informāciju par nodarbību laikiem var uzzināt mūsu mājas lapā www.slidotprieks.lv

Kā esat atrisinājuši treneru problēmu – lai strādātu ar bērniem nepieciešamas īpašas iemaņas?

Ar nākamajiem sportistiem strādā divi treneri. Šobrīd mums trūkst tikai horeogrāfa, jo  meistarības līmenis, mūsuprāt, vēl nav tiks augsts, lai iestudētu augsta līmeņa mākslinieciskas programmas.

Viena no trenerēm - Viola Maskina – šobrīd iegūst augstāko pedagoģisko izglītību Sanktpēterburgas P.F.Lesgarfa fiziskās kultūras, sporta un veselības valsts universitātē, daiļslidošanas katedrā. Kā bērnu trenere strādā no 2007.gada.  Savukārt Jeļena Kovaļova bērnus trenē jau no 2005.gada. Abas savas sportiskās karjeras laikā ir arī Latvijas daiļslidošanas čempionātu un starptautisko sacensību uzvarētājas.

Vecākiem, kuri atved savas atvases uz treniņiem, vienmēr ir aktuāls jautājums – kad mans bērns dejos uz ledus tik graciozi, kā to vērojam TV ekrānā?

Bieži vien ir tā, ka mammas un tēti atved bērnu uz treniņiem, nopriecājas, ka jau pēc dažām nodarbībām jaunais talants sāk slīdēt pa ledu, un sāk ar nepacietību gaidīt, kad tad viņš griezīs piruetes un veiks citus sarežģītus elementus. Atliek vien atgādināt, ka tas ir smags un ilgstošs darbs – tikai pēc vairākiem gadiem var gaidīt pirmos rezultātus.

Piemēram, 6.decembrī Sporta akadēmijas ledus hallē notika daiļslidotāju sacensības  “Ziemassvētku balva 2009”, kur divas mūsu kluba dalībnieces – Marija Djomina un Arita Siliņa – katra savā vecuma grupā izcīnīja 2.vietu. Taču jāuzsver, ka, lai arī klubā meitenes darbojas tikai dažus mēnešus, viņas pirms tam vairākus gadus cītīgi trenējušās.

Ne visiem ir lemts kļūt par izciliem talantiem – kā lai pārliecinās, ka dejas uz ledus nav īstais aicinājums?

Lai vēlāk nesekotu rūgta vilšanās, mēs ļaujam ierasties uz dažām izmēģinājuma nodarbībām, kuru laikā var apjaust, vai ir interese par turpmāku treniņu apmeklēšanu. Atnākot trīs reizes uz nodarbībām, var iepazīt kolektīvu, kas arī nav mazsvarīgi. Pozitīvs aspekts mūs klubā ir tas, ka nodarbības apmeklē gan krievu, gan latviešu bērni. Savstarpēji komunicējot un klausoties treneru skaidrojumos abās valodās, bērni arī bez grūtībām apgūst citu valodu, kas viņiem noder gan skolā, gan sadzīvē.