Aikido tagad arī Ogrē

No šā gada 5. oktobra Ogrē notiek Aikido treniņi, ko vada Aikido Kultūras Federācijas instruktors Artūrs Spilbergs. Tā ir unikāla japāņu cīņas māksla, kuras pamatā ir pretinieka kustības, ātruma un spēka izmantošana uzbrucēja agresijas neitralizēšanai, ievērojot augstus aizstāvēšanās ētikas standartus. Atbilstoša ļoti augstām cilvēciskās morāles prasībām. To var trenēties jebkurš – gan liels, gan mazs, gan jauns, gan vecs.

Šī cīņas māksla lielākoties ir vērsta uz pašaizsardzību, kā arī sevis pilnveidošanu fiziskā un garīgā jomā.

"Aikido" - no japāņu valodas "Harmonijas ceļš" - kā cīņas māksla ir vērsta uz sevis pilnveidošanu. Arī partneriem šajā sadarbībā ir ļoti liela nozīme, lai šo attīstības procesu varētu realizēt. Katrs skolnieks šo nodarbību laiku izmanto, lai attīstītu sevi, uzlabotu fizisko formu, attīstītu koordināciju, apgūtu dažādus akrobātikas elementus un, protams, iemācītos sevi aizstāvēt.

Aikido radās pagājušā gadsimta sākumā, kad tā izveidotājs Morihejs Uešiba nonāca pie mierpilna austrumu cīņu atvasinājuma, apvienojot iepriekš apgūtās un izmantotās cīņu mākslas. Tāpēc Aikido sastopami elementi no Džiu-džitsu (Jujutsu), paukošanās ar zobenu un šķēpu, Aikidžitsu (Aikijutsu) un citām senākām cīņu formām.

Sākotnēji Aikido varēja apgūt tikai izvēlēti skolnieki no dažām dižciltīgām ģimenēm un no armijas un tikai Japānā. Kad Uešiba saprata, ka viņa mācība ir labs veids, kā cilvēkus, jo īpaši savus tautiešus, pievērst garīgām vērtībām, izvēlējās labākos skolniekus un sūtīja tos izplatīt šo cīņas mākslu pasaulē.

Šobrīd ar Aikido nodarbojas ļoti daudzās pasaules valstīs, un ar to var iepazīties aktiera un režisora Stīvena Sīgala (Steven Seagal) filmās. Par ieguldījumu Aikido popularizēšanā pasaulē šim aktierim tika piešķirta augsta kvalifikācijas pakāpe.

Latvijā ir vairāki Dojo – nodarbību zāles, kur pie Aikido meistariem var apgūt šo cīņas mākslu. Pirmie, kas Latvijā to iedzīvināja, bija Viktors Busigins un viņa skolnieki, tas notika 80. gadu beigās.

"Mācoties Rīgas Amatniecības vidusskolā, kopā ar skolas biedriem trenējos pie dažādiem treneriem dažādos cīņu veidos – Taekwondo, Pankrations, U-šu. Jau 1995. gadā sapratu, ka vēlos nodarboties ar Aikido. Pēc skolas beigšanas, dzīvojot Madonā, pat kalu plānus, kā varētu trenēties Aikido Valmierā. Tajā laikā tāda iespēja bija, taču tas bija pārāk tālu, un, kā vēlāk izrādījās, īslaicīgi. 2004. gadā, kad atsāku dzīvot Rīgā, sapratu, ka vairs nav vietas atrunām. Kopš tā laika trenējos "VEF" sporta klubā pie trenera Ģirta Niedrīša. Pa šo laiku esmu ieguvis arī akadēmiskās zināšanas - 2007. gadā absolvēju LSPA kā Aikido treneris."

"Laikam ejot, mainās trenēšanās motīvi. Sākotnēji trenējos, lai iemācītos aizstāvēt sevi, taču šobrīd to daru, lai uzturētu savu fizisko un garīgo veselību. Esmu pārliecināts, ka viens no labas veselības stūrakmeņiem ir fiziskās aktivitātes, un ar kādu no sporta veidiem būtu vēlams draudzēties visu mūžu. Lai savienotu patīkamo ar lietderīgo, izvēlējos sev atbilstošāko."

Aikido treniņu slodze ir mērena, tas nozīmē, ka jebkura vecuma, dzimuma un fiziskās sagatavotības skolnieki var apgūt šo cīņas veidu.

"Reiz kādā no Aikido semināriem sastapu vienu no saviem skolotājiem, pie kura pusaudža gados trenējos tādā cīņas veidā kā Pankrations (no grieķu valodas – "dažāda cīņa"). Un uz jautājumu, kā viņš nonāca līdz Aikido, šis skolotājs man atbildēja, ka tas esot vienīgais cīņas veids, kas vairs nebojā veselību. Aizmirsu piebilst, ka šis cilvēks ārpus tatami (mīkstais grīdas segums, uz kā parasti notiek cīņu nodarbības) pārvietojas ar nūjas palīdzību."

Papildus ieguvumiem fiziskā jomā, Aikido nodarbībām ir arī audzinoša ietekme gan bērniem, gan pusaudžiem un pieaugušajiem. Tas ir labs treniņš disciplīnai, sevis pakāpeniskai pilnveidošanai un mērķu sasniegšanai. Ir zināms, ka sports saistāms ar sasniegumiem jebkurā dzīves sfērā, arī uzņēmējdarbībā. Tie, kuri ir nodarbojušies vai nodarbojas ar sportu vai ar kādu no mākslas vai mūzikas veidiem, ir labāk sagatavoti dzīvei, jo zina, ka jebkura sasnieguma pamatā ir ieguldīts sistemātisks darbs.

Nodarbībās bērniem akcents tiek likts uz vispārējo fizisko sagatavotību kopā ar Aikido vingrinājumiem un paņēmieniem. Tas, savukārt, pozitīvi ietekmēs bērna stāju, spēka, koordinācijas, veiklības un ātruma attīstību, kā arī savstarpējās sadarbības prasmi.

Pusaudžu un pieaugušo nodarbības notiek mazliet savādāk. Apgūstot noteiktus vingrinājumus, paņēmienus, pēc vajadzības strādā pie skolnieku fiziskās sagatavotības. Regulārās fiziskās nodarbības ne tikai uzlabo fizisko veselību - tās palīdz sakārtot iekšējo pasauli un sagatavot sevi stresa pilnai ikdienai.

Mikroklimatu grupā nosaka sāncensības neesamība. Visiem skolniekiem ir jāievēro paša Aikido pamatlicēja izveidota nodarbību zāles (dojo) etiķete. Tas ļauj saglabāt kārtību un drošību nodarbību laikā, kam jau no paša sākuma tiek pievērsta liela uzmanība. Tāpat, tā ir labvēlīga vide, kur ļauts kļūdīties, mācoties jaunas lietas. Un tikai nepieredzējuši skolnieki var pasmieties par to, ka kāds kaut ko nevar izdarīt. Taču arī cieņas izrādīšana, drošības ievērošana un citi svarīgi principi ir apgūstama lieta.
 
Lai saprastu, vai tieši šis fizisko aktivitāšu veids ir Tev piemērots, Tu vari atnākt uz vienu vai pat divām bezmaksas nodarbībām, lai klātienē pārliecinātos, vai tas Tev iet pie sirds. Protams, var noskatīties paraugdemonstrējumus youtube.com, lai ieraudzītu meistarību, uz kādu var tiekties. Tomēr, lai izlemtu, vai tas tiešām patīk, ir jāpamēģina pašam! Tas ir tāpat kā nogaršot torti. To nevar izdarīt apskatoties, un arī nav pietiekami, ja kāds pastāsta par to, kā tā garšo.

Un vēl kāda svarīga piebilde. Daudzi iedomājas, ka atliek aiziet uz pāris nodarbībām, iemācīties dažus pašaizsardzības paņēmienus, un būt gataviem aizstāvēt sevi un citus. Tā ir ilūzija. Lai kaut ko no iemācītā varētu izmantot praksē, tam ir jābūt kustību atmiņā. To panāk ilgstoši izpildot vienu un to pašu vingrinājumu, paņēmienu, pamazām apgrūtinot to izpildes apstākļus. Skrējējiem summāri tie ir tūkstoši kilometru, svarcēlājiem - tūkstoši kilogramu, basketbolistiem - tūkstoši metienu. Arī šis cīņu veids, kā jebkurš cits sporta veids, nav izņēmums, tie ir n-tie vingrinājumu un paņēmienu atkārtojumi. Tāpēc ir ļoti svarīgi noskaņoties uz ilgstošu šīs mākslas apguvi.

Uzsākt nodarbības var jebkurā laikā. Tie, kuri pienāk klāt, pamazām tiek sagatavoti, līdz iekļaujas grupā un var pilnvērtīgi apgūt nepieciešamos vingrinājumus un paņēmienus.

Ņemiet līdzi sporta tērpu vai kimono, labu noskaņojumu un tiekamies treniņā!

Nodarbības notiek pirmdienās un trešdienās, no plkst. 16.30 – 17.40 bērniem, no plkst. 19.00 – 20.30 pusaudžiem un pieaugušajiem Ogres 1. vidusskolas mazajā zālē.

Tālrunis informācijai - 29171013, Artūrs