Atgriezties pie raksta

Dabas un mākslas saspēle "Rasas krāsu" vides objektos Daugavas krastā Foto

No 26.augusta līdz 15.oktobrim radošās izglītības centrs "Rasas krāsas" sadarbībā ar Daugavas muzeju Doles salā aicina uz Vasaras radošo darbnīcu laikā tapušo vides mākslas objektu izstādi.

Šovasar biedrība "Rasas krāsas" augustā organizēja divas radošās darbnīcas "Lasis un valis satiekas Dolē" (no 10. līdz 14.augustam) un "Daugavas nēģu karalis" (no 17. līdz 21.augustam).


Abu darbnīcu tematika bija veltīta likteņupei Daugavai. Pirmajā darbnīcā bērni iepazina Daugavu kā Eiropas kultūras tiltu, bet otrajā Daugavas muzeja pedagogi bija sagatavojuši īpašu programmu Latvijas lielākās upes ekosistēmas iepazīšanai.


Radošās izglītības centrs "Rasas krāsas", kas dibināts 2009.gadā, savā darbībā vienmēr balstījies uz kompetenču izglītību, tāpēc arī šīsvasaras darbnīcas nebija izņēmums. Radošo darbnīcu dalībnieki devās uz Daugavas muzeju, lai klausītos erudītās muzejpedagoģes Ineses Kupšānes lekcijas un aplūkotu muzeja ekspozīcijas – iepazītos ar senām monētām, saktām, zvejas rīkiem, mikroskopā pētītu Daugavas ūdeņus, vāktu dažādus šajā apvidū atrodamus ūdensaugus.


"Katrs bērns varēja izvēlēties trīs augus, un pēc tam pētīt un noskaidrot, kas tie par augiem un vai ir raksturīgi šai videi. Piemēram, ja izvēlas kalmi, tā nav Latvijas augs. Kalme ir ienākusi no Vācijas," stāsta biedrības "Rasas krāsas" vadītāja Lauma Palmbaha."Šī izpēte, izzināšana pašreiz noder zīmējot un strādājot ar mākslas materiāliem. Asociācijas saglabājas un vēlāk atdzimst mākslas darbos."


Bērni pie Daugavas vāca dolomīta paraugus, no savāktajiem akmentiņiem veidoja zivju formas, ko papildināja  ar gliemežvākiem un kociņiem, kuri izskaloti no Daugavas. Dabā atrastie materiāli tika iestrādāti flīzēs. Radošajā darbnīcā bērni iemācījās flīžu apgleznošanas tehniku, ko līdz šim nebija apguvuši. Māra Ikauniece, kura jau divus gadus "Rasas krāsās" apmeklē vizuālās mākslas nodarbības pie Laumas Palmbahas, atzīst, ka piedalīšanās radošajā darbnīcā viņai bijusi vērtīga ar iespēju iepazīties ar jaunām tehnikām, tehnoloģijām  un materiāliem.


"Māra ir apveltīta ar mākslinieces talantu, taču arī viņa šīs lietas dara pirmo reizi. Tāpēc mēs īstenojam kompetenču izglītību, lai parādītu bērniem, ka mākslu var radīt dažādos veidos – ne tikai zīmēt," norāda Māras skolotāja L.Palmbaha.


Pirmās darbnīcas laikā jaunie mākslinieki bija sazvejojuši brangu lomu – pilnu tiklu ar dažādu formu un krāsu zivīm. Šis tīkls jau aizceļojis uz Doles salu un visā krāšņumā būs redzams Daugavas krastā. Pirms sākt atveidot zivis materiālā, bērni pētīja zivju formas un krāsas, iepazinās ar Latvijas upju un siltzemju ūdeņu zivīm.


"Latvijas ūdeņos dzīvojošās zivis neizceļas ar spilgtu krāsojumu, tāpēc, ka mūsu ūdeņi ir tumši. Siltajos ūdeņos ir krāsainie korāļi. Tā ir iespēja zivīm un visai jūras radībiņai, kas dzīvo šajos siltajos ūdeņos, būt krāsainai. Lai izdzīvotu, zivīm jāpielāgojas ārējiem apstākļiem.. Arī par to mēs runājām. Visa izzināšana mums ir izglītošanās pamatos. Tonāli bērniem devām iespēju attēlot zivis ļoti košas, jo košā krāsu gamma ir bērnības izpausmes veids," atklāj L.Palmbaha."Mēs katrs ilgojamies pēc tā, lai savā sirdī nebūtu tikai pelēki, vēlamies būt atšķirīgi un krāsaini. It sevišķi bērnībā."


Izstādē būs redzamas ne tikai apgleznotas flīzes un zivis, bet arī saktas. Vesels saktu ansamblis. Tās tiks izvietotas uz  brusām, kas iestrādātas Piedaugavas zemienē.


Pēc iepazīšanās ar vēsturiskajām bronzas saktiņām Daugavas muzejā, radās ideja pašiem veidot saktas. Amatu skolas pedagoga Dionisija Miončinska vadībā bērni izgatavoja izmēros daudzkārt lielākas saktas no finiera.


"Sakta kā sejas ietvars vai kā ainavas elements, jo pretī būs Daugavas pretējais krasts, ko varēs vērot caur saktu. Pārējie izstādē redzamie darbi ir dizains, kas papildina dabas elementus. No kokiem nāks tīkls ar zivīm, kas darinātas no ūdens izturīga plastikāta un aplīmētas ar ūdens izturīgām plēvēm. Zivis dzīvos krastā, nevis ūdenī. Pieņemsim, ka tās zivis pirms tam peldējušas bērnu sapņu okeānos. Tagad mēs esam noķēruši savus sapņus un ielikuši tiklā. Tie ir tie sapņu ķērāji. Rādīsim visu ar ko esam bagāti, Būs izmantota arī tekstilmāksla un angļu valoda," ar izstādi iepazīstina L.Palmbaha.


"Tekstilnodarbībās top zivis, pļavas, mākoņi – viss, kas piederīgs dabai un upēm. Materiālus, protams, izvēlamies tādus, lai vides objekti varētu atrasties ārā. Ietekmējoties no Daugavas muzejā redzētā, bērni ar pirkstiem aktīvi cenšas izveidot elementus gan no lina, gan plastikas materiāliem. Pašiem neapzinoties, viņi būs iemācījušies vienu no klasiskajām tekstiltehnikām – bārkšu siešanu, ziemeļnieka mezglu, kas sastopams profesionālu tekstilmākslinieku darbos. Bērniem tas, protams, ir atraktīvā veidā. Viņi veido saulītes, puķītes. Darbojoties ar pirkstiem, tiek labi attīstīta sīkā motorika," saka tekstilmāksliniece Līva Kaprāle. "Viens no ieguvumiem ir arī prasme strādāt komandā. Viņiem pašiem tas bija atklājums, ka katrs izgatavo dažus atsevišķus sīkus elementus, bet, saliekot kopā, veidojas pamanāms un iespaidīgs kopdarbs."


Aicinot bērnus uz radošajām darbnīcām, tika solīts, ka varēs apgūt nēģu, lašu un vaļu angļu valodu. Izrādās, ka talantīgā svešvalodu pārzinātāja Ingura Lipšāne prot ne tikai angļu, krievu, zviedru un, protams, latviešu valodu, bet saprot arī zivju angļu valodu. I.Lipšāne izpētījusi, ka zivis it nemaz nav mēmas, kā par viņām runā. Piemēram, vaļiem esot ļoti bagāta valoda – tā ir skaista un uztverama cilvēka ausīm. Vaļi dziedot arī dziesmas.


"Neapšaubāmi, ka kultūras, informācijas un saziņas saites arī Daugavas kontekstā nav iedomājamas bez valodas zināšanām. Daugava minēta jau seno grieķu traktātos 2000 gadu pirms ēras," atklāj I.Lipšāne."“Ja trešdaļa pasaules iedzīvotāju runā angļu valodā, tad īsti pareizi valodu lieto ne vairāk par vienu procentu planētas iedzīvotāju. Līdz ar to nav svarīgi, vai tā ir nēģu, lašu, vaļu angļu valoda, galvenais ir prasme sazināties un nebaidīties to darīt. Šo prasmi mēs mācām arī bērniem."


Izglītojošās, vidi, kultūru un mākslu izzinošās radošās darbnīcas noslēgušās ar izstādi Daugavas muzejā.


L.Palmbaha piebilst: "Vēsturiski tā ir pirmā šāda veida izstāde Daugavas muzejā pie jaunās Dabas takas. Tieši pie ūdens. Ļoti daudzi pasaules muzeji tā dara ar mākslas objektiem, veidojot sintēzi ar dabu un mākslu, stāstot, kā daba iedvesmo mākslinieku."


Savukārt Rīgas Centrālajā bibliotēkā Rīgā, Brīvības ielā 49/53 2.stāvā no 2. līdz 21.septembrim būs skatāma "Rasas krāsas" pedagogu – Laumas Palmbahas (gleznas, grafikas) un Dionisija Miončinska (metāls, dzintars) radošo darbu izstāde "Paceļam. Ejam".

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://arhivs.ogrenet.lv/reklamraksti/47713

2020. gada 28. augustā, 07:26, Reklāmraksti
Ogrenet

Komentēšanas iespēja šim rakstam ir atslēgta.
 

Ogrenet