Ar maizi sirdī un darbā – Fazer Latvija darbiniece Inita Urbucāne 

Vairāk attēlu galerijā

Fazer Latvija mīklas mīcītājas Initas Urbucānes stāsts par un ap maizi sācies jau agrā bērnībā, nemaz nepazinoties, ka viņas cepto maizi ēdīs visā Latvijā. Šogad jūnijā apritēs 16 gadi, kopš viņa pievienojās Fazer maiznīcas komandai.  Inita joprojām mācās, priecājas par iespēju papildināt un likt lietā savas zināšanas. Viņa zina, ka maize ir vērtība. Par savu ceļu tuvu maizei stāsta pati Inita.

Maizes garša daudziem saistās ar bērnību, kā ir Tev?

Mans ceļš pie maizes sākās jau agrā bērnībā, basām kājām skrienot pa rudzu lauku. Joprojām atceros tās sajūtas – rītausmu, rasas pieskārienu un vārpu smaržu. Tā bija daļa manas pasaules. Mājās mamma cepa ļoti garšīgu un spēcinošu rudzu maizi uz kļavu lapām.  Kad mamma mani sūtīja uz veikalu pēc maizes, atpakaļ atgriezos tikai ar maizes viducīti. Ceļš bija garš un domu daudz, maizīte apēdās nemanot. Jau no mazotnes visu laiku esmu bijusi tuvu maizei.

Vai tāpēc izlēmi, ka gribi savu profesionālo izaugsmi saistīt ar maizi?

Man patīk mācīties, visu laiku apgūt kaut ko jaunu. Vispirms pabeidzu tehnikumu Saulainē, bet tad vēl nebiju izlēmusi, kādā jomā gribētu strādāt. Tikai pēc tam Rīgā izmācījos par konditoru - maiznieku un 10 gadus nostrādāju šajā jomā -  septiņus gadus uzņēmumā Ogres klaips un īsu laiku Roga Agro ceptuvē Salaspilī. Pēc tam, līdzīgi kā daudzi citi, ar domu, ka kaut kur citur būs labāk, devos prom no Latvijas. Jau pēc 10 dienām Vācijā sapratu, ka tas nav man un atgriezos mājās. Izlasīju, ka Fazer meklē darbiniekus un pieteicos. Mani pieņēma darbā un uzreiz uzticēja ļoti atbildīgu darbu – kļuvu par mīklas iejaucēju. Priecājos, ka man uzticējās un deva iespēju mācīties – pirmā apguvu, kā izmantojot datoru, sagatavot receptūras dozēšanai. Pēc tam apmācīju citus kolēģus. Tas ir ļoti interesanti.

Kā ir strādāt lielā maiznīcā?

Liels starptautisks uzņēmums dod iespēju mācīties un attīstīties. Uzsākot darbu Fazer, man bija iespēja braukt mācīties uz Somiju uz Fazer maiznīcām Vantā un Lahti. 2005. gadā Ogrē jaunā ceptuve vēl nebija uzbūvēta, tāpēc tā bija unikāla pieredze profesionāli – redzēt, kā cep maizi mūsdienīgā maiznīcā, un pašai apgūt jaunas iemaņas. Es novērtēju to, ka Somijas maiznīcās mani uzņēma kā kolēģi un uzticējās. Izaicinājums bija angļu valoda, bet ar visu tiku galā. 

Tādiem cilvēkiem kā man, kas grib mācīties un papildināt savas zināšanas, uzņēmumā ir iespējas gan paaugstināt savu kvalifikāciju, gan būt par mentoru jaunajiem, kā arī vienlaikus apgūt citu valstu pieredzi. Piedalījos Fazer darbinieku apmaiņas programmā un devos uz Fazer maiznīcu Kauņā, Lietuvā. Tur darbs maiznīcā ir fiziski grūtāks, jo pamatā ir roku darbs. Mums Ogrē tādā ziņā ir daudz labāk, jo smagākie darba procesi ir automatizēti.

Kad esi redzējis, kā ir citur, novērtē savas darba vietas priekšrocības gan attiecībā uz tehnoloģijām, gan tīri cilvēcisko pusi – sadarbību, atbalstu. Tas viss kopā veido darba vidi, kas liek justies labi un droši. Man ir lieliski kolēģi, kas ir kompetenti speciālisti savā jomā. Labākais piemērs ir mūsu darba drošības speciāliste Ņina Podiņa, kura savā darbā ieliek ne tikai prātu, bet arī sirdi. Ļoti novērtēju viņas ikdienas rūpes par darba vides uzlabošanu un darbinieku izglītošanu. 

Tā saka, ka maizi nevar cept dusmīgs, nesanāks… Vai tiešām tā ir?

Esmu pārliecināta, ka ja pats esi pozitīvs, arī tava darba diena būs pozitīva un izdevusies. Kāds esi tu pats, tādi arī citi ir pret tevi. Lai darbā viss izdotos, rūpes ir jāatstāj ārā - aiz durvīm, jo maizi var cept tikai ar labām domām un mīlestību. Sākot darba procesu, man patīk domāt par to, kāda būs maize, kad tā būs izcepusies. Sagaidu, ka tā izdosies garšīga un skaista. 

Tu Fazer strādā ilgus gadus, kas Tevi šeit saista?

Esmu iemācījusies strādāt uz visām maizes cepšanas līnijām un priecājos, ka man ir iespējas pilnveidoties, iegūt jaunas zināšanas. Vislabāk man patīk strādāt uz 5. līnijas – tā ir visgrūtākā, jo produkcija ir visdaudzveidīgākā. Man tas ir interesanti. Liels gandarījums ir tad, kad ar savām zināšanām varu kādu lietu vai procesu uzlabot. Kolēģi saka, ka es varu visu, laikam tā ir .  

Man patīk maizes tapšanas process – paiet aptuveni 1,5 stundas sākot ar mīklas iejaukšanu, līdz gatavai izceptai maizei. Katrs solis, ikviena nianse ir svarīga, lai būtu labs gala rezultāts. Viskaprīzākā ir Kefīra maize, kas prasa uzmanību kā mazs bērns. Mans novērojums ir, ka tā katru dienu ir citādāka un, lai gala rezultātā uz veikaliem aizvestu kvalitatīvu maizi, ir vajadzīga laba sadarbība ar cepēju un citiem kolēģiem. Katrā maiņā ir speciālisti un mēs dalāmies ar savu pieredzi, kā varam lietas izdarīt labāk. Kolēģi ir pretimnākoši, jo mūs vieno atbildība par padarīto. Lepojos, ka strādāju Fazer, jo savā darba vietā varu būt tāda, kāda esmu. 

Kā Tev izdodas atjaunot spēkus?

Man patīk būt kustībā. Vasarā un pavasarī skrienu. Kā katru gadu, arī šogad kopā ar Fazer komandu piedalīšos Rīgas maratonā. Dārza darbi – gurķi, tomāti, konservēšana, tā ir neatņemama manas dzīves sastāvdaļa. Mana sirdslieta ir dzeja, tam veltu agros rītus, kad pārējā ģimene vēl guļ. Pašreiz top mana trešā dzejas grāmata. Zīmēju ziedus un ainavas, veidoju neparastas kompozīcijas, man patīk adīt. Vēl nepiepildīts sapnis ir paceļot. 

Tu cep dažādas maizes, varbūt kāda ir Tava īpašā maize?

Šobrīd manas favorītes ir Dzīvā saimes sēklu maizes, tās dod enerģiju.  Graudos un sēklās ir spēks! Man garšo arī Dārzeņu maizes, savulaik ēdu arī baltmaizi un rudzu maizi. Maizes ceļš no graudu lauka līdz veikalu plauktiem ir darbietilpīgs un atbildīgs. Esmu priecīga, ka varu piedalīties maizes radīšanas procesā, jo maize ir patiesa  vērtība.