Liels drauds autovadītājiem pavasarī – bedres!

Palielināt attēlu

Pavasaris daudziem no mums asociējas ar patīkamām lietām – gaisā virmo ziedošo puķu, krūmu un augļu koku smarža, saule riet arvien vēlāk...

...tādēļ dienas kļūst garākas, putni, atgriežoties no siltajām zemēm, steidz vīt ligzdas, bet cilvēki cenšas pēc iespējas vairāk laika pavadīt ārā – gan pastaigājoties, gan dodoties ceļojumos, gan arī, piemēram, strādājot piemājas dārziņā vai atpūšoties kopā ar draugiem. Tomēr ne viss, kas atnāk līdz ar pavasari, ir patīkams un vēlams. Vienu no tādām lietām pavisam noteikti varētu nosaukt autovadītāji, kuri, līdz ar sniega nokušanu, sastopas ar ikgadēju un neiztrūkstošu ceļu problēmu – bedrēm. Gan lielākas, gan mazākas, tās parādās ne tikai uz grants ceļiem, bet pat uz tādām brauktuvēm, kuras klāj asfalts. Lai arī šajā laikā sarosās arī VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", kurš cenšas ceļus remontēt, to visu nav iespējams paveikt uzreiz. Tā rezultātā pat pieredzes bagātiem šoferiem nākas būt ļoti uzmanīgiem, lai, pārvietojoties pa bedrainajiem ceļiem, nesabojātu savus automobiļus.

Ņemot vērā mainīgo klimatu un laika apstākļus Baltijas valstīs, izvairīties no bedrēm ir praktiski neiespējami. Katru gadu, kad ziemas vai pavasara sezonās gaisa temperatūra naktīs noslīd zem nulles, bet dienas laikā tā strauji paaugstinās, asfalta segums tiek bojāts, kā rezultātā braucēji var manīt, kā bedru skaits strauji pieaug.

Bojājumi izmaksā dārgi
Bedres un to radītās problēmas skar teju ikvienu mašīnu, kura ikdienā piedalās satiksmē. Ja paveicas, bojājumi var būt nelieli, piemēram, sīka skramba, taču biežāk sekas ir daudz nopietnākas – pilnībā sabojāta riepa, kuru nepieciešams mainīt, dažkārt autovadītājiem nākas doties uz autoservisu, lai iztaisnotu riteņa disku vai nomainītu šasijas detaļas. Gadījumos, kad, iebraucot bedrē, cieš automašīnas priekšējā riepa, pastāv risks, ka arī aizmugurējā riepa būs bojāta, kā rezultātā izmaksas par remontu dubultosies.

Apdrošināšanas kompānijas katru gadu izmaksā apjomīgas naudas summas saviem klientiem, kuri sabojājuši transporta līdzekļus, iebraucot mazākās vai lielākās bedrēs. Apdrošinātāji norāda, ka remonta izmaksas šādos gadījumos var būt no pāris simtiem, līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro. Vidējie zaudējumi mērāmi 700 eiro. Tie autovadītāji, kuri ir informēti par apdrošināšanas iespējām, zina, ka OCTA par šādiem bojājumiem neizmaksā atlīdzības, jo tā sedz tikai tos zaudējumus, kuri klienta vainas dēļ radušies trešās personas mantai, veselībai vai dzīvībai. Savukārt tas apdrošināšanas veids, kurš attiecas uz bedru radītajām sekām, ir KASKO. Šī ir polise, kuru ikviens autovadītājs var iegādāties brīvprātīgi. Lai arī tā izmaksā vairāk nekā OCTA, KASKO apdrošināšana ietver plašāku risku klāstu, līdz ar to arī kalpo kā drošības garants nākotnei.

Nav pārsteigums, ka riepu bojājumos visbiežāk vainojama tieši iebraukšana bedrēs. Kad notiek trieciens pret aso bedres malu, nereti tiek sabojāti riepas kordi, kā rezultātā tai izveidojas “pumpa”. Šī problēma ne vienmēr ir pamanāma, jo defekts var rasties riepas iekšmalā, un tad to var konstatēt tikai tad, ja auto tiek aizvests uz apskati pie speciālista. Riepa, kurai ir šāda "pumpa", jebkurā brīdī var pārsprāgt, radot dažādas nopietnas sekas, piemēram, tā rezultātā šoferis, braucot lielā ātrumā, var zaudēt kontroli pār auto un izraisīt negadījumu.

Kā jau minējām, bedru radītie bojājumi ne vienmēr ir viegli pamanāmi, un tie var radīt drošības risku visiem automašīnā esošajiem cilvēkiem. Lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem, kurus izraisījusi sprāgstoša riepa vai kāds cits defekts, ja gadās iebraukt lielākā bedrē, prātīgākais, ko darīt šādā situācijā, ir doties uz tuvāko auto servisu, kur speciālisti novērtētu riepu stāvokli, kā arī apskatītu, vai trieciena rezultātā nav bojātas citas mašīnas detaļas.

Gadījumā, ja mehāniķis atrod korda plīsumu, riepa noteikti ir jānomaina. Un šeit jums noteikti noderētu KASKO apdrošināšana, jo, ja būsit to iegādājies, izmaksas par riepas nomaiņu segs apdrošinātājs. Turklāt ir vairāki riepu ražotāji, kuri piedāvā arī papildu apdrošināšanu dažādiem riepu bojājumiem, piemēram, caurumiem, plīsumiem u.c. defektiem, kuri radušies, ikdienā pārvietojoties ar auto. Viens no šādiem ražotājiem ir "Goodyear".

Ja redzams, ka bedrē sabojāto riepu nav iespējams saglābt, autovadītājs var pieprasīt, lai mehāniķis nomaina to uz jaunu. Šeit gan jāatceras, ka apdrošināšana neattiecas uz tiem gadījumiem, kad riepu iespējams salabot.

Vai un kā ir iespējams izvairīties no bedrēm?
Diemžēl no iebraukšanas bedrē nav pasargāts neviens, kā arī ne vienmēr no tā iespējams izvairīties. Teju katrs šoferis kaut reizi mūžā noteikti ir izbaudījis to nepatīkamo sajūtu, kad auto iebrauc bedrē. Turklāt nakts vai lietus laikā, kā arī tad, ja izveidojusies bieza migla, bedres laicīgi pamanīt ir daudz grūtāk, līdz ar to arī pastāv lielāks risks, ka jūs tajās iebrauksit.

Pat pieredzējušākie un profesionālākie autovadītāji nav pasargāti no šādiem triecieniem. Vienīgais, ko ikviens no mums var darīt, ir, būt uzmanīgiem, braucot pa grūti pārredzamu ceļu, kā arī samazināt ātrumu. To pašu vajadzētu darīt arī lietainā laikā, jo tad nav iespējams noteikt, cik dziļa ir priekšā esošā bedre, jo tajā ir ūdens.
Līdz ar to, galvenais, ko vajadzētu ņemt vērā šoferiem, lai izvairītos no bedrēm ir: braukt uzmanīgi, izvērtēt savu braukšanas ātrumu un pielāgot to attiecīgajam brauktuves segumam, kā arī laika apstākļiem. Un tiem, kuri vēlas izvairīties no neparedzētām izmaksām, kas saistītas ar automašīnu, ieteicams iegādāties KASKO apdrošināšanu, kas ietvertu arī hidrotrieciena risku.