Kāpēc tiek ierobežoti ātrie kredīti?

Palielināt attēlu

Kredīts un kredītsaistības mūsdienās ir kļuvušas tikpat populāras kā agrākos laikos bija naudas krāšana un taupīšana, jo pašreiz cilvēki lielāku pirkumu veikšanai labprātāk izvēlas ņemt kredītu, nevis iekrāt naudu un tikai tad izdarīt pirkumu.

Tas, vai šī prakse ir laba vai slikta ir jālemj katram pašam, bet šodien apskatīsim, kāpēc nebanku kreditori jeb, tā sauktie, ātrie kredīti tiek tik ļoti ierobežoti, ja tajā pat laikā citās ekonomikas jomās netiek veikti tādi paši ierobežojumi. Kredīta saņemšana no šiem nebanku kredītu izsniedzējiem ir tieši tas pats, kas kredīta saņemšana no bankas, jo abas šīs iestādes pieprasa procentu maksas par šīs naudas saņemšanu, bet, kāpēc tad tieši ātri kredīti pēdējā laikā tiek tik traki nicināti un to darbība tiek krasi ierobežota, bet neviens nerunā par, piemēram, studiju kredītu ierobežošanu, kas, manuprāt, ir vēl sliktāks pakalpojums, jo šos aizdevumus nav iespējams dzēst ar maksātnespējas procesu.

Banku spiediens
Viens no iemesliem, kāpēc nebanku kredītdevēju nozare tiek ierobežota, varētu būt spiediens no banku puses, jo šīs kredītiestādes pēdējo gadu laikā ir pazaudējušas šo īstermiņa kredītu tirgu, kas pirms tam tika aizpildīts ar kredītkartēm un overdraftiem, bet līdz ar nebanku kredītdevēju ienākšanu Latvijas tirgū, klienti priekšroku sāka dot nebanku kreditoru īstermiņa kredītiem. Salīdzinot ar kopējo banku izsniegto kredītu apjomu, īstermiņa kredīti sastāda tikai 1-2 % no šī apjoma, bet tāpēc, ka šie pakalpojumu ir riskanti, arī to atdeve ir daudz lielāka nekā ilgtermiņa kredītiem, piemēram, hipotekāriem vai studiju aizdevumiem. Ir visai iespējams, ka bankas tieši pretēji nebanku kredītdevējiem lobē par šīs nozares “sakārtošanu” un vēlas atgūt šo īstermiņa kredītu tirgu, bet masu mēdijos parādās tikai tas, ka nebanku kredītdevēji ir ļauni, un tāpēc tie būtu jāierobežo.

Pārāk liela peļņa?
Viens no argumentiem, ko Saeimas pārstāvji minēja, kā iemeslu, kāpēc šī nozare ir jāierobežo, ir tas, ka šie kredītdevēji gūst līdz pat 50% peļņas no ikgadējā apgrozījuma. Bet šis iemesls ir nesaprotams, jo jebkura uzņēmuma mērķis ir gūt peļņu, bet, pēc mūsu valstsvīru teiktā, ja kāds uzņēmums sāk pārāk labi pelnīt, tad tas pēkšņi ir jāierobežo. Ja paskatāmies uz pasaules lielāko uzņēmumu Apple, tad šī kompānija no datoriem, telefoniem un mūzikas atskaņotājiem arī gūst vairāk kā 50% peļņu no katras pārdotās iekārtas. Bet kāpēc tad šī kompānija netiek ierobežota, jo tai ir “pārāk liela peļņa”? Ja jau valdība vēlas iegrožot uzņēmumus un uzņēmējus, kas ļoti labi dara savu darbu, tad agri vai vēlu visi uzņēmēji no Latvijas dosies uz citām valstīm, kur viņus neierobežo. Un, tā kāuzņēmēji ir tie, kas veido darba vietas un rada produktus un pakalpojumus, kas mums ikdienā ir vajadzīgi, tad tas, noteikti būs smags trieciens mūsu ekonomikai.

Ne-brīvais tirgus
Valdība ar šiem ierobežojumiem būtībā vēlas izveidot nebrīvo tirgu un tādā veidā radīt sava veida sociālismu, nevis brīvo kapitālismu, kur biznesam ir jāļauj brīvība un kurā patērētāji paši nosaka tos pakalpojumus, ko viņi vēlas saņemt, un tos, kurus nevēlas, nevis prasa šo sadalīšanu no valsts puses. Cilvēkiem pašiem ir jādomā katram ar savu galvu, un, ja viņiem liekas, ka nebanku īstermiņa kredīti nav labs pakalpojums, tad to vienkārši tos nevajag izmantot. Un, jo mazāk cilvēku tos izmantos, jo mazāk šie uzņēmumi arī nopelnīs  un, iespējams, ar laiku bankrotēts. Bet tā, kā cilvēki šos pakalpojumus turpina izmantot, tad tas visticamāk nozīmē to, ka šie kredīti ir sabiedrībai vajadzīgi un tie sniedz cilvēkiem kādu labumu, ko tad arī valdība ar šo ierobežošanu vēlas iznīdēt.

Lielie kredītu procenti?
Nebanku kredītiem ir daudz lielāki procenti nekā banku aizdevumiem, un tāpēc daudzi uzskata, ka šie pakalpojumi ir slikti. Patiesībā šie procenti ir tik lieli tāpēc, ka, izsniedzot šos īstermiņa kredītus, aizdevēji uzņemas daudz lielāku risku, ka šī nauda netiks atdota, un tāpēc arī ir jāuzstāda šie lielie procenti, lai ar ienākumiem no cilvēkiem, kas šos kredītus apmaksā, varētu atpelnīt naudu, kas tiek zaudēta no tiem klientiem, kas savus parādus neatdod. Ja jau procenti ir pārāk lieli, tad, atkal ir jāņem vērā, ka neviens šo pakalpojumu klientiem nespiež ņemt, un tā ir katra brīva izvēle, tāpēc tie, kas to nevēlas, var vienkārši šos kredītus neņemt un arī saviem radiem un draugiem ieteikt, lai viņi to nedara. Latvijas ātro kredītu kompānijām jau tā procentu likmes ir daudz zemākas nekā citviet pasaulē, un vēl ierobežojot tās, visticamāk, ka šādus īstermiņa kredītus šie uzņēmumi vairs nevarēs izsniegt, jo vienkārši nebūs iespējams atgūt naudu, kas tiek zaudēta šajos riskantajos darījumos.

Nu, kad trešajā lasījumā grozījumi ātro kredītu jomā ir pieņemti, tad nebanku kredītdevēju nozarei būs jāpārorientējas uz ilgāka termiņa aizdevumiem un visticamāk, ka  šie īstermiņa kredīti tirgū vairs nebūs. Visdrīzāk uzņēmumi sāks piedāvāt vairāk tieši patēriņa kredītus un kredītlīnijas, kas tiek ņemtas uz ilgākiem laika posmiem un ar mazākiem procentu maksājumiem.