Jaunumi grāmatnīcā "Ogres Auseklis” (tālr. 65024790)

Vairāk attēlu galerijā

Rakela Martineza "Vienradža ēnas” (apgāds "Jumava”)
Spānijas pilsētā Ovjedo dzimusī, bet Argentīnā uzaugusī žurnāliste Klaudija atgriežas senču zemē, lai sāktu jaunu dzīvi.

Viņas pagātnes atmiņās (mijkrēslī) saglabājusies skarba vilšanās mīļotajā cilvēkā, neizdevies pašnāvības mēģinājums un arvien pieaugoša nespēja pieņemt valstī un sabiedrībā valdošo sistēmu jeb varas shēmu.

Cenšoties no tā visa aizbēgt, viņa apmetas Madridē un iekārtojas darbā pilsētas centra bārā “Vienradzis”. Te viņa iepazīstas ar Edgaru, kas arī bēg no savas vētrainās pagātnes.

R. Martinezas romāns "Vienradža ēnas" 2010.gadā ir ieguvis Eiropas Savienības prēmiju literatūrā. Grāmatas autore ir sociālo zinātņu doktore, specializējusies starptautiskajās attiecībās un piedalījusies dažādās universitāšu apmaiņas programmās Meksikā, Argentīnā un Kubā. Studiju gados iegūtā pieredze svešu cilvēku savstarpējā saskarsmē, praktiskās dzīves izvirzītie lielie jautājumi par integrācijas plusiem un mīnusiem nodarbina arī Rakelas Martinezas pirmā apjomīgā romāna galvenos varoņus. Taču tas ir vienīgi fons, romāna priekšplānā izvirzās stāsts par mīlestību un tās “netveramo” pusi, par ilgām pēc dzīves piepildījuma gan cilvēka iekšējā pasaulē, gan arī valstī, kurā dzīvojam.

No spāņu valodas tulkojis Edvīns Raups. Māksliniece Dina Ābele.

Laimonis Purs “Degošais pilskalns”(apgāds "Jumava”)
Vēsturiskais romāns lasītāju aizved 13. gadsimtā, kur mūsu senči pieredz Vācu krustnešu militāri un tehnoloģiski attīstītākas armijas ielaušanos viņu apdzīvotajās zemēs. Lai arī ar laiku visas Baltu ciltis krita pārspēka priekšā, zemgaļi pretojās visilgāk.

Imants Ziedonis “Taureņu uzbrukums” (apgāds "Jumava”)
Šī grāmata piesaista ar savu neparasto nosaukumu. Dzejoļu krājuma nosaukumā ir pretruna, jo, kā zināms, taureņi ir ļoti skaisti, maziņi radījumi, tie asociējas tikai ar kaut ko labu, patīkamu. Bet otrais vārds "uzbrukums” ir agresīvs, nepatīkams, jo tas saistās ar varmācību, iekļūšanu citā teritorijā.
Paskatoties tikai uz nosaukumu, visi dzejoļi būs gan interesanti, gan neparasti, gan aizraujoši un intriģējoši, varbūt arī skumīgi.

"Ķirbjaugi”
Nākusi klajā augusta LA Tematiskā avīze – “Ķirbjaugi”, kas pēc lasītāju pieprasījuma atkal pievēršas ķirbim un tā radiniekiem. Ķirbis pie mums kļuvis gandrīz vai par nacionālo dārzeni – gan sava izskata milzīgās daudzveidības, gan izcili vērtīgo dziedniecisko īpašību dēļ.

"Vidzeme" (fotoalbums)
Latviju veido četri kultūrvēsturiskie novadi - Kurzeme, Zemgale, Vidzeme, Latgale. Katram novadam ir savs mūžs, seja, raksturs. Izdevniecība “Fosal” turpina fotoalbumu sēriju ar grāmatu veltītu Vidzemei un aicina ceļojumā pa novada gleznainajām upēm un ezeriem, smilšakmens klintīm un alām, Vidzemes jūrmalu, vēsturiskām viduslaiku pilīm un muižām, romantiskiem ainavu parkiem.

Klāss Andersons "Laimīgs cilvēks”
Klāss Andersons (Claes Andersson, 1937) ir viens no vadošajiem Ziemeļvalstu dzejniekiem vismaz kopš gadiem, kad iznāca viņa trešais un ceturtais dzejoļu krājums: "Sabiedrība, kurā mirstam” (1967) un "Nav viegli šajos laikos būt savrupmājas īpašniekam” (1969). Kā jau nosaukumi liecina – savam laikmetam visai atbilstošas grāmatas ar kapitālistiskās pasaules kritiku, kā arī vīziju par labāku, cilvēciskāku, taisnīgāku pasauli.

Taču, atšķirībā no daudziem citiem politiskiem dzejniekiem, Klāsa Andersona dzeja nekad nav bijusi plakātiski viendimensionāla. Muzikalitāte, humors, erotika, paradoksi, sirsnība padara personiskus arī tos viņa dzejoļus, kas asi kritizē sabiedrību. Klāss Andersons pēc izglītības ir ārsts, psihiatrs. Interese par mūziku (viņš ir labs džeza pianists) piešķir dzejai dimensijas, arī leksiskas, kādu nebija (nav) citiem viņa paaudzes dzejniekiem. (No Jura Kronberga priekšvārda.)

Ilona Salceviča “Saucējs. Apcere par Jāni Klīdzēju"
Literatūrzinātniece Ilona Salceviča monogrāfijā mēģinājusi vispusīgi izgaismot un novērtēt rakstnieka personību un devumu. Aplūkots Jāņa Klīdzēja darba mūžs, vērtēts viņa atstātais literārais mantojums saistībā ar latviešu tautas pieredzi ļoti sarežģītajos 20. gadsimta vēsturiskajos  notikumos. Pētījums balstīts rakstnieka daiļdarbu analīzē, viņa biogrāfiskajās apcerēs, izmantotas viņa vēstules, laikabiedru atmiņas, raksti un recenzijas par J. Klīdzēju un viņa darbiem.

Grāmata dos iespēju dažādu paaudžu lasītājiem labāk iepazīt procesus latviešu un latgaliešu literārajā dzīvē 20. gs. pirmajā četrdesmitgadē un J. Klīdzēja pienesumu latviešu Otrā pasaules kara bēgļu nometņu laika un pēckara trimdas rakstniecībā.

Grāmata izdota sērijā "Personība un daiļrade".

Maija Krekle  “Brisele. Tu. Brisele. Es.”
“Laikam džusei gadījusies kāda ķibele, varbūt pat tikpat diža kā mūsu valstij pagājušajā rudenī pirms ziemas. Varbūt es maldos, bet meitene tomēr izskatās ļoti latviska. Pieeju klāt un vaicāju tieši, skaidri un nepārprotami: - Kas tautietei noticis? Izbrīns viņas acīs ir īsts un neviltots. Bet atbilde pār lūpām nenāk. Sāku jau prātot, vai neesmu zaudējis novērotāja spējas un iedzimto personības šarmu. Klusums ieilgst. Neciešu pauzes. Mēģinu vēlreiz: - Are you Latvian? - Jāaa. Un jūs? - Esmu latvietis, strādāju šeit, Briselē. Kas noticis? Apzaga?”

Māris Linde "Citādā vēsture IX Bruņinieki”
Nevīstoša slava, uzvara asiņainas kaujās, sākot no cīņām par Pestītāja kapu Svētaja zemē un pret pagāniem. Bet apkarotie pagāni bija mūsu seņči. Tāpēc vietā ir jautājums, kādi bija šie bruņiņieki? Ne katrs bruņās tērpts karavīrs uzreiz kļūst  bruņinieks, ne katrs hronikā rakstīts vārds par viņu darbiem būs slavas apvīts. Kamēr citur pasaulē kristietības ienākšanu zemē svin ar baznīcas zvaniem, baltu tautu neiznīcināmā  atmiņa joprojām glabājas asiņaimais krustnešu iebrukums mūsu Dievzemītē.