Jaunumi Ogres centra grāmatnīcā “Auseklis’ ((tālr.65024790)

Beāte Valtere „Floristika”

Apgūstiet skaistāko valodu pasaulē... un pamēģiniet izgatavot pušķus, kompozīcijas un citus veidojumus no ziediem! Grāmatā eleganti galda dekori svētkiem, krāsaini ziedu pušķi dāvanai, oriģināli Adventes vainagi, skaistas vītnes svinīgiem gadījumiem. Īpašajā pielikumā idejas kāzām, sēru noformējumi.

Daina Kraukle „Gadatirgi Latvijā. Latgale”

„Uz tirgu devās visi, kas vien varēja atsvabināties no darba un bija daudzmaz pie veselības. Ja laišana tirgū bija norunāta jau līgšanas laikā, tad nelaist tādu gājēju tirgū tas būtu nedzirdēts notikums, par kuru runātu un zobotos visos kaimiņos.” Tā saka Kārlis Lapiņš savās atmiņās.Par to,kādi atmiņu stāstījumi par gadatirgiem un tirgu norisi bērnībā vēl sagaida lasītāju,šajā grāmatā iztaujāti teicēji.Lasītājam būs iespēja iepazīt arī tirgu un gadatirgu vēsturi dažādās Latgales pilsētās un novados,uzzināt par dažādiem Latgalei raksturīgiemtautas lietišķās mākslas veidiem,to meistariem un iemācīties vienu otru amata stiķi.

Eduards Anderss „Latviešu vidū holokausta laikā”

„Liepājas ebreja Eduarda Andersa grāmata ir piemineklis tādam laikmetam Latvijas vēsturē, kas sagrāva valsti un izpostīja ģimenes. Var domāt, ka nonākot katastrofas kodolā, paliek vienīgi instinkts. Tomēr nē - autors uzsver cilvēcības un līdzjūtības vareno spēku, bez kura mūsu pasaule nevarētu pastāvēt. Tas ir nobrieduša, dzīvesgudra cilvēka skatījums, kas, neraugoties uz dziļo traģismu, ko pauž katra lapaspuse, spējis saglabāt līdzsvarotu dzīves un notikumu vērtējumu.

Nora Ikstena „Vīrs zilajā lietusmētelītī”

Šajā gandrīz vai vēstuļu romānā Tebe raksta: „Vīrs zilajā lietusmētelītī mīl Meitiņu.” Vai Tebe ir Dzintars Sodums? Vai Meitiņa ir Nora Ikstena? Atbilde meklējama Dzintara Soduma teiktajā: „Mana dzīve vairāk ir pasaka nekā biogrāfija.”

Heinrihs Bells „Katarīnas Blūmas zaudētais gods”

Autors savā stāstā rāda, kā jauna sieviete nejauši nokļūst sensāciju kāras bulvārvīzes uzmanības centrā. Senais sievietes zaudētā goda motīvs stāstā iegūst jaunajiem kaikiem raksturīgu skanējumu: Katarīna, sevi aizstāvot, nostājas pret korumpētajiem sabiedrības viedokļa veidotājiem. Stāsts, kas ir maza sabiedrības dzīves panorāma, parādījās atklātībā 1974.gadā un izraisīja asas diskusijas par bulvāržurnālistikas paņēmieniem.