PCTVL deputātu kandidāti vēlas strādāt ogrēniešu labā

Par tiesībām iekļūt Ogres novada domē 6.jūnijā pašvaldību vēlēšanās cīnīsies arī četri apvienības “PCTVL – Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” deputātu kandidāti – Juris Laizāns, Tatjana Ivakina, Inna Rihtere un Sergejs Novikovs. Vēlējāmies noskaidrot, kādu mērķu vadīta PCTVL komanda startē pašvaldību vēlēšanās un kā viņi iedomājas savu iespējamo darbību Ogres novada domē.

Kāpēc jūsu sarakstā iekļauti tikai četri kandidāti? Pēc kādiem principiem jūs komplektējāt savu komandu, jo gribētāju noteikti bija vairāk?

J.Laizāns: Jā, mums bieži jautā, kāpēc salīdzinājumā ar citiem sarakstiem, kur ir desmit un vairāk kandidātu, PCTVL ir tikai četri, ko mēs gribētu virzīt uz domi. Tā ir ļoti vienkārša  matemātika – deputātu vietas domē ir tikai septiņpadsmit, un no saraksta labi ja divi vai trīs var iekļūt domē. Kas tad atliek pārējiem – kalpot tikai par fonu? Visi četri kandidāti saistīti ar uzņēmējdarbību, ieguvuši augstāko izglītību vai arī studē, – esam nopietna un izglītota komanda.

Kā jūs vērtējat pašreizējās domes darbu, un ko jūs tajā vēlētos mainīt?

J.Laizāns: Novads ir saimniecisks objekts. Tā ir liela saimniecība ar savām problēmām, vajadzībām un iedzīvotājiem, kuri no deputātiem, ko ievēlējuši, gaida konkrētus darbus. Par galveno jāizvirza prātīga saimniekošana – bez liekām  emocijām, politisko uzskatu šķirošanas. Piemēram, var bedrītes remontēt, kad līst lietus, bet var apsēsties un padomāt, kā noorganizēt darbus ielu remontam piemērotos apstākļos. Ir ļoti daudz jautājumu, kas jārisina, lai vēlētāji nedomā, ka dome – tā ir tāda neliela cilvēku grupa, kura sanāk uz sēdēm un risina tikai sev saprotamas lietas, bet Ogres novads un tā iedzīvotāji dzīvo paši par sevi.

T.Ivakina: Jā, es arī uzskatu, ka nevajag politizēt darbu domē. Manuprāt, pašvaldība ir kā liela ģimene, kur ir vecāki, bērni un vecvecāki, - kur ir strādājošie un tie, kuri nespēj vai nevar strādāt. Tiem, kuri ir slimi un nespējīgi, ir jāpalīdz, bet deputāti nereti domā tikai par savu labklājību. Mēs saprotam, ka budžets ir tik liels, cik tas ir, bet kāpēc deputāti priekšvēlēšanu laikā tik dāsni sola maksāt pabalstus? Ja viņi  zina, kur šos līdzekļus pabalstiem ņemt, tad kāpēc nedod tagad, bet atliek uz vēlāku laiku?

Vēl gribētu uzsvērt, ka Ogres novada domē, tāpat kā citās pašvaldībās, trūkst stratēģijas. Ja deputātu ievēl uz četriem gadiem, tas nenozīmē, ka visa viņa darbība ietverta šajā laikposmā. Jāpatur prātā, ka pēc ievēlēšanas termiņa beigām dzīve vēl nebeigsies – ne pašam deputātam, ne viņa vecākiem  un bērniem jo īpaši.

S.Novikovs: Tas ir labi, ka pilsēta tiek labiekārtota. Var minēt kaut vai Brīvības ielas rekonstrukciju, bet tajā pašā laikā, kā tas viss norisinājās?  Cik šis process bija caurspīdīgs, un vai ogrēnieši tā vienkārši var uzzināt, kur palikusi viņu nodokļos nomaksātā nauda? Iedzīvotāju labklājības uzlabošanu saskatu ar mazā un vidējā biznesa piesaistīšanu Ogres novadam, jo atrodamies ģeogrāfiski izdevīgā vietā. Vēl būtu svarīgi tik skaidrībā ar komunālajiem maksājumiem, jo tie ir nepamatoti augsti. Nav līdz galam izprotams, kā tie formējas. Sabiedriskās kārtības nodrošināšanā varētu iesaistīt bezdarbniekus – maksājot atlīdzību no pašvaldības līdzekļiem, vai arī radot atvieglojumus komunālo maksājumu veikšanai.

I.Rihtere: Šajā krīzes laikā ir pastiprināti jādomā, kā izmantot iekšējos resursus, un mūsu gadījumā tie ir cilvēki. Mums ar to jārēķinās un jādomā, kā visiem kopā izdzīvot. Vēlos iet politikā tāpēc, ka uzskatu, ka ir kaut kas jādara, lai mainītu šo situāciju. Personīgi man nav iekšējās stabilitātes sajūtas. Itkā cilvēks strādā, maksā nodokļus, bet pretī gandrīz nesaņem neko – jūtas vientuļš un nevajadzīgs.

Savā programmā esat lielu vietu atvēlējuši sociālo problēmu risināšanai – rehabilitācijas pakalpojumu attīstīšanai pašvaldības aģentūrā “Dziednīca”, cilvēku ar īpašām vajadzībām dzīves kvalitātes uzlabošanai?

J.Laizāns: Medicīnas pakalpojumu sniegšanā mums vajadzētu pārņemt citu valstu pieredzi, kur ieviesta obligātā veselības apdrošināšana un kas darbojas ļoti efektīvi.

Jebkurš var būt  pārliecināts – ja viņš kļūs slims, vecs vai invalīds, vienmēr būs garantēta medicīniskā aprūpe. Man nav skaidrs, kāpēc “Dziednīcā” apkalpo pacientus ar veselības apdrošināšanas polisēm, turpretī Ogres rajona slimnīcā – nē. Slimnīcas vadība aizbildinās, ka apdrošināšanas firmas ne vienmēr godprātīgi norēķinās par sniegtajiem pakalpojumiem. Varbūt ir lietderīgi saaicināt kopā visu apdrošināšanas firmu pārstāvjus un izrunāt šīs lietas? Veciem ļaudīm grūti saprast, kāpēc vienā medicīnas iestādē tāda kārtība, otrā – cita. Tāpēc jau cilvēks iepriekš iegādājies polisi, lai viņam, pēkšņi nonākot slimnīcā, nav jāmeklē skaidra nauda, kuras bieži vien trūkst.

I.Rihtere: Es uzskatu, ka jādomā ne tikai par medicīniskās palīdzības savlaicīgu un kvalitatīvu sniegšanu, bet arī jāpievērš liela uzmanība profilaksei – jārada iespējas nodarboties ar sportu un citām veselību veicinošām aktivitātēm.  Ja pie mums, uzņēmumā, kāds darbinieks saslimst, tā ir traģēdija – bremzējas darbs, nevar sasniegt plānotos rezultātus...

T.Ivakina: Mans dēls Ņikita pagājušajā nedēļā saņēma Ogres rajona Izglītības pārvaldes apbalvojumu par sasniegumiem sportā – viņš spēlē futbolu. Es gribu, lai mans dēls nes pasaulē Latvijas vārdu, nevis meklē vietu, kur maksā vairāk. Mums ir daudz talantīgu pedagogu, arī treneru, kurus pašvaldībai vajadzētu atbalstīt. Nodarbošanās ar sportu veicina veselīgas sabiedrības veidošanos. Man šobrīd automašīna ir remontā, un es iespēju robežās pārvietojos ar skrituļslidām. Pašvaldībai jābūvē veloceliņi, lai mēs varētu vēl vairāk izmantot videi un veselībai draudzīgus pārvietošanās līdzekļus.

Viens no interesantākajiem jūsu priekšvēlēšanu programmas piedāvājumiem - Ogres novada informācijas biroja izveide -, kur katrs var saņemt atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem?

J.Laizāns: Šāds birojs varētu atrasties gan pašā domē, gan arī citā sabiedrībai ērti pieejamā vietā, lai var piebraukt ne tikai ar automašīnu, bet arī piekļūt ar invalīdu ratiņiem. Birojā būtu iespējams ne tikai saņemt nepieciešamo informāciju, bet arī nokārtot konkrētas lietas. Var jau pateikt, lai cilvēki vairāk lasa presi, studē likumus vai konsultējas ar juristiem, bet pašvaldības pienākums būtu palīdzēt saviem iedzīvotājiem.

I.Rihtere: Nereti ir tā, ka cilvēki nezina savas tiesības. Es, piemēram, esmu trīs bērnu māte, un ilgu laiku nebiju informēta, ka man ir tiesības uz ārpuskārtas rindu bērnudārzā. Kad es to uzzināju, bija jau par vēlu. Uz biroju cilvēks varētu atnākt ar savu problēmu un uzzināt, kas un vai vispār viņam var palīdzēt. Dzīvē rodas dažādas situācijas, kad cilvēkam vajadzīgs atbalsts.

Ko jūs vēl gribētu pateikt tiem, kuri saka, ka neies uz vēlēšanām, jo tāpat nekas nemainīsies?

T.Ivakina: Tie cilvēki, kuri domā, ja viņi neies uz vēlēšanām, tādā gadījumā cerot kaut kādā veidā noņemt atbildību no sevis, ļoti maldās, jo vienalga par visu šajā dzīvē vajadzēs atbildēt. Bezdarbība vai likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības sabiedrības priekšā.