Atgriezties pie raksta

VUGD brīdina: kūlas dedzināšana apdraud cilvēku dzīvību, īpašumu un apkārtējo vidi!

Ir sācies astronomiskais pavasaris, kaut gan sezonai raksturīgais netikums – kūlas dedzināšana Latvijā norisinās jau no 16.janvāra, kad tika reģistrēts pirmais šā gada kūlas ugunsgrēks, kur Rīgā pērnā zāle dega 100m2 platībā. Šobrīd valstī reģistrēti jau 75 kūlas ugunsgrēki un aizvadīto dienu statistika liecina, ka pērnās zāles ugunsgrēku skaits strauji pieaug.


Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs prognozē, ka ilgākā periodā Latvijā gaidāms sauss laiks, kas varētu veicināt kūlas ugunsgrēku izplatīšanos, tādēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina: kūlas dedzināšana ir aizliegta un sodāma rīcība!Kūlas dedzināšanaapdraud cilvēku dzīvību, veselību un īpašumu, kā arī nodara būtisku kaitējumu dabai!

VUGD pieredze liecina, ka pavasarīdaži iedzīvotājimēdz apkopt īpašumu, aizdedzinotneapkoptās platības ļaunprātīgi. Arī bērni vai pusaudži spēlējoties vai apzināti dedzina pērno zāli, bet liela daļa no kūlas ugunsgrēkiem izceļas nepieskatītu ugunskuru vai nevērīgi izmestu izsmēķu dēļ.


Statistika liecina, ka Ogres novadā bijuši reģistrēti kūlas dedzināšanas gadījumi:  


2013- 36 


2014- 52


2015- 27


2016- 36


2017- 45


2018- 26


2019- 24   


2019. gadā, kopējā kūlas dedzināšanas platība 2188010 m2.


Lai pavasarī neveidotos kūla, ir jāsakopj savi īpašumi jau rudenī – jānopļauj zāle un jānovāc atkritumi. Teritorijas sakopšana ir jāveic sistemātiski, regulāri to attīrot no degtspējīgiem atkritumiem un teritoriju ap ēkām 10 metrus platā joslā attīrot no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Sakoptā īpašumā pavasarī neveidosies sausā zāle un nebūs iespējama tās degšana.


KO DARĪT, JA DEG KŪLA?


Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana VUGD uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, un jāatbild uz dispečera jautājumiem. 


Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem glābējiem par izcēlušos ugunsgrēku, lai viņi varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā, pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas. 


VAI IEDZĪVOTĀJS PATS VAR DZĒST KŪLAS UGUNSGRĒKU?


Ja iedzīvotājs pats vēlas uzsākt kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās, tad sākotnēji ieteicams ir objektīvi izvērtēt esošo situāciju un pārliecināties, vai dzēšanas darbi neapdraudēs iedzīvotāja dzīvību un veselību. 


Degošu pērno zāli jeb kūlu var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm, vai arī izmantojot koku zarus, piemēram, egļu zarus. Nav ieteicams mēģināt liesmas apdzēst,mīdot ar kājām, jo apavu zole var neizturēt uguns radīto karstumu, turklāt var aizdegties apģērbs. 


Dzēšot liesmas vai glābjoties no tām, ir jāatrodas izdegušajā pusē, aptuveni 1 – 2 metru attālumā no liesmām, jogadījumā, kadliesmas pēkšņi mainīs virzienu, cilvēks būs mazāk apdraudēts. Izvērtējiet situāciju un neriskējiet! Saprotot, ka kūlas ugunsgrēka dzēšana nav droša, iedzīvotājam, lai neapdraudētu savu dzīvību un veselību, ir jāpārtrauc liesmu dzēšana un jāgaida ugunsdzēsēji glābēji drošā vietā. 


KĀDI SODI IR PAREDZĒTI PAR KŪLAS DEDZINĀŠANU?


Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas "Ugunsdrošības noteikumu" prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.


Normatīvajos aktos ir paredzētie šādi sodi:


•atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179.panta ceturtajai daļai par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām 280 līdz 700 eiro;


•atbilstoši LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700eiro, bet juridiskajām personām – no700 līdz 2900 eiro; 


•saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumu Nr.238 "Ugunsdrošības noteikumi" 21.punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta pirmajai daļai VUGD uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskai personai – no 280 līdz 1400 eiro.


Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad VUGD sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kuram sniedz informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.


Gadījumā, ja iedzīvotājs pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana 112, lai izsauktu ugunsdzēsējus glābējus. Savukārt, ja redzat personu, kas dedzina pērno zāli, ir jāziņo Valsts policijai, zvanot 110.


IZPLATĪTĀKIE MĪTI UN PATIESĪBA PAR KŪLAS DEDZINĀŠANU


Sabiedrībā ir izplatīti vairāki mīti par kūlas dedzināšanu, piemēram, ka, dedzinot pērno zāli, zeme paliek auglīgāka un kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija, vai arī, ka tādejādi iespējams sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas un tas ir veids kā cīnīties ar ērcēm. VUGD norāda, ka visi pastāvošie mīti par kūlas dedzināšanas lietderīgumu ir tikai mīti, kuri neatbilst patiesībai.


MĪTS: Kūlas dedzināšanu ir iespējams kontrolēt. 


PATIESĪBA: Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.


MĪTS: Kūlas dedzināšana nenodara kaitējumu dabai. 


PATIESĪBA: Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.


MĪTS: Pēc kūlas dedzināšanas zeme paliek vērtīgāka un auglīgāka. PATIESĪBA: Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas. Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs. Kā arī kūlas dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi mazina dabas estētisko skaistumu – dabāizzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidīgums.


MĪTS: Dedzinot kūlu ir iespējams cīnīties ar ērcēm. 


PATIESĪBA: Lai gan daļa ērču sadeg, taču to skaits nav liels, jo zāle vēl nav izaugusi, un lielākā daļa no ērcēm vēl nav aktīvas.


MĪTS: Kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija. 


PATIESĪBA: Senajos ticējumos un lauksaimniecības aprakstos nav liecību, ka tā būtu pašmāju tradīcija. Turklāt bieži tiek pat pieminēts, ka zāles pat trūcis. Latviešiem savs zemes gabals bija svēts un tas tika izmantots pilnībā un apkopts rūpīgi, līdz ar to pavasaros uz laukiem sausās zāles nebija.


VUGD katru gadu informē un izglīto iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas bīstamību, bet ar to nepietiek, lai šādu ugunsgrēku skaitu samazinātu –  joprojām ik gadu tiek reģistrēts ievērojams skaits kūlas ugunsgrēku, kuros nodeg vairākas ēkas un cieš cilvēki. Lai samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās, kā arī iedzīvotāju domāšanas un uzvedības maiņa, apzinoties savas rīcības iespējamās traģiskās sekas.


VUGD aicina iedzīvotājus sakopt apkārtējo vidi un savus īpašumus bez kūlas dedzināšanas un gadījumos, ja ir izcēlies kūlas ugunsgrēks – nekavējoties zvanīt VUGD uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112!

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://arhivs.ogrenet.lv/policija/46435

2020. gada 21. martā, 11:27, Policija, VUGD, slimnīca
VUGD

Par šo rakstu vēl nav saņemts neviens komentārs.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet