Ogres slimnīcā pieaudzis pacientu skaits un uzlabojusies darba kvalitāte

Palielināt attēlu

Ogres slimnīcā pagājušā gada 11 mēnešos vērsušies par 411 neatliekamās palīdzības pacientiem vairāk, nekā valsts šim gadam atvēlējusi finansējumu.

Slimnīcas vadība to skaidro ar medicīnas iestādes darbības uzlabošanu visās nodaļās, reģistratūrā un arī ambulatorajā sektorā. Iedzīvotāji to novērtējuši un labprāt izvēlas ārstēties Ogres slimnīcā, nevis dodas meklēt speciālistus galvaspilsētā.

"Šis ir pirmais gads daudzu pēdējo gadu laikā, kad nenotika nevajadzīgas cīņas ar Veselības ministriju un nevajadzēja patērēt administratīvo resursu, lai kādam kaut ko pierādītu. Varējām netraucēti strādāt, pievēršoties gan jaunu tehnoloģiju ieviešanai, gan arī kvalitātes uzlabošanai, kas sniedz lielāku drošību pacientiem un arī mediķiem," saka SIA "Ogres rajona slimnīca" valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs.

Uzlabots reģistratūras darbs

Lai gan slimnīca šobrīd faktiski strādā ar zaudējumiem, mediķi sasirgušajiem nespēj atteikt un ikvienam, kurš vērsies pēc palīdzības, tāda tiek sniegta. "Neiegūtie ienākumi lēšami 180 tūkstošu eiro apmērā. Esam vērsušies ar vēstuli Nacionālajā veselības dienestā, lūdzot tos segt, jo iestāde ilgstoši nevar sniegt palīdzību bez maksas. Tomēr priecē, ka aizvien vairāk cilvēku vēlas ārstēties tieši Ogres slimnīcā. Tas ir visa medicīnas personāla nopelns. Protams, kā jau jebkurā nozarē, viss nevar būt ideāli, tomēr esam ievērojami uzlabojuši gan stacionāra, gan ambulatorā sektora darbu, un pacientu plūsma to apliecina. Arī ambulatorajā sektorā faktiski esam jau sasnieguši to maksimālo skaitu, kam varam sniegt palīdzību. Valsts finansējums ambulatorajā sektorā ir pietiekams, taču trūkst ārstu, kas iedalītās kvotas izpilda un šo problēmu lokāli mēs nevaram atrisināt. Taču tas, ko varam – esam uzlabojuši reģistratūras darbu. Ir iegādāta jauna elektroniskā centrāle, palielināts reģistratūras darbinieku skaits, veikta viņu papildus apmācība. Ja pirms gada cilvēki sūdzējās, ka nav iespējams sazvanīt reģistratūru, tad tagad situācija ir jūtami uzlabojusies," stāsta D.Širovs.

Virsstundu skaits ir ierobežots

Slimnīcas darbības organizēšanu apgrūtina arī tas, ka saskaņā ar likumdošanu vienā medicīnas iestādē ārsti drīkst strādāt ierobežotu virsstundu skaistu, tajā pašā laikā viņi var paralēli strādāt vairākās citās darba vietās. "Pirms vairākiem gadiem bija situācija, ka anestezioloģe vienā gadā strādāja 320 darba dienas piecās iestādēs, tostarp Ogrē, pārbraucot no vienas  uz citu. Pārguris ārsts – tas nav normāli, taču ierobežot darba stundu skaitu vienā ārstniecības iestādē, bet atļaut strādāt citās, tas arī nav pieņemami. Rezultātā mēs ar bažām raugāmies nākotnē, kā varēsim nākamajā gadā nodrošināt dežūrpersonālu, jo slimnīca strādā visu nedēļu, 24 stundas diennaktī, arī brīvdienās un svētku dienās. Jaunie ārsti diemžēl aizvien biežāk izvēlas doties strādāt citās ES valstīs, kur par to pašu darbu atalgojums ir ievērojami lielāks. Pieci jaunie mediķi, kas strādāja mūsu slimnīcā un šeit izgāja praksi, izvēlējās braukt strādāt Zviedrijā, Somijā, Īrijā, Vācijā. Tātad pieci ārsti, kuri izskolojušies par valsts naudu, pamet šo valsti. Tas ir skumīgi. Jaunie ārsti nevēlas arī strādāt diennakts režīmā, jo šis darbs nav viegls, tās ir saspringtas, negulētas naktis, pacienti mēdz būt reibumā, agresīvi. Šo virsstundu skaita ierobežojumu visskaudrāk nākas izjust tieši lauku rajonu slimnīcās," saka D.Širovs.

Darbs slimnīcās ir vissarežģītākais un atbildīgākais

Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētāja vietniece Egija Širova piebilst, ka vairums ārstu, kas sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, ir vecumā 50 + gadi un 30 procenti no viņiem pat 70 +. Katrs nākamais gads pietuvina viņus pensionēšanās vecumam, bet jauno speciālistu nav.

"Mediķi vienmēr strādājuši vairāk par slodzi. No nākamā gada viņiem vienā darba vietā nedēļā būs atļauts strādāt 16 virsstundas, par kurām būs dubulta samaksa. Tāpat mediķu atalgojums pieaugs par 20 procentiem, tomēr arī tas nav pietiekami, lai varētu konkurēt ar citām ES valstīm. Tieši slimnīcās strādājošajiem ir vissarežģītākais un atbildīgākais darbs, bet nereti viņi nopelna mazāk nekā ambulatorajā sektorā strādājošie. Tas nav pareizi, jo šeit tiek glābtas cilvēku dzīvības 24 stundu režīmā visu nedēļu. Tās ir operācijas, reanimācija, ārstēšana. Lai mudinātu mediķus strādāt reģionos, atalgojuma pieaugumam vajadzētu būt no 50 līdz 70 procentiem, jo ar tādu intensitāti, kā strādā slimnīcās, nestrādā neviens veselības aprūpes posms. Te nonāk tie pacienti, ar kuriem netiek galā ģimenes ārsti un ambulatorie speciālisti. Ne visiem ir mašīnas, nauda transporta biļetei, un nereti vēršanās pie mediķiem tiek atlikta uz pēdējo brīdi, kad jau ir nepieciešama ārstēšanās stacionārā. Īpašs pacientu pieplūdums vērojams vakaros, brīvdienās, svētku dienās, jo nereti slimnīca cilvēkam vispār ir vienīgā iespēja saņemt medicīnisko palīdzību," saka E.Širova.

SIA "Ogres rajona slimnīca" valdes locekle, Statistikas daļas vadītāja Ilze Trukšāne piebilst, ka pēc līguma šogad Ogres slimnīcā bija paredzēts uzņemt 4501 pacientu, un, kā jau iepriekš minēts, šis skaits jau ir pārsniegts par 11 procentiem. "Neatkarīgi no tā, cik daudz ir pacientu, personāls saņem konstantu samaksu. Pieaudzis arī pacientu skaits, kas vērsušies Uzņemšanas nodaļā. Šā gada deviņos mēnešos tādi bijuši 8326 gadījumi. Protams, ne jau visus nepieciešams stacionēt, bet viņiem ir bijusi vajadzīga palīdzība, kas arī ir sniegta. Lokālo slimnīcu vidū šis pēc palīdzības vērsušos pacientu skaits ir viens no lielākajiem valstī," saka I.Trukšāne.

Pansionātā par 40 gultasvietām vairāk

Ogres slimnīcas paspārnē darbojas arī ilgstoša sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija jeb Ogres pansionāts. D.Širovs stāsta, ka tiek domāts, kā uzlabot arī šīs iestādes darbību un pansionātā nonākušajiem dzīvi padarīt ērtāku. "Šogad esam veikuši divu pansionāta ēkas stāvu renovāciju, līdz ar to spēsim nodrošināt vēl 40 papildus vietas, kur cilvēki cienīgos apstākļos varēs pavadīt grūtas dienas vai mūža nogali. Renovācijā investējām savus līdzekļus. Katra istabiņa būs aprīkota ar mēbelēm, gultu, televizoru, ledusskapi utt. Trijos stāvos esam nomainījuši arī ūdens kanalizācijas sistēmu. Renovācijas laikā neesam saņēmuši nevienu sūdzību no iemītniekiem vai viņu tuviniekiem. Par to jāpateicas personālam. Pamatā pansionātā uzturas visu četru mūsu novadu iedzīvotāji. Vairāk nepaplašināsimies, lai nerastos pārapdzīvotība, jo jau tagad pansionāts nodrošinās 140 – 150 gultas vietas. Šogad esam labiekārtojuši arī pansionāta teritoriju, esam radījuši iespēju iemītniekiem nodarboties ar dārzniecību, – audzēt tomātus, gurķus vai kabačus. Nākamgad plānots iegādāties arī kādus trusīšus. Esam izveidojuši senioru veselības taku, kur divreiz nedēļā notiek nodarbības. Tas viss tiek darīts, lai dzīve pansionātā kļūtu mazliet piesātinātāka," saka D.Širovs.

Vecajā poliklīnikas ēkā izveidos dienesta dzīvokļus

Nākamgad plānoti arī būvdarbi kādreizējā poliklīnikas ēkā – slimnīcas valde pieņēmusi lēmumu to pārveidot par dzīvokļu māju, izveidojot dienesta dzīvokļus. "Slimnīca ļoti maz izvēlas ārpakalpojumus, un tas sniedz atdevi – peļņa paliek pašiem, līdz ar to neprasot no citiem atbalstu, varam iegādāties gan jaunākās tehnoloģijas, gan pienācīgā līmenī uzturēt esošās telpas, gan arī domāt par attīstību. Kādreizējā poliklīnikas ēka ir 4300 kvadrātmetru plaša. Šīs telpas nav nepieciešamas tiešai slimnīcas darbības nodrošināšanai. Ēkas pagrabā esam izvietojuši savu arhīvu, kas jāglabā 70 gadus. Plānots uzlabot šīs telpas, bet ēkas trīs stāvus pārbūvēt par vienistabas, divistabu un trīsistabu dzīvokļiem, kā arī nožogot un labiekārtot teritoriju ap ēku. Slimnīcā strādā ap 400 darbinieku. Dienesta dzīvokļi tiks veidoti ne vien, lai noturētu esošos ārstus un medicīnas māsas, bet arī lai piesaistītu arī jaunus. Turklāt būs ļoti labi, ja slimnīcai līdzās atradīsies tā sauktā ārstu māja. Krīzes situācijās mediķus varēs daudz ātrāk mobilizēt. Janvārī izsludināsim konkursu uz projektēšanu un ceram, ka jau jūlijā varēs sākts strādāt, sakārtot fasādi. Līdz nākamajam pavasarim visam vajadzētu būt gatavam," saka D.Širovs.

Jautāts, ko gribētu novēlēt pacientiem un slimnīcas personālam Jaunajā gadā, SIA "Ogres rajona slimnīca" valdes priekšsēdētājs ir lakonisks: "Novēlu valstij radīt tādus apstākļus, lai cilvēki no Latvijas vairs negribētu braukt projām."