Kas "vēderā" atveseļošanās procesam?

Palielināt attēlu

Nokļūšana slimnīcā, sevišķi, ja tā nav iepriekš plānota, izjauc ierasto ikdienas ritmu ne tikai pašam pacientam, bet arī viņa ģimenes locekļiem, tuviniekiem un draugiem. Ko darīt, lai atveseļošanās process būtu optimāls?

Kā portālam Ogrenet stāsta SIA "Ogres rajona slimnīca" galvenais ārsts Jānis Trops, veselības aprūpē problēmu nekad nav trūcis. 

Šobrīd prioritāte, kura izpeldējusi virspusē, ir līdzekļu trūkums gan pacientiem, kas spiesti atlikt izmeklējumus, lai noskaidrotu diagnozi, jo ir valsts piešķirtās kvotas, gan stacionāriem, kuriem arī ir kvotas, bet ir arī pacienti, kuriem jāsniedz neatliekama medicīniskā palīdzība un kuri nevar gaidīt. 

Pacients visu veselības aprūpes sistēmu nevar ietekmēt, tomēr iespēja paust savu attieksmi ir.

Salīdzinoši liela daļa pacientu gūst traumas un savainojumus alkohola reibumā. Nedēļas nogalē, sevišķi, ja tuvumā ir kādi svētki, Uzņemšanas nodaļā viens pēc otra ierodas vai ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu tiek atvesti cilvēki, kuri lietojuši alkoholu un guvuši traumas vai saindējušies ar to. Tas ir viens resurss.

Otrs – ir veselīgāks dzīvesveids nekā ierasts. Cik daudzi seko līdzi savam svaram, pārtikai, ko ēd paši un dod bērniem?

Ogre ir gandrīz pilsēta mežā (vismaz bija), bet cik daudz skrējēju, nūjotāju un vienkārši sportisku cilvēku te redzam?

Veselības aprūpē diez vai tuvākajā laikā notiks kādi brīnumi, tāpēc J.Trops aicina izturēties saprotoši. Veselības aprūpe ir dārga nozare. Piemēram, Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļā viena pacienta izmaksas ir ap 50 – 60 € dienā medikamentiem vien, citās nodaļās tās nav tik lielas, bet valsts slimnīcai piedāvā iztikt ar 1,5 līdz 2 € dienā par viena slimnieka ārstēšanu.

Pacients slimnīcā pavada salīdzinoši neilgu laiku, tādēļ nopietnu veselības problēmu gadījumā (varbūt ne pirmajās stundās, bet tad, kad viņu apskatījuši speciālisti un veikta izmeklēšana) kādam no tuviniekiem, kam pacients uzticas, vēlams tikties ar ārstējošo ārstu un pārrunāt neskaidros jautājumus. Visbiežāk jautājumi skar slimības prognozi, ilgumu un to, ko tuvinieki var līdzēt, lai nonākšana stacionārā nebūtu "šoka terapija".

Medicīniskais personāls pacientu apkops, paēdinās un gādās par izmeklēšanu un medikamentu lietošanu, tomēr tas nav viss. Nonākšana slimnīcā ienes papildus krāsas ikdienā un ļauj nesteidzīgi pārvērtēt ne tikai savu dzīvi un prioritātes, bet paskatīties no iekšienes tajā, kam ikdienas steigā paskriets garām. Nereti šādā veidā atklātais ir vērts, lai ar kādu padalītos…

J.Trops atklāj, ka Internajā nodaļā apmēram 15 līdz 20% pacientu ir guļoši. Nereti viņu tuviniekiem līdz šim nav bijusi vajadzība kopt pieaugušu cilvēku, tādēļ nav arī vajadzīgo iemaņu.  Piemēram, kā apmainīt pamperi, kā pareizi pagriezt slimnieku uz sāniem, kā iedot padzerties. Ja pēc izrakstīšanās no stacionāra cilvēkam būs vajadzīga kopšana, ģimenes locekļiem šādas, jau stacionārā apgūtas, prasmes var noderēt.