Ogres rajona slimnīcai šogad pacienti palikuši parādā gandrīz 12 000 latu

Palielināt attēlu

Pērn pacientu parāds par saņemtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem sasniedzis 11 069 latu, šogad tas tuvojas jau 12 000 latu, ap 2000 pacientu šogad nav samaksājuši par neatliekamās palīdzības sniegšanu. Ja nebūtu noslēgts līgums ar parādu piedziņas firmu "Lindorf", neatgūtie līdzekļi būtu vēl lielāki, atzīst SIA "Ogres rajona slimnīca" valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs.

Ne viens vien pacients atzīst, ka esot izjutis kaunu un pazemojumu, ka pirms izrakstīšanās no slimnīcas saņemts brīdinājums: ja divu nedēļu laikā netiks samaksāts rēķins par slimnīcā saņemtajiem pakalpojumiem netiks nomaksāts, lieta tiks nodota parādu piedzinēju firmai.

"Naudas savākšanu mums ir deleģējusi valsts, un tas nav ne ārstu, ne slimnīcas izdomājums. Tā summa, ko paredzēts iekasēt no pacientiem, tiek iekļauta medicīnas pakalpojumu tarifos, un daļa no šīs naudas ir paredzēta mediķu algām. Ja es kā iestādes vadītājs neko nedarīšu un nepiedzīšu no pacientiem naudu, tad mani vainos bezdarbībā. Valsts iestādes parādus nepiedzen, ar to nodarbojas privātās kompānijas, ar ko slēdz līgumus konkursa kārtībā,” norāda D.Širovs.

Kāpēc noteikts tieši tāds termiņš? "Ja cilvēks, piemēram, pēc avārijas nonāk slimnīcā, viņam nav līdzi naudas, par ko samaksāt par slimnīcu. Pēc izrakstīšanās viņam tiek dots laiks – divas nedēļas – aiziet uz banku un norēķināties par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem,” skaidro D.Širovs.

Visapzinīgākā sabiedrības daļa ir pensionāri, kuri vienmēr, kaut vai aizņemoties un taupot uz ēdiena rēķina, samaksā par slimnīcu.

"Par ārstēšanos slimnīcā nesamaksā tie, kas ir nekaunīgāki. Atbrauc jauns cilvēks, kurš it kā skaitās bezdarbnieks, ar mersedesu un paziņo, ka naudas nav,” saka D.Širovs.

Zaudējot prāvus līdzekļus par nesaņemtajiem pakalpojumiem, slimnīca spiesta ekonomēt kaut kur citur.

SIA "Ogres rajona slimnīca" valdes priekšsēdētājs uzskata, ka cilvēkam, kurš ir visu mūžu strādājis un maksājis valstij nodokļus, vecumdienās nevajadzētu maksāt veselības aprūpes pakalpojumiem, kā tas jau ir daudzās citās Eiropas valstīs, tostarp pie mūsu kaimiņiem – Lietuvā.

"Ja valstī būtu vairāk naudas atvēlēts veselības aprūpei, nevis tikai līdz trim procentiem no IKP, kā tas ir šobrīd, tādu problēmu nebūtu," norāda D.Širovs.