Kurināšana ar zagtu malku var dārgi izmaksāt

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres policijas iecirkņa darbinieki informē, ka pēdējā laikā pieaudzis zādzību skaits no mežu īpašumiem. Diemžēl pēc zagtajiem kokmateriāliem ir liels pieprasījums. Saņemta informācija, ka 13.janvārī Ķeguma novadā vairākos Latvijas valsts mežu īpašumos konstatēta patvaļīga koku ciršana.

Nelikumīga koku izciršana pagājušā gada 23.decembrī konstatēta arī vairākos kvartālos Ogres valsts tehnikumam piederošajā mežā Tomes pagastā. Patvaļīga koku ciršana 9.februārī Tomes pagastā konstatēta arī Vidusdaugavas mežniecībā. Sakarā ar minēto faktu policija pārbauda 1971.gadā dzimušo ķegumieti A. Visos gadījumos uzsākts kriminālprocess. Šajā pašā dienā konstatēts, ka Tomes pagastā Latvijas valsts mežu īpašumā nozāģētas sešas priedes. Policija noskaidro notikušā apstākļus. Bet 10.februārī konstatēts, ka Ogresgala pagastā nozagti četri kubikmetri papīrmalkas. Uzsākts kriminālprocess.

"Ņemot vērā auksto laiku, iespējams, ne visi iedzīvotāji ir nodrošinājušies ar pietiekamu malkas daudzumu un meklē iespēju to iegādāties lētāk. Diemžēl ne vienmēr pircēji aizdomājas, ka malka, kuru viņiem kāds piedāvā par puscenu, iegūta noziedzīgā ceļā. Te nu vēlos atgādināt, ka par zagtas mantas uzpirkšanu draud kriminālatbildība un malka ir tāda pati manta kā jebkura cita," skaidro Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres policijas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšniece Inga Meikšāne, aicinot ikvienu pārdomāt savas rīcības sekas.

"Kokmateriālu zagļi bieži vien ir personas bez patstāvīga darba un ienākumiem, kuriem nav sava meža īpašuma. Jautājums, kur tad viņi ņem šos malku? Atbilde, šķiet, komentārus neprasa. Konstatējot zādzību no savas mājas vai šķūnīša, cilvēks, protams, vēršas policijā, bet, ja tiek zagts no meža, nezin kāpēc to uzskata kā pašu par sevi saprotamu. Tikai, nevajag aizmirst, ka tad, ja aizturētais kokmateriālu zaglis norādīs, ka pircējs apzināti pircis zagtu mantu, viņam var nākties atbildēt par zagtas mantas uzpirkšanu. Maldīgs ir priekšstats, ka, nepieķerot tā teikt aiz rokas, policija nevar pierādīt kokmateriālu zādzību. Šim nolūkam tiek veiktas speciālas ekspertīzes un mēs regulāri par minēto noziedzīgo nodarījumu aizturam personas un saucam pie atbildības,» skaidro I.Meikšane.

Kriminālpolicijas nodaļas priekšniece norāda, ka visai savdabīga ir arī pašu aizturēto attieksme, sak, ja valsts mani katru dienu apzog, kāpēc gan es nevaru paņemt no valsts...? Par šādu "paņemšanu" draud atbildība saskaņā ar krimināllikuma 109.pantu. Tiesa gan, ņemot vērā šī noziedzības veida pieaugumu, I.Meikšane uzskata, ka sods mežu izzadzējiem varētu būt krietni bargāks.

"Vēlreiz vēlos vērsties pie visiem iedzīvotājiem un aicināt neatbalstīt šāda veida zādzības. Laiki ir grūti visiem, tomēr nav normāla situācija, ka godīgie iedzīvotāji, nojaušot, kādā ceļā malka iegūta, to no šiem zagļiem iegādājas un nereti pat pasūta... Kāds aizturētais kokmateriālu zaglis atzinās, ka viņam gūti apmierināt visus pieprasījumus, ir pat izveidots saraksts... Te nu jāteic – ja nebūtu pieprasījuma, nebūtu arī piedāvājuma. Vairums cilvēku taču neatbalstīs zādzību, piemēram, no kaimiņa šķūnīša, garāžas vai mājas, bet mežs arī kādam pieder. Iespējams pat, ka malka, kuru par lētu naudu iegādājaties, ir nozagta tieši jūsu kaimiņa, radu vai draugu īpašumā. Pirms piekrist šim it kā izdevīgajam darījumam, aicinu par to aizdomāties ikvienu un nevis steigt par puscenu iegādāties apšaubāmas izcelsmes kokmateriālus, tādejādi  pašam kļūstot par nozieguma līdzdalībnieku, bet gan par šādiem piedāvājumiem nekavējoties informēt policiju," saka I.Meikšane.