Ciemupē 13 gadu veca meitene saindējas ar nezināmu vielu. Iespējams, ka tās ir narkotikas

“Kā nāk septembris, tā sākas šādas nepatikšanas. Līdz ar mācību gada sākumu aktualizējas narkotiku izplatība un arī lietošana,” atzīst Valsts policijas Ogres reģiona pārvaldes Ogres iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšniece Inga Meikšāne.

Viens “kāsītis” var sabojāt visu dzīvi

Nupat 2.oktobrī no Mednieku ielas Ciemupē Ogres slimnīcā nogādāta 1997.gadā dzimusi meitene, kura saindējusies ar pagaidām nezināmu vielu. Kas tā ir par vielu,  noskaidros ekspertīze. Ja izrādīsies, ka šī viela ir ietverta “aizliegtajā sarakstā”, meitenei var būt sabojāta biogrāfija uz visu atlikušo dzīvi.
“Ja uz pārbaudi narkotisko vielu klātbūtnei organismā nosūta policija, bērns tiek ņemts uzskaitē kā narkotisko vielu lietotājs,” skaidro I.Meikšāne. Tas nozīmē, ka doma saistīt savu nākotni ar darbošanos policijā, politikā vai līdzvērtīgās jomās būs jāatmet...

Vecākiem jārēķinās, ka arī viņu bērns va būt narkomanāns

Vecāki nereti pat nepieļauj domu, ka viņu bērns varētu būt narkomāns. Izņemot marihuānu, pārējās narkotiskās vielas neatstāj specifisku smaržu, tāpēc vecākus visai ilgi var “vazāt aiz deguna”. Un viņi saglabā ilūziju, ka bulciņām un pusdienām dotā nauda tiek atstāta skolas kafejnīcā...

Tāpēc I.Meikšāne aicina vecākus uzmanīgi sekot izmaiņām sava bērna uzvedībā, kas  nav novērotas līdz šim, - palēnināta reakcija, paplašinātas vai sašaurinātas acu zīlītes, ilgstošs miegs, pārmērīga tieksme uz saldumiem utt. Vecāki, protams, nav narkologi, kas nekļūdīgi noteiks diagnozi, tāpēc, ja ir aizdomas, ka bērns lieto narkotikas, I.Meikšāne iesaka savlaicīgi aizvest bērnu uz pārbaudēm, lai pārliecinātos, vai viņš nelieto narkotiskās vielas. Kā jau minējām, ja to izdarīs policija, būs jau par vēlu.

Senči ierosina pamēģināt narkotikas...

Tiesa gan, ir arī vecāki, kuri kopā ar bērniem izmēģina, uz ko ir spējīgas narkotikas. Kāda ģimene no Ogres, ceļojot pa Holandi, kopā ar savu dēlu (jāteic, jau pilngadīgu) veikuši šo eksperimentu. Kā tas viņiem beidzās, ziņu nav. Taču I.Meikšāne noliedz šādu eksperimentu lietderību, un aicina vecākus, nevis skaidrot, cik sliktas ir narkotikas vai vēl trakāk, kā šajā gadījumā, ļaut tās izmēģināt, bet teikt kategorisku “nē”.

Bērniem, atšķirībā no pieaugušajiem, kam, piemēram lietojot alkoholu, ir noteikts mērķis, - raksturīgs izziņas process, kad gribas kaut ko pamēģināt un līdzināties gados vecākajiem jauniešiem, un bieži pirmajai reizei seko arī nākamā un aiznākamā...

Rūdīti narkomāni brēc pēc mammas

Sarunās ar narkotiku lietotājiem, nereti jūtama izteikta pārākuma apziņa – lūk, mēs jau neesam nekādi alkoholiķi, kas smird pēc alus, staigā pa ielām ar pudelēm un dzērumu izguļ grāvjos, mums narkotiku iespaidā atveras zemapziņa un ir pavisam cits intelektuālais līmenis.. Iedomātais “smalkums” diemžēl beidzas aiz narkoloģisko klīniku durvīm, kur halucināciju iespaidā palātās pa grīdu rāpo jaunieši, kaut  ko nesakarīgu murgodami un nereti saukdami palīgā mammu, kuras padomus pirms tam laida gar ausīm...