Lielvārdes vekseļa lietā no bijušā mēra tiesā piedzen vairāk nekā € 600 000 lielu valsts nodevu

Palielināt attēlu

Zemgales rajona tiesa Ogrē, apmierinot Ģenerālprokuratūras prasību, atzinusi par spēkā neesošu tā dēvēto Lielvārdes 200 miljonu eiro vekseli, kā arī uzlikusi par pienākumu bijušajam Lielvārdes mēram Jānim Āboliņam samaksāt 602  223 lielu valsts nodevu, pavēstijusi prokuratūra un tiesa.

Bez Āboliņa nodeva piedzīta arī no lietā iesaistītā uzņēmuma "Riverside HK Ltd", kas reģistrēts Lihtenšteinā un ar kuru vekselis parakstīts.

Tiesā skaidroja, ka piedzenamās valsts nodevas apmērs veidojies atbilstoši Civilproces likuma normām par prasības pieteikumiem, kas nosaka, ka par katru prsības pieteikumu - sākotnējo prasību vai pretprasību, trešās personas pieteikumu ar patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, kas izsniegts jau iesāktā procešā, pieteikumu sevišķās tiesāšanās kārtības lietās, kā arī citiem paredzētajiem pieteikumiem, kurus iesniedz tiesā, - maksājuma valsts nodev. Ja prasības summa pārsniedz 711 435 eiro, tad jāmaksā 8715 eiro plus 0,6 procenti no prasības summas.

Prokuratūras mājaslapā ievietotajā paziņojumā teikts, ka Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā Ogres rajona tiesai iesniedza prasības pieteikumu par minētā darījuma atzīšanu par spēkā neesošu.

Vekselis atzīts par spēkā neesošu no parakstīšanas brīža. Tāpat no katra atbildētāja valsts ienākumos piedzīta valsts nodeva 602 223 eoro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 34,65 eiro.

20 dienu laikā spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā.

Savukārt Valsts policijā aģentūra LETA noskaidroja, ka lietā vēl aizvien turpinās pirmtiesas izmeklēšana un tajā ir sešas aizdomās trētās personas.

Jau ziņots, ka 2017.gada jūnijā Valsts policija par aizdomās turamām šajā procesā atzina sešas personas, piemērojot tām ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus. Aizturētas tika trīs sievietes un trīs vīrieši aizdomās par krāpšanas mēģinājumu lielā apmērā. Sievietes dzimušas 1960., 1972., 1959. gadā, bet vīrieši 1976., 1959. un 1977. gadā.

Jāatzīmē, ka Lielvārdes novada pašvaldības mājas lapā kā bijušā mēra Āboliņa dzimšanas gads norādīts 1976.

Āboliņš 2015.gada 24.novembrī vienpersoniski Lielvārdes novada pašvaldības vārdā parakstīja "parādzīmi" par 200 miljoniem eiro. Pēc šī notikuma pašvaldība 2015.gada nogalē vērsās tiesībsargājošās iestādēs ar prasību izvērtēt rīcības tiesiskumu.

2015.gada decembra sākumā tapa zināms, ka Āboliņš Valsts kasē iesniedzis iesniegumu, kam pievienots vekselis par 200 miljoniem eiro.

Ņemot vērā minēto, Lielvārdes novada dome anulēja Āboliņa paraksta tiesības, savukārt pats Āboliņš atkāpās no amata.

Bijušais demes priekšsēdētājs aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka, noslēdzot vērienīgo darījumu, Lielvārdes pašvaldība būtu ieguvusi papildu līdzekļus, kas tiktu investēti novada attīstībā. Pēc viņa teiktā, darījumam nav nekādu nosacījumu, nebūtu nepieciešams ņemt aizdevumus, jo, ja vekselis tiktu parakstīts, tam klāt būtu līgums par finansējumu - alternatīvā finansējuma piesaistīšanu.

Starp aizdomās turamajiem šajā lietā figurē arī Daugavpils domes priekšsēdētāja padomnieks ekonomiskās attīstības jautājumos Jānis Čakstiņš.

Čakstiņa advokāts Juris Grīnvalds aģentūrai LETA pērn sacīja, ka lēmumā par Čakstiņa atzīšanu par aizdomās turēto nav minētas nekādas konkrētas darbības, par kurām viņa klients tiek turēts aizdomās.

Grīnvalds norādija, ka Čakstiņš procesā iesaistīts pēc tam, kad viņš, "būdams erudīts ekonomikas jautājumos", par 200 miljonu eiro vekseļa lietu komunicējis ar presi. Advokāts gan neatsaucās uz vienu konkrētu preses publikāciju, bet pieminēja vairākas.

Pēc aizstāvja teiktā, 2015.gada 3.decembrī laikraksti "Latvijas Avīze" un "Neatkarīgā Rīta Avīze" publicēja rakstus par vekseļa lietu, saistībā ar kuru bija izteicis arī Čakstiņš, jo tieši ar Čakstiņu žurnalistus bija aicinājis konsultēties torēzējais Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš, apgalvojots, ka Čakstiņš uztur kontaktus ar "Riverside HK Ltd", kura dēļ Āboliņš vēlējies ņemt aizņēmumu par 200 miljoniem eiro no Valsts kases.

Materiāls publicēts sadarbībā ar