Noraida Rozes nejēdzīgās prasības jeb kas patiesībā satrauc bijušos "mālkalniešus"

Palielināt attēlu

Ogres rajona tiesa pasludinājusi spriedumu, ar kuru tika pilnībā noraidīta bijušās pašvaldības aģentūras "Mālkalne" bijušā direktora Aigara Rozes prasība par atjaunošanu darbā un materiālās kompensācijas piedziņu.

Lai gan lielas šaubas par šo vāji motivēto prasījumu iespējamo iznākumu nebija, neviļus nākas aizdomāties, kas tad īsti bija šīs absurdās prasības patiesais iemesls?

Prasīja atjaunot darbā vairs neesošā amatā
Ko tad īsti gribēja bijušais Ogres komunālkaralis Roze? Iesniegtajā prasībā viņš formāli vēlējās panākt savu atjaunošanu amatā, neizmaksātās darba algas piedziņu un tiesāšanās izdevumu segšanu. Vairāki apstākļi jau pirms prasības izskatīšanas tiesā visai nepārprotami norādīja, ka visi Rozes argumenti ir vairāk vai mazāk no pirksta izzīsti un Latvijas likumdošanai un tiesu praksei neatbilstoši. Tādēļ spriedums, ar kuru šīs nedaudz pat it kā pamuļķīgās prasības tika noraidītas, lielu pārsteigumu neizraisīja. Nedaudz sīkāk par prasību būtību (ja pieņemam, ka tāda vispār bija) un tiesas motivāciju to noraidīšanā.

Rozesprāt, Ogres novada pašvaldība darba uzteikumā neesot norādījusi pietiekamu motivāciju viņa atlaišanai no amata. Tālāk Roze (vai viņu konsultējušie juristi) sarakstījuši blāķi lappušu, kurā piesaukuši dažādas likuma normas, kuras paredz darba uzteikšanas nosacījumus. Nav iespējams pārrakstīt visu šo argumentu izklāstu, būtiskākais, ka visi tie laikam jau apzināti ignorēja kādu neapgāžamu faktu – Rozes amats tika likvidēts saskaņā ar Ogres novada domes lēmumu par divu pašvaldības aģentūru likvidēšanu un jaunas p/a "Ogres namsaimnieks" izveidošanu.

Uz jaunās aģentūras direktora posteni tika izsludināts atklāts konkurss (kurā Roze gan piedalījās, tomēr uzvaru neguva). Tātad nav īsti saprotams, uz kādu atjaunošanu amatā īsti cerēja Roze? Uz neesošas aģentūras neesošu direktora posteni? Laikam jau, tomēr pieņemot, ka tik dīvains bijušais "Mālkalnes" direktors tomēr nav, jāsecina, ka vai nu viņam tik ļoti "koda kaulā" neveiksmīgais starts jaunās aģentūras vadītāja amata konkursā, ka nācās vien sākt vicināt Temīdas zobenu (kas Rozes gadījumā gan izrādījās truls un gadu gaitā sakrājušās rūsas saēsts), vai arī prasības pieteikumam bija pavisam citi mērķi un uzdevumi.

Tiesas sēdē novada domi pārstāvošais advokāts Igors Zvirbulis visai detalizēti izklāstīja visus juridiskos argumentus, proti, norādīja, ka Ogres novada domes lēmumi, tai skaitā par "Mālkalnes" direktora amata likvidāciju un Rozes atbrīvošanu no darba, tika pieņemti un realizēti stingri atbilstoši Latvijas Republikas likmdošanai un esošajai judikatūrai. Šie argumenti izrādījās pārliecinoši. Tādējādi sakarā ar faktu, ka kopš pagājušā gada 26.septembra aģentūra "Mālkalne" beidza pastāvēt, būtībā lieks kļuva jautājums arī par Rozes prasītās kompensācijas izmaksu 1866.88 eiro apmērā – ko un par ko gan Rozem kompensēt, ja viņa iepriekšējais amats vairs vispār dabā nepastāvēja un pretendēšana uz citiem amatiem bija vai nu neiespējama vai pat no Rozes puses nerealizēta?

Ne psihologa, ne skolotāja ne muzeja vadītāja amatu Rozem nepiedāvāja
Otrs jautājums, ko savā prasībā, atsaucoties uz Darba likuma 101. panta 4. daļu, centās apstrīdēt Roze, bija likumā noteiktā prasība, ka darba uzteicējam ir jāpiedāvā cits darbs atlaistajam darbiniekam, kuram uz to ir priekšroka attiecībā pret citiem potenciāliem pretendentiem. Tomēr Roze savā ambiciozitātē nebija ņēmis vērā divus būtiskus apstākļus – kaut ko piedāvāt var tikai tad, ja darbinieka kvalifikācija atbilst jaunajam amatam un arī tad, ja atbrīvotā darbinieka iepriekšējā darba rezultātu izvērtējums ir apmierionošs. Kas tad bija tie amati, kuri, laikam jau Rozesprāt, viņam nepamatoti netika piedāvāti?

Tobrīd Ogres novada domes vakanču sarakstā bija atrodami šādi ieraksti – psihologs sociālajā dienestā, sociālā darbinieka amats sociālajā centrā, pirmsskolas skolotāja vieta bērnudārzā "Strautiņš", Ķeipenes pagasta komunikāciju centra vadītājs (kas ietver arī muzeja vadīšanu) un p/a "Rosme" (Suntaži) direktora amats. Pat ar lupu pētot Rozes biogrāfiju, tajā nevar atrast ne psihologa, ne sociālā darbinieka, ne skolotāja, ne muzeja darbinieka un pat ne augstākās juridiskās izglītības (ko prasīja "Rosmes" direktora amata apraksts) pēdas. Tādējādi, kā to tiesas sēdē uzsvēra I.Zvirbulis, nebija iespējams piedāvāt Rozem neko viņa kvalifikācijai atbilstošu un visas Darba likuma normas līdz ar to ir ievērotas.

Tiesas sēdē faktiski kļuva skaidrs, ka Roze no nosauktajiem it kā bija "metis aci" tieši uz "Rosmes" vadītāja amatu, tomēr ar savu praktisko darbību pats netieši atzinis, ka arī šis kārotais amats viņam "nespīdēja" – jau pieminētais augstākas juridiskās izglītības trūkums bija nepārvarams šķērslis un tieši tādēļ "cietējs" Roze pat nepieteica savu kandidatūru izsludinātajam konkursam uz šo amatu. Pats jau zina, tā teikt, ko ēdis, tomēr tas nekļuva par šķērsli šīs it kā bezjēdzīgās tiesvedības uzsākšanai.

Patiesais iemesls – nevēlēšanās samierināties ar "Mālkalnes" galu
Nedaudz atkāpjoties no juridiskajiem argumentiem, jāpievēršas tiem patiesajiem motīviem, kas Rozi vēl joprojām notur trauksmes stāvoklī, liekot mest cīņā pat neloģisku prasību iesniegšanu tiesā. Galvenais – šī tiesvedība būtībā bija neveikls mēģinājums uzsākt "Mālkalnes" likvidācijas apstrīdēšanu kā tādu. Jau kopš 2007.gada Ogrē iedibinātā "Mālkalnes" vara pār visiem ar pilsētas apsaimniekošanu saistītajiem jautājumiem likās mūžīga un nesatricināma. Tomēr arī tik monstrāliem veidojumiem ar laiku, kā redzams, pienāk beigas, un šīs beigas rada lielu nemieru līdzšinējās sistēmas autoriem un realizētājiem.

Un kā nu ne – auditorfirma "BPG Baltic Inspekcija" veiktajā auditā atklāja ļoti lielu skaitu gan juridiska, gan saimnieciska rakstura pārkāpumu "Mālkalnes" darbībās. Tas nozīmē, ka aģentūras likvidācijas gadījumā vairs nebūs iespēja piesegt daudzās nelikumības, kuras agri vai vēlu tiks vētītas caur likumsargājošo institūciju prizmu. Tieši tāpēc jebkurš mēģinājums uzsākt jebkādā veidā apšaubīt "Mālkalnes" likvidāciju, pirmkārt, būtu jāuzlūko tieši no šī aspekta. Novada dome, starp citu, veicot aģentūras likvidāciju un jaunas aģentūras izveidošanu, kā galveno argumentu izvirzīja jaunā veidojuma darbības atbilstību labas pārvaldības principiem. Bijušie "mālkalnieši" un viņu saimnieki ļoti labi apzinās, ka viņu vadītajai struktūrai ar šiem principiem bija visai attāls sakars. Tāpēc arī tik izmisīga plosīšanās.

Šis – Rozes veiktais mēģinājums – izgāzās, jo tiesa, visticamāk, faktiski apzinoties šo aspektu, savā spriedumā speciāli akcentējusi, ka tās kompetencē neietilpst "Mālkalnes" likvidācijas un jaunu formējumu veidošanas izvērtēšana pēc būtības. Un, pieļaujams, ka tieši šis teikums arī ir vissāpīgākais – Roze jau nu ļoti labi saprata, ka nekādam citam amatam viņa kvalifikācija un, pats galvenais, – iepriekšējā darba izvērtējums – tā lāgā neatbilst. Tomēr nav izslēgts, ka Rozes mēģinājums apšaubīt novada domes lēmumu par radikālām izmaiņām apsaimniekošanas jomā nebūs vienīgais – bijušajiem nudien ir ko zaudēt, sākot ar nespēju turpināt iesāktās "rebes" un beidzot ar ļoti apjomīgu shēmu izgaismošanos un patieso labuma guvēju noskaidrošanu.

Vienīgi žēl, ka tiesai bija jāzaudē laiks (notika četras tiesas sēdes), lai izskatītu prasību, kas būtībā bija nevis civiltiesisks strīds pēc būtības, bet gan samērā klajš revanšisma un bijušā piesegšanas mēģinājums. Jācer, ka Latvijas tiesu reformas veicēji spēs iestrādāt topošajā likmdošanā normas, kas vairs nepieļaus tiesas izmantošanu kā instrumentu slēptās cīņās, kas vērstas nevis uz taisnīguma atjaunošanu, bet gan uz rēķinu kārtošanu un, kas zina, mēģinājumiem izvairīties no reālas atbildības par sastrādāto.