Pūķi vajā bijušās visatļautības, alkatības un nesodāmības rēgi?

Palielināt attēlu

Bijusī Ogres novada domes priekšsēdētāja vietniece Vita Pūķe jau vairāk nekā mēnesi visos iespējamajos veidos un visās iespējamajās vietās, kur vien kāds gatavs viņu uzklausīt, skaļi un žēli vaimanā par tagadējās novada domes vadības pret viņu vērstām sazvērestībām un veikatajiem atriebes aktiem.

Ieskatoties vērīgāk šo žēlabu saturā, nākas konstatēt, ka ne jau mirstīgie šobrīd uzsākuši kaut kādas mērķtiecīgas akcijas godprātes Pūķes vajāšanā – viņai miegu laupa ne tik senās, bet gadiem ilgušās visatļautības fantomi.

Visvienlīdzīgākā mediķu vidū
Atsevišķos Ogres reklāmas izdevumos pēdējā laikā regulāri parādās Vitas Pūķes ievietotie sludinājumi, kurā viņa informē, ka turpmāk pacientus pieņems tikai Rīgā. Pats par sevi šis fakts īpašu ievērību it kā neizsauc – katrs ārsts var praktizēt tur, kur viņš uzskata par izdevīgāku. Tomēr Pūķes gadījums atšķiras – viņa savu pārcelšanos uz Rīgu skaidro ar it kā pret viņu vērstām represijām no pašreizējās domes vadības puses, kas liedzot viņai turpināt iepriekšējo praksi Ogrē. Ak, ļaunie spēki – tā vien gribās izsaukties, ar intrigām un varas ļaunprātīgu pielietošanu "sliktie" lieguši iejūtības pilnajai dakterītei ārstēt savas dārgās Ogres vēl dārgākos iedzīvotājus. Bet vai tā patiešām ir?

Objektīvi izanalizējot pārmaiņas, kas skārušas pašvaldības pēdējā laika darbības medicīnas pakalpojumu sniegšanas jomā, jāsecina, ka "ļauno" vienīgais nodarījums ir tikai līdz šim elitārā statusā esošās Pūķes tiesību un iespēju pielīdzināšana visu pārējo novada mediķu tiesībām un iespējām, likvidējot gadiem ilgušo situāciju, kad, runājot Orvela vārdiem, visi mediķi bija vienlīdzīgi, bet daži vienlīdzīgāki par pārējiem. Ko tad šobrīd zaudējusi Pūķe?

Būtībā tikai savas līdzšinējās privilēģijas, kas bija visnotaļ ievērojamas – ar pašvaldības aģentūras "Dziednīca" starpniecību Pūķe tika nodrošināta gan ar prakses telpām, gan garantētiem ienākumiem – 26 latiem stundā (!!!!). Šobrīd viņa ir nostādītā tieši tādā pat situācijā kā lauvas tiesa Ogres mediķu – lai turpinātu nodarboties ar ārsta praksi, "cietējai" Pūķei beidzot ir pašai jāmeklē un jāīrē prakses telpas, jāslēdz līgumi ar valsts aģentūrām un savu pakalpojumu izcenojumi jāpielīdzina iedzīvotāju maksātspējai. Bet Pūķei tas nepatīk, viņa joprojām dzīvo atmiņās par tiem labajiem laikiem, kad, paralēli priekšsēdētāja vietnieces algai, viņas personīgajā budžetā skaitītājs rāmi un paklausīgi ieskaitīja jau minētos 26 latus stundā no pašvaldības budžeta. Tādējādi "ļauno" iedomātā vajāšana izkūp kā dūmi un pāri paliek vien Pūķes apcirptā alkatība un žēlabas par nepelnīti piešķirtā izņēmuma statusa zaudēšanu.

Neaptver interešu konflikta patieso jēgu un būtību
Cits Pūķes vaimanu cēlonis ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vairākārtīgi konstatētie pārkāpumi, kurus bijusī vicemēre ļoti savādā kārtā arī pasniedz kā pret viņu vērstās "sazvērestības" sastāvdaļu. Ne pirmo reizi nākas atgādināt, ka ļoti grūti noticēt, ka Streļčenoks slepenā tikšanās reizē, teiksim, Zilo kalnu brikšņos, ar tagadējo mēru Manguli ir vienojies par plašas un netaisnīgas apmelošanas kampaņas uzsākšanu pret godīgo deputāti, kas savā darbībā bijusi taisna un interešu konfliktu smakas neapdvesta. Lai pilnā nopietnībā popularizētu šādu viedokli, ir jābūt vai nu vecuma senilitātes gūstā (kas uz Pūķes gadījumu jau nu noteikti nebūtu attiecināms), vai jābūt tik ļoti pārņemtam ar iepriekš baudīto labumu liegšanu, ka loģisku un objektīvu skatījumu aizklāj alkatības asaru plīvurs.

Laikam jau tieši šis minētais iemesls ir pamatā Pūķes vairākkārt publiski paustajam, ka KNAB savos lēmumos neesot viņu kā amatpersonu sodījis, tāpēc, lūk, norādes uz viņas ilggadējo atrašanos interešu konfliktos esot viņas ienaidnieku izdomājums. Neizmiglotu skatienu izlasot KNAB lēmumus, paveras pavisam cita aina. Jā, KNAB sodu vairākos gadījumos patiešām nav uzlicis, bet nevis tāpēc, ka Pūķe nebūtu atradusies interešu konfliktā, bet gan tāpēc, ka visai maigā likumdošana paredz noilguma piemērošanu šādām biroja darbībām. Pārkāpuma būtību šis aspekts nekādā mērā nemazina vai neatceļ. Visspilgtākā ilustrācija šādiem gadījumiem ir jau neskaitāmas reizes aprunātā Pūķes vadītā komisija pedegogu darba kvalitātes kritēriju izstrādē, kuru Pūķe pati vadīja, pati lēma par savu atalgojumu un pati to saņēma. Noilgums attiecas tikai uz administratīvā soda nepiemērošanu, fakts kā tāds ir konstatēts un pierādīts. Laikam vienīgā persona, kura to nav sapratusi līdz pat šai dienai ir Vita Pūķe. Šāda reālās situācijas neapjēgšana ir grūti saprotama, ja vien nepaskaita visus Pūķei tagad liegtos "pīrāgus", kurus Bartkeviča laikos viņa bija ieradusi ne tikai skrubināt, bet bāzt aiz abiem vaigiem. Un tas ir gaužām bēdīgi un drusku nožēlojami.

Atliek vien cerēt, ka bijušajai priekšsēdētāja vietniecei ar laiku tomēr nokritīs līdzšinējās vistaļautības "klapes no acīm" un viņa spēs izvērtēt pašas iepriekšējos gados sastrādāto bez histērisku murgu klātbūtnes un beidzot ļaus viņai godprātīgi ķerties pie savu pienākumu pildīšanas, pārmaiņas pēc savu deputātes enerģiju veltot nevis tikai personiskās labklājības nodrošināšanai, bet gan visu novada iedzīvotāju interesēs.