Audits domes administrācijā III: iepirkumi un budžeta tēriņi "Bartkeviča laikos"

Palielināt attēlu

Pēc domes pasūtījuma veicot iekšējo revīziju tās administrācijā, auditorfirma "SIA BPG Baltic Inspekcija AMJ" vētīja pašvaldības saimnieciski finansiālo darbību un finanšu uzskaiti laikā no 2013.gada janvāra līdz 2014.gada aprīlim.

Tika atklāti dažādi pārkāpumi un nepilnības arī iepirkumu procedūrās un budžeta izlietojumā, kā arī izteikti revidentu piedāvājumi šo problēmu novēršanai.

Iepirkumi
Audita veicēji norāda, ka pašvaldībā ir decentralizēta iepirkumu komisiju darba sistēma, kas faktiski ir nepārskatāma un finansiāli neizdevīga. Veikto darījumu kontrole ir apgrūtināta. Tāpēc revidenti iesaka domei veidot vienotu iepirkumu komisiju visas pašvaldības vajadzībām. Ja tomēr šajā jomā tiek uzskatīts par lietderīgu sagabāt iepriekšējo sistēmu, tad vismaz ir nepieciešams noteikt, kādā veidā un pēc kādiem kritērijiem tiek izvērtēts un noteikts, kam veikt attiecīgo iepirkumu – centralizēto iepirkumu komisijai vai katras iestādes izveidotajai.

Pašvaldības iestādes, atbilstoši domes iekšējiem noteikumiem, var noslēgt preču un pakalpojumu iegādes līgumus līdz 4000 eiro vai būvdarbu līgumus līdz 14 000 eiro, vienkārši veicot tirgus izpēti. Izvērtējot sagatavotos dienesta ziņojumus par veiktām izpētēm, revidenti secina: tie ir formāli, šo dokumentu sagatavošana ir tikai nelietderīgs darba laika un citu resursu patēriņš. Ziņojumā ieteikts šādas kārtības – līgumcenas formālas noteikšanas – vietā iestādēm nepieciešamos iepirkumus plānot laikus, jau apstiprinot ikgadējo budžetu.

Dokumenta ir arī pieminēts, ka 2014.gadā būvvalde izvairījusies veikt iepirkuma procedūras. Tā pasūtījumu svētku noformējumam kopumā par nepilniem 12 000 eiro ir, pēc revidentu uzskata, formāli sadalījusi trijām firmām. Kultūras darba organizatori vispār ignorējuši normatīvo aktu prasības – pirkumus no 4000 eiro "iegādāties no centralizētās iepirkumu instūcijas", kā noteikts Publisko iepirkumu likumā –, vēloties iepirkt ēdināšanas pakalpojumus semināriem un prezentācijām (kopsummā līdz 7790 eiro) un brīvā dabā (līdz 3999 eiro). 2013.gadā pašvaldības IT nodaļa iegādājusies sev nepieciešamo aprīkojumu un pakalpojumus par 3200 latiem, neizpildot nepieciešamās iepirkuma procedūras.

Budžeta izlietojums
Pašvaldība savā darbībā izmanto arī no darbiniekiem patapinātas automašīnas, un noslēgtajos patapinājuma līgumos ir paredzēta atsevišķu remontdarbu izdevumu kompensācija. Līgumos noteiktajai degvielas patēriņa normai un degvielas limitam mēnesī nav dots skaidrs pamatojums, revidentiem šie apjomi šķiet pārmērīgi. Piemēram, domes deputāta Raimonda Javoiša auto ar 2 litru dīzeļdegvielu (2008.gada izlaidums) tika noteikta patēriņa norma 12 litri uz 100 kilometriem. Taču CSDD informācija liecina, ka šādai automašīnai maksimālais patēriņš ir 6.7 litri (pilsētas režīmā varētu būt 8 litri). Tāpēc, uzsver audita veicēji, ir nepieciešams veikt testa braucienus un sastādīt par tiem aktus, kas apliecinātu normu atbilstību.

Izlases veidā pārbaudot izdevumus pamatojošos dokumentus par 2013. un 2014.gadu, tika konstatēti "atsevišķi, iespējams, fiktīvi" darījumi, lai izkrāptu pašvaldības līdzekļus. Summas gan revidentiem nešķiet būtiskas, bet tāda prakse apliecina iekšējās kontroles trūkumu. Piemēram, tika apmaksāts SIA "Rolands@Co" rēķins Nr.20/10 (20.12.2013.) par divu automašīnu ķīmisko tīrīšanu 60.50 latu apmērā. Taču rēķinā nav ierakstīts ne tas, kādas automašīnas tika tīrītas, ne arī laiks, kad tas ticis darīts. Turklāt "Lursoft" datu bāzē norādīts, ka šis uzņēmums nodarbojas ar trauku mazumtirdzniecību.

2013.gada 7.novembrī tika apmaksāts SIA "Ogres Svēte" rēķins Nr. 13-26 , finansējot divas štata vietas jaunajos Ogres kapos. Saskaņā ar finansējuma līgumu atskaite par finansējuma izlietojumu bija jāiesniedz līdz 2014.gada janvāra beigām. Taču saņemtais un apmaksātais rēķins ir jau uzreiz, 7.novembrī, atzīts izdevumos – pirms jebkādas atskaites saņemšanas. Tas apliecina, ka pašvaldībā piešķirto finansējumu uzskaite nav veikta atbilstoši normatīvo aktu prasībām (MK noteikumu Nr.1486 "Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti", 179.1 punkts) un netiek nodrošināta kontrole pār piešķirtā finansējuma izlietojumu.

Veicot "pašvaldības iestāžu ēku elektrotehnisko iekārtu remonta un uzturēšanas pakalpojumu" iepirkumu, tika slēgts līgums ar SIA "Elektro PM". Ne līgumam pievienotajā finanšu piedāvājumā tāmē, ne uzņēmuma piesūtītajos ikmēneša rēķinos un aktos nav norādīts veicamo darbu veids, to apjoms un cena. Tādējādi katru mēnesi tiek maksāts par izpildītajiem darbiem, kuri nevienā darījumu attaisnojošajā dokumentā netiek detalizēti uzrādīti.

BPG auditoriem ir vēl vairākas citas pretenzijas par nevīžīgu maksājumu dokumentu aizpildīšanu. Piemēram, no zemnieku saimniecības "Kalnakraučas" tika pirkti transporta pakalpojumi par 762 latiem (ZS rēķins Nr.126/11, no 01.11.2013.). Ne no šī rēķina, ne no pievienotā akta revidentiem nebija iespējams identificēt, kādi transporta pakalpojumi tika sniegti, kas un kur tika pārvadāts. Turklāt šīs zemnieku saimniecības pamatdarbība ir mazumtirdzniecība, restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi, maizes ražošana u.tml. Tikpat nesaprotams ir cits "Kalnakrauču" rēķins (Nr.119/10, no 31.10.2013.) par telpu īri – kad tās tika īrētas, kādu pašvaldības funkciju nodrošināšanai? Tāpēc revidenti iesaka domei uzraudzīt, lai darījumu iegrāmatošana uzskaites reģistros vienmēr notiktu tikai uz atbilstoši normatīvo aktu prasībām (likuma "Par grāmatvedību" 7.pants) noformētu dokumentu pamata.