Kā vēlēšanas atbalsosies novados

Palielināt attēlu

Topošās valdības politikā ir gaidāmas būtiskas izmaiņas Rīgas attiecībās ar reģioniem – palielinoties pašvaldību iespējām vairāk ietekmēt centrālās varas lēmumus.

It īpaši tām, kas attiecības ar Saeimu un Ministru kabinetu spēj veidot "pa partijas līniju". Galvaspilsētas varas gaiteņos zudīs vēl nesen "Vienotības" kultivētā augstprātība pret "provinci" (kaut varbūt ne pavisam). Tā īpaši vareni zēla laikos, kad reģionālo politiku – ar premjera Dombrovska partijas tīšu svētību – kundziski pārraudzīja pašvaldībās praktiski nepārstāvētās Zatlera partijas odiozais ministrs.

Turpmāk šos jautājumus (vairs nesatraucoties par kāda "lielā brāļa" iejaukšanos savā darbā) pārzinās partija ar būtisku pārstāvniecību pilsētu un novadu domēs – un ar vietējo nodaļu spēcīgu ietekmi savā Rīgas štābā. Tikai vēl nav zināms, kam tieši tiks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas politiskā vadība. Tomēr skaidrs, ka vairs nebūs saistoši līgumi, ko premjerpartija, sajūtot apdraudējumu savai varenībai, steidza slēgt ar politiskajiem spēkiem novados. Municipālpolitiķiem, kuri cerēja būt valdības vadošā spēka favorīti, nāksies piedzīvot vilšanos.

Trīs partijas, kas uzsāk veidot "jauno veco" koalīciju, publiski apgalvo, ka valsts pārvaldē kopumā viss paliks gluži kā tagadējās valdības laikos. Taču mēs redzam, ka vēlēšanu īstie uzvarētāji ir Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālā apvienība – abu ietekme jaunajā Ministru kabinetā būs krietni lielāka. Tomēr tās cenšas saudzēt "Vienotības" lepnumu, ko 4.oktobra naktī un pēc tās sapluinīja vairākas nopietnas problēmas un publiski pazemojumi. Premjerpartijā noteikti bija cerēts uz lielāku mandātu skaitu – gan atceroties 2010.gadā gūtās 33 vietas, gan ņemot vērā ar reģionālām partijām slēgtos līgumus un Reformu partijas vērtīgāko kadru piesaisti. Taču rezultāts ir pieticīgs. Turklāt ziņas, ka Solvita Āboltiņa atstāta ārpus 12. Saeimas, bet viņas "labo roku" Dzintaru Zaķi vaino balsu pirkšanā, laupa "Vienotībai" pašpārliecinātību un padara to atkarīgu no ZZS un NA atbalsta. 

Šķiet, ir piemirstas koalīcijas partneru līdzšinējās skarbās attiecības, kad premjeres partija apzināti bojāja dzīvi pārējām, īpaši NA. Ļoti iespējams, ZZS un NA politiķus urda vēlme atspēlēties par agrāk rītiem krupjiem. Taču tā viņi paši sev cirstu kājā, apgrūtinot šābrīža galvenos uzdevumus – izveidot pārliecinošu valdības vairākumu un mierīgi sadalīt ministru portfeļus, nesaplēšoties sabiedrības acu priekšā un negraujot koalīcijas reputāciju.

Topošā valdība noteikti būs koleģiālāka par šo, partneri tajā būs līdztiesīgāki. Katrai partijai būs krietni lielāka suverenitāte pār uzticēto nozari/ministriju. Tāpēc "Vienotība" pati apzināti distancēsies no iejaukšanās reģionālpolitikā, koncentrējoties uz sagaidāmajām savas atbildības sfērām – kas, kā patlaban šķiet, varētu būt premjera amats, valsts finanses, ārpolitika (un ES prezidentūra), iekšlietas. Pašvaldību lietas, novadu attīstību suverēni pārraudzīs cita partija – vai nu VARAM tagadējā pārzinātāja NA, vai arī ZZS, kas uzstājīgi piesaka savas pretenzijas uz šo iestādi. Turklāt zaļzemniekiem ministra amatam ir divi ļoti spēcīgi kandidāti – kādreizējie nozares politiskie vadītāji Māris Kučinskis un Raimonds Vējonis (kurš gan solās palikt pie aizsardzības lietām), tāpat tiek pieminēta arī Dana Reizniece – Ozola. Neskatoties uz zaļzemnieku apņēmību pārņemt ministriju, gribas cerēt, ka portfeļa piederība tiks noskaidrota savstarpēji izdevīgi – bez atklāta konflikta ar nacionāļiem, savstarpēji respektējot otra partnera intereses (turklāt novadiem un to pašvaldībām svarīgas lietas tiek izlemtas ne tikai VARAM). Šādu pilnīgi nevajadzīgu ķildu starp vēlēšanu galvenajiem uzvarētājiem, kas vājinātu abus un valdību, savā labā censtos izmantot "Vienotība", sagribot atkal dominēt koalīcijā, vai citas Saeimas partijas.

Kaut cik efektīvi izmantot "Vienotības" piedāvāto parlamentārās politikas bāzi spēs tikai reģionālie spēki, kas nodrošinājās ar savu mandātu Saeimas frakcijā – Latgales partija, Valmieras pilsētas un Tukuma novada partijas. To cilvēki deputāta pilnvaras un iespējas izmantos savas pašvaldības interešu lobēšanai – ne tikai "Vienotības" iespēju rāmi, arī slēdzot tiešus politdarījumus ar valdības partneriem vai citām Saeimas frakcijām. Pārējie līgumslēdzēji tiks klusiņām piemirsti – cerot, ka paši pratīsies neatgādināt par grandioziem sadarbības plāniem, ko īstenot vairs nav "Vienotības" varā. Protams, neviens Rīgā tiešā tekstā neteiks, ka līgumi vairs nav spēkā. Neviens neaizbildināsies: jums Āboltiņa solīja, mēs nekā nezinām! Neviens acīs nemetīs, ka pašiem vajadzēja veiksmīgāk izmantot doto iespēju un izcīnīt sev mandātus.