Bartkeviča dāļātie apelsīni izrādījušies skābi

Palielināt attēlu

Bijušais Ogres novada domes prieksšēdētājs Edvīns Bartkevičs, kurš neilgi pirms 12. Saeimas vēlēšanām pielaizījās "Vienotībai" un iekļuva tās Vidzemes apgabala kandidātu listē ar visai augsto 10. numuru, piedzīvojis pamatīgu fiasko – vēlētāji viņu nobīdījuši uz 29. vietu, kas šajā sarakstā ir – pēdējā.

Nepalīdzēja ne bučošanās ar "kamparzaķiem", ne zīgeristiskā apelsīnu dāļāšana – Latvijas pilsoņi skaidri parādīja, kur ir katra vieta un kāds ir katra līdzšinējā veikuma novērtējums.

Vairāk tikai Straujumai un Druvietei
Ir rādītājs, kur Bartkevičs gan zaudējis tikai divām Latvijas politikas haizivjlēdijām – premjerei Straujumai un izglītības lietu virsvadītājai Druvietei – tikai šīs politiķes saņēmušas vairāk svītrojumu kā politikā krietni pieredzējušākais saraksta biedrs no Ogres. Tomēr diezin vai ir vērts lepoties ar šo statistiku, jo, atšķirībā no Bartkeviča, minētās personas saņēmušas arī lielu skaitu "plusiņu" – Starujumas bilance pat vērtējama kā izcila (+18 000), arī Druviete saņēmusi nedaudz vairāk kā 8000 pozitīvas atzīmes (viņas rezultāts gan kopumā ir nedaudz negatīvs un jaunajā Saeimā viņa neiekļuva). Tomēr Bartkeviča rādītāji jau ir krietni skumīgāki – svītrojumu skaits vairāk kā 2 reizes pārsniedz uzticamo atbalstītāju skaitu. Un vēl kāda nianse – Bartkeviču kā nevēlamu atzinuši tieši tie vēlētāji, kuri par labu uzskatījuši līdzšinējo visai divdomīgo "Vienotības" politiku, jo personāliju bīdīšanu saraksta ietvaros varēja veikt vien tie, kuri vēlēšanu urnās iemeta "Vienotības" listi. Tātad – pat zvērinātiem "jenotistiem" tieši šis pēkšņi pieklīdušais indivīds no cita bara izrādījies gaužām netīkams. Tomēr zināmas likumsakarības visā šajā lietā pastāv.

Atbildes tā arī netika sagaidītas
Viens no iemesliem, kāpēc "saimnieciskais" Bartkevičs pēkšņi izrādījās viens no svītrotākajiem kandidātiem, protams, meklējams viņa līdzšinējā darbībā Ogres novada domē. Vēlētāji, kuri pašvaldību vēlēšanās tomēr vēl dāvāja zināmu uzticības kredītu ilggadējajam domes vadītājam, gaidīja, gaidīja un tā arī nesagaidīja atbildes uz jautājumiem, ko opozīcijas deputāti intensīvi uzdeva visa pagājušā gada garumā. Tā vietā sagaidīja vien prastu izrunāšanos vai augstprātīgu retoriku, domes priekšsēdētājam uzskatāmi demonstrējot veco labo principu "kā gribēsim, tā izdarīsim". Laikam jau tie laiki tomēr ir pagājuši, kad Latvijas pilsoņi akli ticēja varas augstumos nonākušo nemaldīgumam un taisnprātībai – tagad vēlētājs grib kaut ko vairāk. Iesākumā vismaz nemelošanu un sevis neapnicināšanu. Bet ar šīm lietām Bartkevičam tieši pēdējos gados nudien gājis kā pa celmiem.

Protams, arī tīri prakstiskas dabas jautājumiem bija ļoti liela loma – cik daudz un kāpēc no novada budžeta ticis tērēts, Ogres novada vēlētāji tā arī no Bartkeviča mutes lāgā neuzzināja. Gan jau uzzinās, kad beigsies KNAB un citu institūciju veiktās pārbaudes. Visticamāk, ka ar šo pārbaužu beigšanos galīgi izbeigsies arī Bartkeviča politiskā karjera vispār, bet to jau rādīs laiks. 

"Staigātāja" ubagmaize
Vēl viens iemesls, kas, iespējams, padarīja Bartkeviča tēlu ne pārāk tīkamu "Vienotības" atbalstītāju vidū, bija šī politiķa pārvietošanās pa Latvijas politisko partiju raibajām rindām. Tā pavirši skaitot, brāļošanās ar "Vienotību" bija vismaz piektā kažoka maiņa, lai gan "aiz kadra", visticamāk, palikušas vēl vairākas epizodes (piemēram, politiski darījumi ar kādu no valdošajām partijām savulaik notikušā Ogres estrādes privatīzācijas procesa gaitā).

Bartkeviča izmisīgā vēlme par katru cenu palikt kaut vai pie vismazākajiem varas grožiem jau kļuva tik pašmērķīga un acīmredzama, ka to nepamanīt nevarēja pat aklais. Gluži tā nav, ka visus jaunpienācējus "Vienotības" atbalstītāji nevēlējās pieņemt – piemēram, Valmieras Boķis ierullēja jaunājā Saeimā kā ātrvilciens. Tomēr, acīmredzot, šis personāžs savā līdzšinējā darbībā izcēlies ar toleranci un vērīgumu pret sava novada iedzīvotāju interesēm. Arī ar privatizāciju, bērnudārzu pārdošanu, atklāti greizu konkursu rīkošanu, siltumapgādes būvēšanu "čomu" (un, iespējams, arī savās) interesēs un citām tamlīdzīgām būšanām Boķis laikam gan jau būs aizrāvies mazāk nekā bijušais Ogres mērs. Summējot šos apstākļus ar neslēptu vēlmi politiski prostituēties (starptautiskā politikā lietots termins), lai jebkādā veidā saglabātu varu, visticamāk, arī noveda pie tā neapskaužamā stāvokļa, ka kādreiz tik varenajam kungam tagad jāgrauž vien sausā staigātāja "ubagmaizīte", pagaidām paliekot vien, viņaprāt, necilajā Ogres novada ierindas deputāta statusā.

Zaudē pat savējiem
To, ka viss iepriekš teiktais nav tikai no zila gaisa pagrābtu secinājumu kopums, vislabāk apliecina nelielais "mikromačs", kas "Vienotības" Vidzemes vēlēšanu apgabala listes ietvaros notika starp šīs partijas kandidātiem no Ogres novada. Bartkevičs vienos vārtos zaudēja pat tik odiozai personai kā Jāzeps Janiševs un plašākai publikai visai vāji zināmajai Kintijai Sparānei. Vēlētāju acīs pat Jāzeps un Kintija izrādījās potenciāli lielāku atdevi sološi nekā eksmērs, bijušais Eiropas pašvaldību organizāciju dižloceklis, dažādu vietējo plānošanas struktūru īstenais dalībnieks Edvīns. Tātad politiskās hierhijas kāpnēs tā īsti zemāk vairs jau nav kur krist, ja nu vienīgi apskauties ar sava līdzšinējā pašvaldību vēlēšanu saraksta biedru Graudiņu un ar steigu iestāties Latvijas Krievu savienībā, cerot, ka "mazie zaļie" tomēr reiz parādīsies un tad, pārsaucoties drusku slāviskāk un metot nedaudz citādi krustu, varbūt arī izdosies atgriezties bijušās slavas, varas un ietekmes augstumos.

Kā sauc, tā atskan....
Interesanta un simptomātiska ir vēl kāda lieta, ko ielāgot vajadzētu ne vien politiski bankrotējušajam Bartkevičam (viņam šī mācība nāk par vēlu), bet visiem tiem, kuri šobrīd tur rokās dažāda līmeņa varas grožus. Latviešiem ir tāds jauks teiciens – "kā mežā sauc, tā atskan". Kādam jau varbūt ir piemirsies, ka pašreizējās "Vienotības" kodolu veido liela daļa no kādreiz Latvijas politikā strauji ielekušā "Jaunā Laika", kas savulaik saņēma ievērojamas vēlētāju daļas uzticību. Šis vēlētājs, visticamāk, palicis nemainīgi lojāls šiem politiķiem. Bet, ko savulaik darīja Bartkevičs? Tolaik, būdams politiski muskuļots, viņš šo jauno spēku pārstāvošos vietējos politķus ne tikai iestūma dziļā opozīcijā, bet dažādi mēģināja viņus politiski pazemot, izsmiet un atbīdīt no jebkādas iespējas ar reālu darbu pierādīt savu vēlmi strādāt novada labā.

Laiki pagāja, daudz ūdeņu aiztecēja, tomēr izrādās, ka kādreiz "Jauno Laiku", tagad "Vienotību" atbalstošie vēlētāji tā īsti tomēr savulaik norītos pazemojumus aizmirsuši nav. Tāpēc uzvaras skurbumā un reibonī ikvienam politķim būtu tomēr jāpatur prātā, ka katrs šodien izteiktais vārds var trīskārt atmaksāties jau pēc pavisam neilga laika... Un tad pirms vēlēšanām dāļātie aplesīni var izrādīties skābi. Ļoti, ļoti skābi.