Ieskats pašvaldības auditos: Iepirkšanās paradumi "Bartkeviča laikos" (1. daļa) 

Palielināt attēlu

Pielikumi

• - VK_zinojums.pdf (6.12 MB)
• - J.Veveris.pdf (97.28 KB)
• - BPG_Baltic_Inspekcija_AMJ.pdf (110.31 KB)
• - Inspekcija_AMJ.pdf (105.61 KB)

Pirms paša ieskata jāatļaujas diezgan gara preambula. Kā jau droši vien ziniet, šogad Ogres novada domē un tās iestādēs pārbaudes veica trīs dažādas institūcijas – Valsts kontrole, pašvaldības nolīgta revidentu firma un domes iekšējais auditors.

Revīziju materiāli tika apkopoti četros plašos ziņojumos. Tie atklāj nepamatotu pašpārliecinātību un klaju nevīžību, interešu konflikta riskus un normatīvo aktu pārkāpumus, turklāt liecina par iesakņojušos sistēmu vaļīgā budžeta naudas – iedzīvotāju maksāto nodokļu! – tērēšanā.

Jūsu ziņā ir spriest, kas slēpjas aiz auditoru uzrādītiem izšķērdības un interešu konflikta riskiem: vieglprātīga attieksme pret birokrātiskām normām vai tīša ļaunprātība. Piemēram, gribētos ticēt novada deputātam Mārim Legzdiņam, kuram nācās samaksāt KNAB noteikto naudas sodu, jo viņam piederošais uzņēmums „SIA Malevss” bez konkursa noslēdza līgumu ar pašvaldību par ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu – Legzdiņš uzsvēra, ka, precīzi nepārzinot likuma normas, pilnībā paļāvies uz domes juristiem, kuriem vajadzēja brīdināt un nepieļaut šo darījumu . Šāda administrācijas speciālistu klusuciešana tiešām šķiet dīvaina. Gluži kā tas, ka līdzīgu līgumu slēdza arī toreizējās domes priekšsēdētājas vietniecei Valdai Gailei piederošā SIA „Kārļi” – jo viņa ir diplomēta juriste!

Man kā ar novadu pilnīgi nesaistītam cilvēkam*, bezkaislīgi un atsvešināti lasot šos materiālus, ir jāatzīst: tajos piesauktas tipiskas, pat trafaretas pašvaldību problēmas. Tādas neizbēgami piemeklē ikvienu pilsētu vai novadu, tiklīdz domes vadība ļaujas maldam, ka tās suverenitātei nav ierobežojumu (jo īpaši, ja šķiet – „Mums ar Rīgu viss sakārtots”) un neviens nedrīkst „bāzt degunu, kur nevajag”. Arī atbildes reakcija mēdz būt visai trafareta, jo atzīt kļūdas (kur nu vēl labot!) pašvaldību ķeizariņiem šķiet sliktais tonis. Tāpēc vienmēr dzirdam izmisīgu liegšanos – apvainojot revīziju veicējus nekompetencē, lētu sensāciju meklēšanā, politiskā pasūtījuma izpildē vai aizspriedumos pret konkrēto pašvaldību. Starp citu, šāda taktika mēdz būt veiksmīga, jo spekulē ar tradicionālo provinces netīksmi pret galvaspilsētu („ūdensgalvu, kas izsūc pārējo Latviju” u.tml) un aizdomīgumu pret tās „sprukstiņiem”: mēs te mucā nedzīvojam un zinām, kā paši Rīgā ceļ zelta tiltus un svaidās ar miljoniem – bet nabaga pagastvecim piesienās par daždesmit litriem nejauši pārtērētas degvielas...

Tādēļ pavisam cits svars novadnieku prātos ir pretenzijām, ko vietvarai piesaka pašu cilvēks. Viņu nevar tik viegli iztēlot par naidīgu svešo, kurš te nolaidies ar lidojošo šķīvi, lai sētu postu un naidu novada līdzšinējā idillē. Tādēļ ieskatus revīziju materiālos es sāku ar domes iekšējā auditora Jura Vēvera ziņojumu par iepirkumu veikšanu Ogres novada pašvaldības administrācijā. Tas, kaut aptver nelielu daļu no domes darbības, sanācis apjomīgs un kolorīts. Kā auditors, ziņojot domniekiem par revīzijas secinājumiem, piebilda ar pamatotu profesionālu lepnumu, lappušu skaitā tas līdzinās Valsts kontroles ziņojumam.

***
Audits izvērtēja pašvaldības darbības nodrošināšanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iepirkumu organizēšanu un to veikšanu laika posmā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim. Atsevišķos gadījumos, saistībā ar interešu konflikta risku valsts amatpersonu darbībā, ir pārbaudīti līdz šā gada 26.maijam veiktie darījumi. Pārbaudes mērķis bija iegūt pārliecību, ka Ogres novada pašvaldības administrācija iepirkumus organizē un veic atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Diemžēl šāda pārliecība nav gūta: par iepirkumiem ar 17 darījumu partneriem 276 848 latu (jeb 393 920 eiro) apjomā nav veiktas likumā noteiktas iepirkumu procedūras. Tādēļ šie darījumi var tikt vērtēti kā nepamatoti un tajos izlietotie līdzekļi – kā izšķērdēti. Šādu iepirkumu apjoms naudas izteiksmē veido 52 procentus no visiem auditētajiem pašvaldības administrācijas izdevumiem (neskaitot degvielas iegādi). Tas, kā konstatē auditors, ir rezultāts administrācijas nepietiekami veiktai iepirkumu plānošanai, lai nodrošinātu normatīvajiem aktiem atbilstošu procedūru piemērošanu un līgumu slēgšanu.

Pretēji likumā noteiktajam, ka iepirkumu organizēšanai domei no tās deputātiem un novada iedzīvotājiem jāveido iepirkumu komisija, līdz pat 2014.gada 20.februārim tāda institūcija nebija ne izveidota, ne iekļauta domes nolikumā. Iepirkumu komisijas izveidošanas tiesības dome nedeleģēja arī kādam citam – piemēram, domes priekšsēdētājam. Toties iepirkumu komisija tika izveidota un tās sastāvs apstiprināts – pretēji likuma prasībām – ar domes priekšsēdētāja vienpersonisku rīkojumu. Šādu rīcību var vērtēt kā valsts amatpersonas pilnvaru pārsniegšanu.

Pretēji likumam, kas neatļauj sadalīt daļās paredzamās piegādes vai pakalpojumus, lai izvairītos no attiecīgās iepirkuma procedūras piemērošanas, pastāv risks, ka iepirkumi vairākās jomās tika sadalīti pa daļām – veicot darījumus ar vairākiem (līdz pat 16) piegādātājiem vienā iepirkumu veidā.

Auditā ir konstatēts augsts interešu konflikta risks saistībā ar komercdarbības ierobežojumiem valsts amatpersonu darbībā, jo pašvaldība un tās aģentūras slēdza darījumus ar uzņēmumiem, kuros kapitāla daļas pieder novada domes deputātiem.

***

Papildus uzziņai. Pārbaude veikta saskaņā ar novada pašvaldības iekšējā audita plānu 2014.gadam, kas apstiprināts domes 20.februāra sēdē, un domes priekšsēdētāja 2014.gada 24.februāra rīkojumu. Auditā ietvertas pārbaudes pašvaldības administrācijas centralizētajā grāmatvedībā; iepirkumu nodaļā; pie administrācijas speciālistiem un personāla – saistībā ar iepirkumu līgumu slēgšanu, līgumu izpildes kontroli un iepirkto materiālo vērtību vai pakalpojumu uzskaiti un norakstīšanu. Atsevišķos gadījumos – saistībā ar interešu konflikta risku valsts amatpersonu darbībā – darījumi pārbaudīti arī administrācijas padotības iestādēs: Ogres Vēstures un mākslas muzejā, Ogres novada sporta centrā un pašvaldības aģentūrās.

Kopumā auditēti: 2012.gadā – 289 darījumi ar 58 darījumu partneriem par 128 540,54 latiem, kas veidoja 30 procentus no kopējā pašvaldības administrācijas darījumu apjoma (427 632 lati); 2013.gadā – 304 darījumi ar 57 darījumu partneriem 147 503,99 latu apjomā, kas veido 56 procentus no kopējā darījumu apjoma (263 380 lati). Tie bija iepirkumi:
1) ēdināšanas un restorānu pakalpojumu saņemšanā;
2) ziedu un floristikas materiālu iegādē;
3) ceļojumu un tūrisma firmu pakalpojumu saņemšanā;
4) dāvanu un prezentācijas materiālu iegādē;
5) medikamentu iegādē;
6) mākslinieku sniegto pakalpojumu iegādē;
7) degvielas iegādē;
8) reklāmas aģentūru un iespiešanas pakalpojumu saņemšanā.

Šajā auditā nav vērtēti iepirkumi par projektēšanas un būvniecības darbiem, kā arī centralizētie iepirkumi, kas ir veikti Publisko iepirkuma likuma ietvaros, jo tos pārbauda valsts iestāde – Iepirkumu uzraudzības birojs. Piešķirot finanšu līdzekļus pašvaldības administrācijas uzdevumu vai konkrētu darbu izpildei, netika noteikti konkrēti mērķi un to sasniegšanas pakāpi raksturojoši izmērāmi rezultatīvie rādītāji, tādēļ audits nespēj izvērtēt, cik efektīva bija pašvaldības administrācijas rīcība ar finanšu līdzekļiem.

* Ja lasītājiem tas interesē: dzīvoju pilsētā, kas reiz bija bēdīgi slavena ar „Jūrmalgeitu”, ar diviem par kukuļdošanu tiesātiem pilsētas galvām un, protams, ar Andra Šķēles „spārnoto frāzi” par lielāko kretīnu, ko vajag ievēlēt par domes priekšsēdētāja vietnieku.

Turpmāk – Ieskats pašvaldības auditos: Galdu klāšanas tradīcijas "Bartkeviča laikos" (2. daļa)