Kūtrās atskaņas no institūcijām un revanšisma rēgs – no attāluma raugoties

Palielināt attēlu

Pielikumi

• - ATZINUMS.pdf (458.10 KB)

Reizēm ikviena cilvēka dzīvē pienāk brīdis, kad jāatsakās no kādām jau ierastām un iestaigātām takām un jādodas tālāk meklēt jaunus izaicinājumus un iespējas. Tā nu sanāca, ka pēc ilgāka laika, ko pavadīju, dzīvojot līdzi Ogres novadā notiekošajam, dzīve meta kārtējo līkumu un objektīvu iemeslu dēļ novada aktualitātēm nācās sekot vien no zināma attāluma un distances.

Varbūt tas nemaz nebija slikti – varēja palūkoties gan uz notiekošo it kā no malas, gan izvērtēt paša paveikto, gan vieglāk noformulēt atziņas par turpmāko notikumu gaitu. Pirmkārt, šobrīd ar pilnu pārliecību varu apgalvot, ka viss, kas līdz šim tika rakstīts, pētīts un vētīts, kopumā devis pozitīvu rezultātu. Otrkārt, arī šodien varu parakstīties zem katra vārda. Ceru, ka viss savulaik gaismā celtais devis tās pozitīvās pārmaiņas, ko šobrīd var vērot novada dzīvē. Treškārt, jākaunas vai jāsarkst par kādu reizēm varbūt skarbāku formulējumu arī nav – kā liecina šodien dažādu institūciju pavēlu sniegtie atzinumi, taisnība bijusi mūsu pusē (par to sīkāk nedaudz vēlāk). Vienīgi jācer, ka visa šī sniegtā informācijas plūsma sasniedza arī kādu citu mērķi – nepieļaut īstenoties uz brīdi apstādināto "pieredzējušo saimnieku" un "godīgo politiķu" vāji slēptajiem revanšisma plāniem – bet to jau laikam vislabāk varēs redzēt rudenī, kad visi kopā atkal dosimies pie vēlēšanu urnām.

Labāk vēlu nekā nekad
Droši vien daudziem ogrēniešiem vēl labā atmiņā ir stāsts par bijušās domes priekšsēdētāja vietnieces Vitas Pūķes atrašanos interešu konfliktā. Tie, kuri šo stāstu piemirsuši, atgādinu, ka savulaik Vitas Pūķes vedekla organizēja pašvaldības iepirkumu kādā ar izglītības kvalitātes vērtēšanu saistītā konkursā, kur ne tikai uzvarēja pati, bet pavēra ceļu uz visai patīkamiem blakus ienākumiem savai nākamajai vīramātei Vitai Pūķei. Īpaši pikanta šī situācija bija tādēļ, ka Vitas Pūķes iegūto kvalifikāciju sarakstā ne ar kāda stipruma lupu nevarēja atrast kaut vismazāko norādi, ka šī persona būtu pietiekami kompetenta pedagoģijas jautājumos, nemaz nerunājot par spējām objektīvi vērtēt citu pedagogu darbu.

Toreiz, kad cēlām šo 800 latu vērto šmuci gaismā, pretī skanēja ne vien visa noliegums, bet arī dažādas lamas pašvaldības izdevumos, dūru vīstīšana tiesu darbu virzienā un pat gaužām komiskas un neadekvātas izdarības (atsakoties sniegt atbildes Ogrenet, jo neesot atbilstoša līguma, savas vedeklas tagadējā uzvārda aizmiršana un citas stulbības).

Jāsaka gan, ka tiesā neviens mūs sūdzējis nav un laikam jau arī nesūdzēs, tā ka visa tā samazgu straume laikam šoreiz būs trāpījusi pašai lējējai uz kājām. Proti, nesen bija iespēja izlasīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) atzinumu visā šajā lietā, kur pēc daudzu un dažādu likuma pantu izlasīšanas beidzot izdevās ieraudzīt būtiskāko – birojs melns uz balta atzinis, ka Vita Pūķe atradusies nepārprotamā interešu konfliktā un viņas toreizējā amatpersonas rīcība bija nepieļaujama un likuma normām neatbilstoša. Sodīt gan Vitu Pūķi šodien vairs nav iespējams – iestājies tā saucamais noilgums (kas gan mūsu valstī ir tik īss, ka šādi pūķveidīgie to izmanto plaši un uz nebēdu). Esmu pārliecināts, ka arī citās lietās, kur informējām par Vitas Pūķes, maigi sakot, savtīgos toņos iekrāsotajām darbībām, atzinumi būs līdzīgi. Būtībā jau štrunts par to sodīšanu, jācer vien, ka pēc visa šā lēruma Vitas Pūķes politiķes karjera būs tā jauki (atvainojiet, nesmuki) beigusies un viņa varēs atgriezties pie saviem mediķa pienākumiem (lai gan negodīgs mediķis arī jau nav nekāda Dieva dāvana).

Gaile kā jau Gaile
Savulaik daudz skarbu vārdu tika veltīts vēl kādai bijušajai priekšsēdētāja vietniecei Valdai Gailei. Ne tik daudz kritizējot viņas paveikto (jo tā īsti jau nebija, ko kritizēt), bet vairāk brīnoties par šīs ievēlētās deputātes redzesloku un izpratni par apkārt notiekošo. Reizēm pat pašam bija grūti noticēt, ka daļa no paustajiem tekstiem un rakstītajiem iesniegumiem tiešām ir vēlētas deputātes radīti – tik absurdi un brīžam pat primitīvi bija dažādi dokumenti un izteikumi (kā visa augstākais vainagojums laikam jau bija Gailes vēstule satiksmes ministram. Šis mistrojums uz mūžiem iekļuvis dīvaināko un nejēdzīgāko dokumentu krātuvē, ne vien manā, bet nu jau daudzu žurnālistu un politiķu arhīvā).

Palika pat sirmās kundzes nedaudz žēl, tā vien gribējās aicināt viņu nolikt smago nastu. Tomēr nē, spītīgā apņēmībā Valda Gaile turpina savu deputātes dzīvi, sagādājot ne vienu vien patīkamu jautrības un atslodzes brīdi kolēģiem un visiem pārējiem ogrēniešiem. Šo vārdu patiesumu apliecina gluži neviļus ausīs nākušais atgadījums, kas notika vien pirms dažām nedēļām. Deputāte Gaile ar kaismi un degsmi domes komiteju sēdē pieprasīja pārtraukt sabotāžu pret viņu kā ievēlētu tautas kalponi un neliegt viņai iespēju strādāt ar dokumentiem. Šī liegšana izaužoties tā, ka deputātes birojā viņa nevarot piekļūt domes lēmuma projektu bāzei un, tātad, nespēj arī veikt dziļu un analītisku šo lēmuma projektu izpēti. Vēlāk gan noskaidrojās, ka nekāda ļaunprātība pret Gailes kundzi nav paveikta – deputāte vienkārši nezināja, ka viņai izsniegtais portatīvais dators domes ēkā gan internetam spēj pieslēgties (Wi-Fi), bet viņas birojā nē, jo tur šāda Wi-Fi nav.

Problēmu gan atrisināt esot bijis gaužām vienkārši – lai piekļūtu domes lēmuma projektiem būtu pieticis, ja datoram tiktu pieslēgts kabeļinternets, kas deputātes birojā ir jau vairākus gadus. Tomēr tik sarežģītām darbībām deputāte Gaile nebija gatava un visu šo jezgu nācās šķetināt domes IT speciālistiem, kuriem, cerams, vismaz uz brīdi ir izdevies liet gara gaismu pār deputātes apziņu, kas bija dziļi apmaldījusies moderno tehnoloģiju džungļos. Vien kāds nevilšs jautājums – ja problēmas deputātei Gailei radās vien 2014.gada jūlijā, tad kā, atvainojiet, viņa spēja strādāt ar domes lēmuma projektiem līdz šim? Vai kādā mistiskā veidā? Bet varbūt gluži vienkārši – nestrādāja? 

Bartkevičs cer....
Savulaik jutāmies pat nedaudz pagodināti no bijušā mēra Edvīna Bartkeviča puses – viņš iekļāva Ogrenet to interneta portālu sarakstā, kam nebija iespējams piekļūt no domes datoriem. Pagodināti tāpēc, ka šo rupjo iejaukšanos brīva medija darbā priekšsēdis pamatoja ar darba ražīguma celšanu, jo tādi portāli un sociālie tīkli kā draugiem.lv, Facebook, Twitter un Ogrenet esot tik aizraujoši, ka darbinieki tā vien nespējot no tiem atrauties un par strādāšanu vairs nedomājot – vai tad nav patīkami atrasties vienā kompānijā ar tādiem interneta milžiem?

Bet, ja nopietni, tad toreiz šo situāciju uztvērām kā rupju cenzūru un brīvas informācijas aprites ierobežošanu, par ko informējām arī kolēģus, likumdevējus un Tiesībsargu. Pēdējais tikko kā sniedzis atzinumu šajā lietā – Edvīna Bartkeviča rīcība atzīta par gandrīz visām tiesību normām neatbilstošu (pielikumā). Tagad gan jau sen kā neviens vairs Ogrenet bloķēt negrasās, bet šajā sakarā jādomā par ko citu.

Bartkevičs, kā zināms, gatavs savdabīgam revanšam un grasās iekļūt Latvijas likumdevēju rindās. Šoreiz ne par to, kā viņš pielaizījās un ko sasolīja vienai no varas partijām "Vienotība", ne par to, ka šis politiķis savu ādu metīs jau n-to reizi (kādreiz viņš bija gatavs līdz nāvei stāvēt plecu pie pleca ar Šleseru, kurš, starp citu, arī startēs Saeimas vēlēšanās, bet Bartiņam vairs nav interesants, jo, visticamāk, Šlesera partija parlamentā neiekļūs), ne arī par citām lielās politikas peripetijām. Iesaku visiem izlasīt "Vienotības" mājaslapā sniegto visai īso Edvīna Bartkeviča raksturojumu – "pieredzes bagātais un ilggadējais pašvaldības vadītājs".

Un tad varam vēlreiz aizdomāties par šo pieredzi un ilggadību – par garajos gados pazaudēto un nozagto estrādi un Tautas namu, par idiotisko HES Ogres teritorijā, kā tapšana ir vistiešākais vietējās varas nopelns, par dažādām ilgstošām rebēm vienas partijas biedru starpā, par gaisā uzsistiem bērnudārziem, par miljonu kaisīšanu vējā, ceļot un iepērkot novadam pilnīgi nevajadzīgus infrastruktūras objektus, un vēl, un vēl (atzīmēšu, ka atbildes nav saņemtas ne uz vienu no šeit pieminētajiem jautājumiem).

Vai tiešām mēs esam gatavi pieļaut, ka šāds saraksts pēc gadiem būs jāveido jau visas Latvijas mērogā? Vai tiešām mēs esam gatavi, ka kādām no nākamajiem likumdevējiem varētu šķist pieņemama doma par vispārējas cenzūras ieviešanu, kā to lokālā mērogā centās panākt jau zināmais kandidāts. Vilks spalvu met, bet kaut ko citu, kā zināms, nemet. Un rudens jau tepat pie durvīm...