Atgriezties pie raksta

Cik miljoni vēl jāsamaksā par „saimnieka” mīta kliedēšanu?

Var jau būt, ka izpratne par prasmīgumu arī var būt ļoti dažāda, tomēr vairāk gan šķiet, ka tieši Ogres novada priekšsēdētāja Edvīna Bartkeviča „saimnieciskums” ir daudzu gadu garumā iedzīvotāju prātos prasmīgi iedzīvināts mīts.

Bieži runājot ar tiem ogrēniešiem, kuri pēdējās vēlēšanās savu balsi atdeva partijai „Ogres novadam” ar tās līderi Bartkeviču priekšgalā, nereti nācies dzirdēt aptuveni sekojošu savas izvēles pamatojumu: „Nu, jā, ir daudzas lietas Bartkeviča darbībā, kas raisa jautājumus; jā, bieži ir aizdomas, ka ne visi viņa lēmumi ir līdz galam nesavtīgi; jā, šad un tad gribētos, lai mērs vairāk ieklausās iedzīvotājos; jā, raksturs viņam arī ir tāds paštaisns, bet to visu atsver tas, ka kopumā viņš tomēr ir prasmīgs saimnieks". Šoreiz tikai par vienu piemēru, kas lieliski raksturo dažādas saimnieciskuma izpausmes un labi kalpo kā zināms „laksmusa papīrītis” izslavētajai Bartkeviča „saimnieciskajai” domāšanai un darbībai.


Visiem ogrēniešiem ir zināms, ka pilsētas centrālā bibliotēka ir visai nožēlojamā stāvoklī un praktiski neatrastos neviens, kurš apšaubītu šīs bijušā bērnudārza ēkas rekonstrukcijas nepieciešamību. It kā to sapratusi arī novada domes vadība un pēc tās iniciātīvas, kā zināms, tapis bibliotēkas ēkas rekonstrukcijas un renovācijas projekts. Tā izmaksas no pašvaldības puses krietni pārsniedz 700 000 eiro robežu. Varētu jau nopūsties – ko lai iesāk, viss maksā tik, cik maksā, un bibliotēkas sagrūšanu arī nedrīkst pieļaut. Nespeciālistam no malas patiesībā ir diezgan pagrūti novērtēt šādu apjomīgu celtniecības darbu patiesās izmaksas, tāpēc viens no paņēmieniem, kā gūt vajadzīgo priekšstatu, ir redzīgi palūkoties apkārt un paskatīties uz gaužām tuvu kaimiņu piemēru.


Ogrenet jau rakstīja par Cēsu pieredzi ļoti līdzīgas problēmas risināšanā – arī viņiem bibliotēkas tehniskais stāvoklis bija sasniedzis katastrofālu robežu un steigšus bija jāmeklē izeja. Cēsinieki tādu atrada – no pašvaldības puses ieguldot vien 400 tūkstošus, piesaistīta tika Eiropas fondu nauda vairāk kā 2.5 miljonu apmērā un nu jau tapušais projekts ir patiesi vērienīgs – Cēsis iegūs modernu un visām tehniskajām prasībām atbilstošu bibliotēkas ēku, kas kalpos ne vienu desmitgadi vien. Viņu projektā paredzēta ne tikai ēkas plaisu aizlāpīšana, atsevišķi siltināšanas pasākumi un citi kosmētiski uzlabojumi kā tas būtībā paredzēts Ogres projekta variantā – cēsinieku bibliotēkai būs gan jauns stāvs, gan izbūvētas pagrabtelpas un mūsdienu prasībām atbilstoša infrastruktūra. Secinājums ir visai skumjš – salīdzinot abus projektus, nākas konstatēt, ka cēsinieki, ieguldot vismaz divas reizes mazāk kā Ogre, iegūs vismaz piecreiz vairāk. Tas, lūk, ir veiklas un tālredzīgas saimniekošanas piemērs tā vislabakājā izpausmē – lai piesaistītu Eiropas naudu, ir smagi, grūti un – galvenais – nepārtraukti jāstrādā, ko cēsinieki arī dara.


Ogres variants ir mazliet cits. Bez īpašas piepūles tiek uzstādīti salīdzinoši sīki mērķi, lai tikai noveltu no pleciem neērto bibliotēkas jautājumu, īpaši pat nemeklējot nekādas papildus finansējuma vai kāda cita risinājuma iespējas. Tas taču ir piņķerīgi, garlaicīgi un nevajadzīgi. Mēram Bartkevičam ir taču daudz kā cita svarīga, ko darīt, piemēram, līdz bezjēgai braukāt uz Briseli un deldēt krēslu pašvaldības jautājumu komisijās, komitejās un banketos. Kāds labums no šā Ogres pārstāvja augstā amata tiek ogrēniešiem? Nekāds, vismaz līdz šim, ja neskaita slavu, godu un apziņu, ka viņu priekšsēdētājs ir svarīgs cilvēks. Projekti no Briseles kaut kā nevedās, nevedās arī kaut vai tikai informācijas sniegšana par iespējām piesaistīt Eiropas fondu naudu. No tās puses „saimniekam” nevedas nekas. Toties lieliski „vedas” kas cits, proti, ogrēniešu bērnu un bērnu bērnu apkraušana ar parādu nastu.


Jau pieminētajam visai diskutablajam Ogres bibliotēkas renovācijas projektam nauda netiks atrasta, otimizējot kādas izmaksas pašvaldības saimniecībā. Nē, šāda piepūle pat nebūs nepieciešama, jo vajadzīgos līdzekļus paredzēts rast Ogrei visai tradicionālā formā – ņemt aizdevumu uz 20 gadiem Valsts kasē. Bez kādām problēmām, ja neskaita vien tādu sīkumu, ka parāds būs jaātdod, saprotams, ne jau šo domes vadītāju laikā, bet gan vēl tālā un laikam jau nesvarīgā nākotnē, kad novadā jāsaimnieko būs šodienas ogrēniešu bērniem un mazbērniem. Lai rūdās grūtībās, tā teikt.Te nu nevar neatcerēties epizodi no šās vasaras beigām, kad domes sēdē kāds no deputātiem priekšsēdētājam pajautāja – cik tad īsti liela šobrīd ir Ogres novada parādu nasta? Tālākais bija ar lielu tarģikomisma piedevu – Bartkevičs nosauca 14 miljonus, viņu kāds palaboja, ka esot vairāk, līdz beidzot, elzdama pūzdama, atskrēja finanšu departamenta pārstāve un noziņoja, ka patiesais skaitlis aptuveni (!!!) esot 18 miljoni, proti, labajam un prasmīgajam „samniekam” misējies par dažiem miljoniem turp vai šurp. 


Jocīgā gan visās šajās „saimnieciskuma” izpausmēs ir visai pamaz – kā jau teikts, novads ir apkrauts ar tādām vieglprātīgi uzņemtām saistībām, ka ceļš ārā no šī purva šodien pat lāgā nav saskatāms. Bet aizņemšanās neprāts turpinās – šobrīd jau pārsniegta 20 miljonu robeža. Tāpēc vēlreiz jāatgriežas pie sākumā uzdotā jautājuma – cik miljonu vēl ogrēnieši gatavi uzkraut sev, saviem pēctečiem, savam novadam, lai beidzot tiktu kliedēts „gādīgā un prasmīgā saimnieka” mīts?

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://arhivs.ogrenet.lv/ogre/politika/27532

2014. gada 11. martā, 09:03, Politika
Pauls Treimanis

Jaunākie komentāri

67767 • 2014. gada 16. martā, 14:47
Visiem deputatiem viena atbilde nav - naudas. Savam darisanam ,ka skaties pietiek.
to tulpe • 2014. gada 14. martā, 23:00
Ka tu zini par ko domā un par ko nedomā cilvēki?
tulpe • 2014. gada 14. martā, 23:00
Mūsu deputātiem nav sirdsapziņas. domā tikai par savvu labklājibuKā nav neērtiE....BARTKĒČAM no OGRES VĒLĒTAJIEM KA20gadu laikā nav sakārtojis OGRES pilsētu NEDRĪKST CELT nekādu RIMI nedz ierrīkot AZARTSPĒLES OGREStauta novesta uz nabadzības robežas Jarīko MITIŅŠ pie DOMES Dārgiiiiiiiie komunālie maksājumi.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet