2013.gads Ogres novadā – nesaņemto atbilžu laiks

Palielināt attēlu

Aprīlī Ogres upe parādīja savu īsto spēku un piestādīja skarbu rēķinu cilvēku neizdarībai. Neskatoties uz daudzajām sēdēm un bezgalīgajām pārrunām visa pavasara laikā, ilgi gaidītie plūdi pienāca negaidot – 15.aprīlī zem ūdens bija praktiski visa "Dārziņu" teritorija.

Vakarpusē, ūdens spiedienam un ledus blīvumam pieaugot, tika pārrauts Norupītes dambis un applūstošās teritorijas lielums saniedza jau katastrofālus apjomus. Nelīdzēja pat domes priekšsēdētāja Edvīna Bartkeviča novēlotā varonība – viņa traģikomiskā ievelšanās aukstajos Ogres ūdeņos situāciju neuzlaboja ne par mata tiesu. Ataustot rītam, nācās konstatēt, ka šāgada nelaimes bilnace bijusi krietni vien bēdīgāka un traģiskāka kā citus gadus – smagi bojāti ne tikai daudzi īpašumi, nakts aiznesusi arī kādas pensionāres dzīvību, kuras sirds neizturēja pārdzīvojumus. Sākās vainīgo meklēšana, kas tomēr ne pie kāda reāla rezultāta nenoveda – galvenais, palika neatbildēts jautājums, kam tad īsti būtu jāuzņemas atbildība par to, ka applūstošās teritorijas savulaik ar vieglu roku tika atļauts pārveidot par stacionāras apbūves zonu. Ilggadējais domes vadītājs savu atbildību nesaskatīja, noveļot to uz "aprobežoto" cilvēku sirdsapziņas. Tāpat HES loma līdz galam netika izanalizēta – arī šajā gadījumā ne tik būtiski bija saprast, vai dažu centimetru lielā ūdens līmeņa pacelšana vai samazināšana tiešām ir problēmas sakne, vai arī novada vadītājam tomēr vajadzēja, ja ne uzņemties tiešu atbildību, tad vismaz daļu vainas tajā, ka šāda hidrobūve vispār atrodas pilsētas teritorijā un potenciālo plūdu rajonā (savulaik tieši viņš bija viens no kvēlākajiem šā projekta atbalstītājiem un ieviesējiem). Nekas tāds nenotika, un vairāk kā 15 gadus amatā esošais domes priekšsēdētājs atkal "iznāca sauss no ūdens" (šoreiz gan tikai pārnestā nozīmē). Šī attieksme liek ar lielām bažām gaidīt nākamo pavasari. Droši vien, ka nekādus kardinālus uzlabojumus gada laikā paveikt neizdotos, bet jau attieksmes maiņa vien liktu raudzīties uz šīs problēmas risinājumu cerīgāk. Tagad vien atliek ticēt, ka vismaz aizsargdambja rekonstrukcija un valsts piešķirtās naudas tērēšana notiek godprātīgi un kvalitatīvi – izskanējušās runas par "objektīvajām" grūtībām gan rada visai trauksmainu sajūtu. Ja nu vienīgi daba šogad parūpēsies, lai tik smagu pārbaudījumu pavasarī nebūtu – paļauties tikai uz novada vadītāja kompetenci laikam tomēr būtu pārsteidzīgi.

Jūnijā novada iedzīvotāji devās vēlēt vietējo pašvaldību turpmākajiem četriem gadiem. Rezultāti lika aizdomāties – liela daļa vēlētāju tomēr grib jaunas vēsmas novada dzīvē un Nacionālā apvienība ieguva piecas vietas jaunajā domē. Ar to tomēr bija par maz, lai neļautu ilggadējiem līderiem noturēties pie varas grožiem – ar dažādu manevru palīdzību "Ogres novadam" ar Edvīnu Bartkeviču priekšgalā atstāja savus oponentus opozīcijā, bloķējoties ar Zaļās partijas un zaļās dzīves piekritēju Vitu Pūķi un visos jautājumos kompetento un ar plašu redzesloku apveltīto "Vienotības" pārstāvi Valdu Gaili. Abas minētās politiķes tika pie domes priekšsēdētāja vietnieču amatiem, savukārt līdz šim veiksmīgi strādājošos NA pārstāvjus pašmērķīgi atstāja bez jebkādiem amatiem un iespējām reāli lemt par novadā notiekošo. Vai šis modelis būs dzīvotspējīgs visu domes pilnvaru laiku, parādīs jau nākamais gads – jau šobrīd skaidrs, ka daļa no pozīcijas deputātiem nejūtas pārāk ērti, pildot tikai "balsošanas mašīnas" funkcijas.

Pēcvēlēšanu laiks nāca gan ar dažādiem šokējošiem atklājumiem – gan KNAB, gan citas tiesībsargājošās un iepirkumus uzraugošās institūcijas uzsāka virkni pārbaužu par dažādiem aizdomīgiem darījumiem Ogres novada domē. Bērnudārzu un dažu skolu audzēkņu ēdināšnas lieta ieguva pavisam skandalozu ievirzi – atklātībā nonāca informācija, ka iepirkumu bīdītāju Pūķi un uzvarējušās firmas vadību, iespējams, saista gaužām neformālas attiecības. Izmeklētāju interesi izraisīja arī šīs pašas Pūķes personiskā uzvara pašvaldības iepirkumā, kuru organizējusi viņas vedekla, kā arī šīs pašas Pūķes vīra firmas veiksmīgie starti, iegūstot pašvaldības naudu. Un šie nebūt nebija un nav vienīgie gadījumi, kad dažāda kalibra izmeklētāji vēlas saņemt no novada domes vadības atbildes uz daudziem jautājumiem – pieprasīta informācija gan par atvaļinājumu piešķiršanas kārtību, piemaksu politikas veidošanu, algu un piemaksu noteikšanu pašvaldības aģentūru vadītājiem, gan vēl dažiem mazāk būtiskiem pārkāpumiem. Tomēr tas viss netraucēja "Ogres novadam" turpināt jau sen piekopto praksi – Ogrē atradās savs "šofera dēls", ilggadējs Bartkeviča līdzgaitnieks Jānis Latišs, kurš ne tikai sākotnēji tika pie labi atalgota priekšēdētāja padomnieka amata, bet drīzumā kļuva par novada izpilddirektoru. Ļoti spoža karjera personai, kura vēl tikai jūnijā neguva vēlētāju uzticību, un pat "Ogres novadam" atbalstītāji izlēma atstāt šo speciālistu "aiz strīpas"!

To, ka zināma nervozitāte novada vadoņu prātos un sirdīs par visiem iepriekš minētajiem procesiem ir jūtama, apliecina agrīnā rudens notikumi, kad, aizbildinoties ar formāliem un "no pirksta izzīstiem" iemesliem, domē un tās pakļautībā esošās iestādēs tiek bloķēta pieeja portālam Ogrenet, kas regulāri centies informēt auditoriju par visiem novada notikumiem, ne tikai tiem, kurus par labiem un jaukiem uzskata valdošā koalīcija. Šī lieta joprojām ir atklāta – faktiskā politiskā cenzūra joprojām turpinās un vēl nav sagaidīts Latvijas Republikas Tiesībsarga viedoklis par šādas rīcības atbilstību starptautiskajām un Latvijas tiesību normām.

Tuvojoties gadu mijai, par novada vadītāju doto vārdu atbilstību darbiem varēja pārliecināties Mazozolu pagasta iedzīvotāji. Lai gan pirms jūnija vēlēšanām viņiem tika solīts, ka nekādas kardinālas pārmaiņas nav paredzētas, jau pēc dažiem mēnešiem pilnā sparā tika uzsākts Taurupes un Mazozolu pagasta pārvalžu apvienošanas process. Nelīdzēja ne pirmsvēlēšanu laika solījumu atgādināšana, ne pilnsapulcēs nepārprotami paustā Mazozolu pagasta iedzīvotāju griba – runas vīri savu ieceri centās realizēt ar ietiepīgu konsekvenci. Par laimi, arī šai lietai punkts vēl nav pielikts, jo atbildīgā ministrija vilcinās dot atļauju pret iedzīvotāju interesēm vērstā procesa akceptēšanai un, iespējams, "Ogres novadam" un tam pietuvinātiem politiķiem tomēr būs jāpilda iedzīvotājiem solītais.

Lai gan kopumā pagaidām būtiskas pārmaiņas novada dzīvē vēl nav vērojamas, cerību aizmetņi ir – arvien vairāk iedzīvotāju sāk analizēt novada vadības darbu, arī uzdotie jautājumi krājas. Pagaidām vienīgi ar atbilžu saņemšanu neiet pārāk spoži, atliek vien cerēt, ka nākamais – 2014.gads – beidzot kļūs par atklātības un atbilžu gadu, kas pāraugs konkrētas rīcības un patiesas tautvaldības laikā, kad novada dzīvi noteiks tā iedzīvotāju, nevis tā vai cita politiekonomiska grupējuma griba.