Bartkeviča partijas sponsors piekļūst pašvaldības makam jeb paraugstunda kā apiet likumu ar līkumu

Palielināt attēlu

Par Ogres novada domes drošību ikdienā rūpējas firma "Reģionālais drošības serviss", kā viens no īpašniekiem Māris Klips jau gadiem ilgi atrodams partijas "Ogres novadam" ziedotāju sarakstos.

Pie pašvaldības pasūtījuma firma tikusi bez jebkāda konkursa, jo formāli līguma summa nepārsniedz 3000 latu robežu. Tomēr kopējais naudas apjoms, ko "Reģionālais drošības serviss" saņem no Ogres novada budžeta, ir krietni vien lielāks – uzņēmumam ir līdzīgi līgumi ar vismaz 10 pašvaldības iestādēm.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājas lapā atrodamā informācija liecina, ka visdāsnākais partijas "Ogres novadam" atbalstītājs bijis kāds Māris Klips, kurš no kopumā partijai saziedotajiem 14 300 latiem personīgi atvēlējis sev simpatizējošajam politiskajam spēkam 5 tūkstošus. Pēdējais ievērojamais ziedojums partijas kasē no Klipa kunga ienācis neilgi pirms jūnijā notikušajām pašvaldības vēlēšanām – 10.aprīlī uzņēmējs pārskaitījis "Ogres novadam" kasē 2000 latu. Arī iepriekšējos gados Edvīns Bartkevičs par sava atbalstītāja skopumu nav varējis sūdzēties – divi ziedojumi pa 1000 latiem un vēl trīs artaviņas pārsimt latu robežās nav slikts atbalsts. Tas, protams, ir labi un cēli, ka uzņēmēji gatavi atraut paši sev sūri grūti sapelnīto naudiņu un balstīt trūcīgos politiķus – tā būtībā ir viņu pašu izvēle un darīšana.

Turpretī ne labi, ne cēli nav tas, ka dāsnie uzņēmēji par savu dāsnumu vēlāk no šo pašu politiķu puses tiek dāsni atalgoti, turklāt nevis no kādiem privātiem fondiem vai kabatām, bet gan no visu novada nodokļu maksātāju naudas – Ogres novada dome ar uzņēmējam Klipam daļēji piederošo firmu slēgusi līgumu par apsardzes pakalpojumu sniegšanu un saņemšanu, turklāt darījusi to bez jebkāda konkursa vai publiskā iepirkuma procedūras piemērošanas.

Situācijas skaidrošanai Edvīnam Bartkevičam tika iesniegts deputāta pieprasījums, uz ko domes priekšsēdētājs arī gaumīgi atbildēja, informēdams, ka nekāda iepirkuma procedūra šajā gadījumā nav bijusi jāpiemēro, jo līguma kopsumma nepārsniedzot 3000 latu, un likums šādos gadījumos minēto procedūru nepieprasa. Formāli pašvaldības vadītājam it kā jau ir taisnība, protams, ja neņem vērā tādas nebūtiskas kategorijas kā politiskā ētika un godaprāts.

Tomēr, papētot "Reģionālā drošības servisa" darbību Ogres pilsētā, atklājas gaužām mulsinoša aina, kas tā vien vedina uz domām, ka Edvīns Bartkevičs un viņam pietuvinātie uzņēmēji atraduši lielisku veidu kā bargās likuma parsības apiet ar slaidu līkumu. Proti, minētajai firmai līdzīga apmēra līgumi gluži neviļus un, portams, arī bez jebkāda publiskā iepirkuma ir saslēgti arī šādām iestādēm – Ogres novada Sporta centrs, PII "Riekstiņš", PII "Strautiņš", PII "Cīrulītis", PII "Zelta sietiņš", Jaunogres vidusskola, Ogres 1.vidusskola, Sociālais dienests, Ogres centrālā bibliotēka un Ogres vēstures un mākslas muzejs. Visas šīs iestādes vieno kāds apstāklis – tās visas ir pašvaldības pakļautībā un tās tiek finasētas no Ogres novada domes budžeta.

Tādējādi visai droši var secināt, ka kopējā "Reģionālās drošības servisa" un domes darījumu kopsuma tuvojas gaužām iespaidīgan skaitlim. Un šajā gadījumā jau runas par iespēju nepiemērot iepirkuma procedūru skan visai ciniski – domājams, ka arī Edvīns Bartkevičs spēj sareizināt 3000 (atvainojiet, 2900) ar 10. Par šāda apjoma darījumu iepirkuma procedūra būtu piemērojama pilnīgi noteikti, un faktiski šis uzskatāms par visklasiskāko piemēru, kā izvairīties no spēkā esošu likumu ievērošanas.

Ja turpinām loģisku secinājumu ķēdi, nākas konstatēt kādas gaužām absurdas situācijas esamību. Lielā mērā var teikt, ka politiķa Bartkeviča politisko cīņu un atkārtotu iekļūšanu vietējas varas struktūrās ar saviem nomaksātajiem nodokļiem vienoti atbalstījuši visi ogrēnieši, turklāt neatkarīgi no tā, kuru pusē ir katra indivīda politiskās simpātijas. Nav jau žēl un grūti uzņēmējam noziedot 5 tūkstošus, ja jau iepriekš zināms, ka šī nauda tiks atdota ar seškārtīgu uzcenojumu. Nav jau grūti politiķim šos "ziedotos" tūkstošus iztērēt dažādās politiskās aktivitātēs, labi zinot, ka būs iespēja ātri vien "ziedotājam" tos atgriezt. Laikam jau nav grūti arī apbruņoties ar tik lielu politiskā un tiesiskā nihilisma devu, lai šos darījumus pasniegtu kā likuma garam un burtam atbilstošus. Vienīgi žēl, ka ir grūti atrast veidu, kā likumīgi cīnīties ar šādām pašvaldības vadītāja darbībām – nākamās vēlēšanas būs tikai pēc četriem gadiem un ir pat bail iedomāties, cik šādu "likumīgu" darījumu šajā laikā vietējas varas nesēji un tos atbalstoši uzņēmēji vēl paspēs saveidot.