Vai "manas zemes un mana koļhoza" laiki turpinās?

Palielināt attēlu

Domes priekšsēdētāja vietnieces Valdas Gailes "kompetentās", "izsmeļošās" un, galvenais, "dziļas izpratnes pilnās" atbildes uz deputātu pieprasījumiem un vēstulēm jau kļuvušas slavenas ne vien Ogres, bet pat visas valsts mērogā, tomēr viņa tāda nav vienīgā...

Izrādās, ka viņa nebūt nav vientuļa epistulārā žanra tukšvārdības un demagoģijas paraugu radīšanā – Ogrenet rīcībā nokļuvusi domes priekšsēdētāja Edvīna Bartkeviča sniegtā atbilde uz vairāku pašvaldības deputātu iesniegumu, kur tie lūdza skaidrot principus, pēc kādiem tiek izvēlētas personas dažādiem amatiem. Iesniegumā tika izteikti arī priekšlikumi par iespējami racionālāku novada naudas tērēšanu, piemēram, pārtraukt partijas "Ogres novadam" biedru labklājības celšanu, nozīmējot viņus par nodokļu maksātāju naudu finansētos, mākslīgi izdomātos "svarīgos" posteņos, tā vietā atrisinot kādu praktisku problēmu – kaut vai jau gadiem samilzušo sabiedrisko tualešu trūkumu Ogres pilsētā.

Uzreiz jāsaka, ka priekšsēdis, atšķirībā no savas uzticamās komandas biedrenes Gailes, spēj savus "argumentus" vismaz pamatot ar veiklu likumu pantu piesaukšanu un faktu tendenciozu sagrozīšanu – nabaga vietniecei savu prasmju slīpēšanai var vien ieteikt pastudēt "bosa" tekstus, līdzīgi kā kādreiz tika studēti Ļeņina un Staļina raksti. Bet ne jau par Gailes redzesloka plašumu šoreiz ir jāuztraucas. Lielākas bažas rada fakts, ka priekšsēdētāja Bartkeviča sniegtās atbildes skaidri norāda uz to attieksmi, kāda līdz šim valdījusi un turpina valdīt novada domē – viss, ko iesaka tie deputāti, kuri neietilpst priekšsēdētāja svītā, ir dekonstruktīva un darbu apgrūtinoša rīcība, bet viss, ko iecerējis "pirmais un galvenais" ir labi, pareizi un gudri. Turklāt Bartkeviča kungs tik šerpi aprakstījis savu "neizpratni" par atsevišķu deputātu paveikto un izteicis virkni tādu "ieteikumu", ka tie sava neslēpti nicinošā toņa dēļ faktiski var tikt traktēti arī kā mēģinājums iejaukties katram deputātam deliģēto pilnvaru realizēšanā.

Lai gan priekšsēdētājam iesniegtā pieprasījumā tika lūgts skaidrot principus, pēc kuriem viņš vadījies, izvēloties padomnieka amatam savas partijas biedru Jāni Latišu, domes vadītājs tā vietā sarakstījis blāķi atsauksmju uz darba likumdošanu, kam ar uzdoto jautājumu būtību ir visai attāls sakars. Kaut kā grūti noticēt, ka Bartkevičs nebūtu izpratis galveno – protams, šobrīd izdabūt viedo padomnieku no viņa krēsla jau ir visai pagrūti un svarīgākais jau nav tas, vai tajā sēž Latišs, Rusišs, Polišs vai jebkurš cits. Būtiskākais, ka šis amats izveidots, lai jebkurā gadījumā tajā atrastos "Ogresnovadamišs". Tieši šis, akmenī cirstais padomnieka amata aprakstā neiekļautais nosacījumus, tad arī, pēc deputātu domām, ir tas, kas neatbilst labas pārvaldības principiem un rada lielas aizdomas par priekšsēdētāja amata pilnvaru izmantošanu savu partijas biedru intrešu lobēšanā.

Bartkeviča paša uzrakstītais atgādinājums, ka jau gadiem padomnieka krēslā arī sēdējis viņa partijas vecbiedrs Javoišs, vien vēlreiz skaidri apliecina, kam un kādam nolūkam šis amats tad patiesībā kalpo. Savukārt, attiecībā par mēra pausto izbrīnu, kāpēc šis jautājums kļuvis aktuāls tieši tagad, var vien piesaukt kādu analoģiju no antīkās literatūras – Augeja staļļu izmēšana ir praktiski gandrīz neispējama misija, tomēr tas nenozīmē, ka šis nebūt ne vienā dienā un pat gadā padarāmais darbs nebūtu kādreiz jāuzsāk.

Pieminēto atsaukšanos uz labas pārvaldības principiem, Bartkevičs izmantojis kā "abpusgriezīgu asmeni", izplūstot apcerējumā, ka, viņaprāt, arī savulaik domes priekšsēdētāja vietnieka amata pildīšanai radītā sekretāres darba vieta esot bijusi šiem principiem neatbilstoša. Te gan priekšsēdis aizmirst, ka sekretāres amatā netika nozīmēta kādas konkrētas partijas biedre un tās pienākumi, atšķirībā no miglā tītās "padomnieka" darba nastas, vienmēr bijuši skaidri un atklāti definēti. Tas, ka tagadējai vietniecei Gailei šāda sekretāre vairs nav vajadzīga, varbūt arī liecina par to, ka kādreiz par kriminālpārkāpumiem notiesātā tiesiskuma koalīcijas pārstāve beidzot kļuvusi tiesiski un politiski šķīsta, tomēr gan vairāk rodas iespaids, ka  Gaile vai nu vienkārši pakļaujas uzbļāvieniem no domes 3.stāva, vai arī pat pēc trīs mēnešu darba jaunajā amatā nav aptvērusi darāmo darbu apjomu.

Vēl lielāku demagoģijas devu Bartkevičs ielicis veiktajos aprēķinos par varbūtējiem ietaupījumiem, kas rastos, ja tiktu likvidēts mistiskais padomnieka amats. Mērs sarēķinājis, ka šajā gadā tikšot ietaupīti nevis vairāk kā 10 tūkstoši latu, bet gan tikai divi tūkstoši, jo, lūk, tikai tik niecīgu artavu no domes budžeta līdz gada beigām bijis paredzēts ieripināt Latiša kunga kabatā. Un šādu "sīkumu" dēļ neesot pat vērts uzsākt spriedelēt par kaut kādu alternatīvu šo līdzekļu pielietojumu – vismaz sabiedrisko tualeti, pēc Bartkeviča izrēķinātā, uzcelt neesot iespējams. Tomēr priekšēdim atkal kaut kā piemirsies, ka padomnieks jau nerosīsies vien līdz gada beigām – gan jau sen kā iegādāts lielāks maciņš arī pēc Jaunā gada nākušās eiro straumītes noglabāšanai. Tā ka, gada griezumā raugoties, tie paši desmit tūkstoši vien sanāk, tikai citā valūtā un attiecināti uz nākamā gada budžetu. Atliek vien konstatēt, ka priekšsēdētājam ir vai nu švaki ar matemātiku, vai ne tik švaki ar faktu nepatiesu un sagrozītu interpretēšanu.

Savas izvērstās atbildes noslēgumā Bartkeviča kungs visai ņirdzīgi iesaka iesniegumu parakstījušajiem deputātiem apsvērt jautājumu par vēl atsevišķas jurista štata vietas radīšanu, jo, viņi, lūk, rakstot tik daudz pieprasījumus un citus dokumentus, ka neesot iespējams tikt galā ar atbilžu sniegšanu – Helmanis vien esot iesniedzis ap 40 un arī citi deputāti rīkojoties tikpat "ļauni". No vienas puses, tas, ka šāda citādi domājošu deputātu rīcība rada priekšsēdim "neeērtības", "apgrūtinājumus", kaitina viņu un neļauj baudīt gadiem ilgušo pašapmierinātības un pašpietiekamības komfortu, lietojot paša mēra iecienītu izteicienu, būtu "viņa problēma". Tā pāraug "viņa problēmas" apjomus, ja paskatās uz šo klajo cinisma izpausmi nedaudz plašāk – tā jau kļūst par visas vietējās varas problēmu, ja no domes vadības puses atklāti tiek uzsākti mēģinājumi degradēt "neērtus" domes deputātus un viņu darbu sabiedrības acīs, tādējādi cenšoties panākt kaut jel kādu šādas darbības mazināšanos. Katrs deputāts ir saņēmis pilnvarojumu no noteiktas vēlētāju daļas, kas tam deliģējusi noteiktu pienākumu veikšanu. Pieprasījumu formā prasīt atbildes par līdzšinējo neizdarību, blēdīšanos un nesaimnieciskumu ir tikai viena no šo pienākumu veikšanas formām, un nekādi Bartkeviča vai viņam līdzīgu patvaldnieku mēģinājumi apnicināt šo darbu nevar būt un nebūs par iemeslu tā pārtraukšanai.

Nesen Latvijas televīzija demonstrēja lielisko Nacionālā teātra izrādi "Ar būdu uz baznīcu". Viens no spilgtākajiem tēliem šajā ietstudējumā bija Ulda Dumpja atviedotais kolhoza priekšsēdētājs, kurš bezmaz katru teikumu sāka ar vārdiem "manā koļhozā un uz manas zemes tā nenotiks". Toreiz smējāmies kā kutināti par padomju dzīves īstenības atainojumu. Šodien nezin kāpēc vairs jautrība neraisās, kad nākas secināt, ka vairāk kā divdesmit gadu laikā mēs nekur daudz tālāk, kā izrādās, neesam nonākuši – joprojām ir priekšsēdētāji, kuri vada un valda pēc šī principa. Bet varbūt tomēr "manas zemes un mana koļhoza" laiki ir beigušies? Vai varbūt tikai ieguvuši mūsdienīgākus vaibstus?