Novadu dienās meklē virzienus Latvijas attīstībai 

Pasākumu atklāja Manguļu ģimene ar dziesmu "Trīs priedēs", kas esot neoficiālā Ogres himna, kam sekoja Ogres novada domes priekšsēdētāja Edvīna Bartkeviča uzruna oficiālai novadu dienu atklāšanai. Drīz pēc tam pie podesta stājās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.

Šajā sanāksmē esot divas būtiskas lietas – izglītības vieta un uzņēmējdrabības loma Latvijas attīstībā. Novadu teritoriju attīstība ir galvenais iemesls Latvijas izaugsmei un darbaspēka neizceļošanai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs visai lielu laiku uzrunas veltīja uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai. "Viss, kas uzņēmējam var palīdzēt, atrodas pašvaldībā. Vislielākās pūles ir jāpieliek pie pašvaldību atbalsta jaunajiem un esošajiem uzņēmējiem. Uzņēmējdarbību īsti nevar atraut no teritorijas, tāpēc liela loma ir tam, ko dara pašvaldība". Sprūdžs atzina, ka situācijas reizēm mēdz būt paradoksālas, kad pašvaldība nāktu pretī uzņēmējam, taču darīt to nevar, jo likums to neļauj, taču ministrija strādā, lai atbrīvotu pašvaldības no dažu likumu sloga. Arī attiecībā uz nodokļu stimuliem ministrija ir panākusi lielāku attīstību. "Kaut kas stabils netiks nomainīts pret nestabilu," VARAM sola, ka iedzīvotāju ienākumu nodoklis paliks, jo tā ir bāze pašvaldību budžetam. „"iks atrasts kompromiss, lai jauninājumi būtu pateicīgi visiem."

Sprūdžs izcēla arī deputātu skaita neatbilstību pašvaldībās, kam iniciators ir tieši pašvaldības. Tomēr situācija novados ir dažāda, tāpēc arī atbalsts šādai idejai nav vienbalsīgs. Šāda soļa pamatā ir deputātu vietu skaits attiecībā pret novada iedzīvotājiem, piemēram, uz 50 000 iedzīvotāju būtu 11 deputātu, virs – 13 deputātu. Tiesa gan, Sprūdžs pieļauj arī iespēju apspriest šos skaitļus, taču iemeslam jābūt pamatotam.

Mazo novadu pārstāvis Aleksandrs Lielmežs jautāja, ko darīt ar 37 mazajiem novadiem, kur iedzīvotāju skaits nepārsniedz 5000. "Vajadzētu attīstīt novadu sadarbību, taču apvienošanās neesot populārs apspriedes temats. Nav jēgas piespiest apvienoties. Pagaidām varam sniegt stimulējošus mehānismus, lai attīstītu tā saucamos pārnovadu projektus," tā E.Sprūdžs.

Atbildot uz Edvīna Bartkeviča jautājumu, vai šajā gadā vēl var risināt ceļu uzturēšanas jautājumu, Sprūdžs atbildēja, ka līdz šim darītais nav labi, un tas ir ne tikai dēļ mazā līdzekļu daudzuma. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs akcentēja pilsētu tranzītceļu attīstību, piemēram, piecgades programma, kad konkrētā laikā piešķirt konkrētu līdzekļu daudzumu, konkrētam novadam. Tomēr Sprūdžs visu nekrāsoja pelēku: "Pozitīvā ziņa ir par Eiropas Struktūrfonda pārpalikumu, kas laikā netiks apgūts. Visticamāk tas tiks pārcelts uz ceļu finansējumu". Tomēr pašvaldībām būs jāpapūlas, lai daļa finansējuma nokļūtu vēlamās ieceres realizācijā.

Dienas otrajā daļā pašvaldību pārstāvji pulcēsies plenārsēdē, kur darba grupu vadītāji sniegs ziņojumus par diskusijās izkristalizētiem viedokļiem novadu pašvaldībām svarīgākajos jautājumos. Plenārsēdē paredzēts pieņemt dokumentus, ko iesniegs izskatīšanai Latvijas Pašvaldību savienības kongresā, kas notiks šī gada 18.maijā Preiļos.