Ikšķiles un Ķeguma novadā – katrā pa trim deputātiem?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierosinājums par pašvaldību deputātu skaita samazināšanu pašvaldībās un interešu konflikta novēršanu, vienlaikus esot gan deputāta, gan pašvaldības darbinieka statusā, izraisījis diskusijas gan sabiedrībā, gan arī pašvaldībās. Komentēt ministrijas viedokli lūdzām Ikšķiles novada domes priekšsēdētāju Induli Trapiņu un Ķeguma novada domes priekšsēdētāju Robertu Ozolu.

Pašvaldību vadītāji: Varētu atgriezties pie vecās kārtības

Saskaņā ar ministrijas datiem uz diviem miljoniem Latvijas iedzīvotāju ir 100 Saeimas deputātu, tādējādi viens deputāts pārstāv 20 000 iedzīvotāju. Uz 700 tūkstošiem Rīgas iedzīvotāju ir 60 Rīgas domes deputātu, tādējādi viens deputāts pārstāv nepilnus 12 tūkstošus iedzīvotāju, bet uz 50 tūkstošiem republikas pilsētu iedzīvotāju ir 15 vietējās domes deputātu, līdz ar to viens deputāts pārstāv apmēram 3300 iedzīvotāju.

Ņemot vērā piedāvāto proporcionalitātes principu, mazajās pašvaldībās, kā, piemēram, Ķeguma vai Ikšķiles novadā, kur ir attiecīgi 6279 un 8850 iedzīvotāji, būtu nepieciešams ne vairāk par trim deputātiem katrā pašvaldībā.

Gan Ķeguma, gan Ikšķiles pašvaldībā šobrīd ir 15 deputātu. Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Roberts Ozols norāda, ka pēc Birzgales pagasta pievienošanas Ķeguma novadam deputātu skaits par vienu samazinājās (pirms apvienošanās Birzgalē bija septiņi, bet Ķegumā – deviņi deputāti).

R.Ozols uzskata, ka Ķeguma pašvaldībā sekmīgam darbam būtu pietiekami ar 11 deputātiem. Līdzīgās domās ir arī Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš. „Ikšķilē piecpadsmit deputātu patiešām ir par daudz. Varēja atstāt tos pašus vienpadsmit, kā tas bija iepriekšējā sasaukumā,” atbalstu ministrijas ierosmei par deputātu skaita samazināšanu pauž I.Trapiņš.

Savukārt Ķeguma pašvaldības vadītājs atgādina, ka tieši ministrija pēc administratīvi teritoriālās reformas noteica palielināt deputātu skaitu pašvaldībās, kā argumentu minot plašāku pārstāvniecību no pievienotajām pašvaldībām.

„Acīmredzams, ka tā sistēma nav pārdomāta. Ogres novadā, kas ir nesalīdzināmi lielāks gan teritorijas gan iedzīvotāju skaita ziņā – aptuveni 40 000 iedzīvotāju, ir 17 deputātu. Ķeguma novadam arī ir diezgan liela teritorija, bet tikai 6000 iedzīvotāju, taču deputātu skaits gandrīz identisks – 15,” norāda R.Ozols. Arī pārstāvniecības proporcionalitāte netiek ievērota – Ogres novada domē no pievienotajiem astoņiem pagastiem tika ievēlēti tikai divi deputāti. „Ja pārstāvniecība nav ievērota, tad deputātu skaitam nav nekādas nozīmes,” uzsver Ozols.

Mazajās pašvaldībās deputāta amats nav pieprasīts

Par interešu konflikta novēršanu, liedzot vienlaikus atrasties gan deputāta, gan pašvaldības darbinieka vai uzņēmuma vadītāja statusā, pašvaldību vadītāji tik strikti nav. Abās pašvaldībās minētais interešu konflikts nav izteikts. Tie ir tikai atsevišķi deputāti, kas varētu tikt pakļauti šiem ierobežojumiem.

„Par pašvaldību iestāžu vadītājiem es negribētu piekrist, jo vēlētājs jau uzticas konkrētam cilvēkam, kāpēc viņam liegt tiesības balotēties. Varbūt tas princips varētu darboties lielajās pilsētās, bet tur, kur ir šie mazie novadi, tās personības vai tie speciālisti ar pieredzi ir vairāk vai mazāk ierobežoti,” atzīst Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs I.Trapiņš. Un piebilst: „Kurš gan cits, ja ne pašvaldības iestādes vadītājs vislabāk pārzina savas pārstāvētās jomas problēmas?”

Kolēģa viedokli atbalsta arī R.Ozols, jo, pēc viņa domām, nelielās pašvaldībās nav tik daudz cilvēku, kas varētu kvalitatīvi pildīt deputāta pienākumus. Arī atalgojums dažu desmitu latu apmērā, par kādu strādā, piemēram, Ķeguma pašvaldības deputāti, nav veicinošais faktors, lai „rautos” uz šo amatu.

 „Tas, ka esošā sistēma nav īpaši laba, es piekrītu, bet pirms izšķirties, ko darīt, labi jāpadomā, lai neiznāktu sliktāk, kā ir šobrīd. Mehānisks deputātu skaita palielinājums vai samazinājums neko nedod,” norāda R.Ozols.