Dzintars un Ušakovs pie viena galda Ogres mūzikas skolā 

Šodien Ogres skolu jaunieši pulcējās Ogres mūzikas skolas zālē, lai uzklausītu ar neseno referendumu saistīto politiķu Raivja Dzintara ("Visu Latvijai") un Nila Ušakova ("Saskaņas centrs") sakāmo par balsošanas rezultātiem, kā arī lai izteiktu savus viedokļus un uzdotu jautājumus.

Kamēr tiek apkopoti oficiālie referenduma rezultāti, vairākas politiskās personības iesaistās diskusijās par balsošanas gaitu, aktivitātēm un tās iznākumu. Divas no vairākām galvenajām personām, kurām ir pretēji uzskati, viesojās tieši Ogrē. Lai arī šī tikšanās bija plānota pirms 18.februāra, paši politiķi atzīst, ka varbūt pat labāk ir runāt pēc sestdienas kaislībām. To arī akcentēja Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis, kurš ar ievadvārdiem uzsāka dialogu starp politiķiem un jauniešiem.

R.Dzintars: "Referendums ir kā zilonis istabā"
"Absolūtais vairākums nobalsoja "pret", bet arī "par" nobalsoja ārkārtīgi daudz cilvēku," referenduma rezultātus sausi atspoguļo Rīgas mērs Nils Ušakovs un turpina: "Tagad jādomā, ko ar šiem rezultātiem darīt. Mēģināsim panākt kaut vai minimālo, un tas cerams ir sākums, lai saliktu kopā sabiedrību".

Raivis Dzintars turpretim izteicās filozofiskāk: "Lai arī jebkas, kas notiek, ir iespēja reaģēt ar upuru pieeju vai arī ar atbildības pieeju. Pēc Dzintara vārdiem secināms, ka nav vajadzības tagad meklēt vainīgos un tos tiesāt, bet gan uztvert referendumu ar pilnu atbildības sajūtu, domājot par turpmāko scenāriju".

N.Ušakovs uzskata, ka, ja cilvēki par kaut ko nevar vienoties, tad labāk par to nerunāt, taču "Saskaņas centra" politiķis ir pārliecināts, ka šim referendumam vajadzēja notikt: "Pienācis laiks izrunāties".

"Ja tu esi krievs, tad brauc uz savu Krieviju"
Šādus vārdus esot dzirdējusi kādas Ogres skolas audzēkne, uz ko N.Ušakovs atbildēja, ka nevajagot dalīt cilvēkus latviešos, krievos, baltkrievos utt. "Referendums bija visai jūtīgs temats, taču tas bija vajadzīgs".

R.Dzintars atzīst, ka tie krievu tautības jaunieši, kuri balsoja par divvalodību, būtībā balsoja pret savu izaugsmi, proti, ja cilvēks zina gan krievu, gan valsts valodu, tad viņam ir priekšrocības, taču divu valodu gadījumā citi, kuri zina tikai krievu valodu, palielinātu konkurenci darba tirgū.

Nedaudz asāka diskusija, kā ierasts, izvērtās par abu pušu atceres dienām jeb 16.martu un 9.maiju. Saistībā ar šiem datumiem E.Helmanis sacīja, ka jebkurš no šiem totalitārajiem režīmiem, kas valdīja to gadu laikā, bija lielais ļaunums abām pusēm. "Mēs sakārtosim visu, lai mūsu gājiens būtu kārtībā." Arī Nils Ušakovs solījās no savas puses darīt visu, lai krievu tautības cilvēki 9.maijā pieminētu savus tautiešus bez starpgadījumiem.

Būtībā galvenais esot saglabāt latviešu valodu, kopt mūsu kultūru, neļaujot citiem to iespaidot. "Latviešu valodā runā nedaudz vairāk kā miljons cilvēku, krievu valodā – vairāki simti miljonu. Ja Latvijā būs divvalodība, tad latviešu valoda ātri vien izzudīs," tā R.Dzintars.