Ogres dome maznodrošināto pabalstiem paredzējusi 865 458 Ls
Šodien Ogres novada domes deputāti, neskatoties uz visai sarežģīto ekonomisko situāciju, vienbalsīgi atbalstīja Ogres novada 2010. gada budžetu. Viens no straujākajiem palielinājumiem šogad bija vērojams sociālajā budžetā. Salīdzinot ar pagājušo gadu, tas pieaudzis par 11,7%. Ja 2009. gadā pabalstos maznodrošinātajiem bija paredzēts tērēt Ls 602 081, tad šogad jau tie ir Ls 865 458.
Pavisam minimāli šogad samazinājies finansējums pašu sociālo dienestu uzturēšanai. 2009.gadā tie bija Ls 399 089, savukārt šogad Ls 377 336. Krietni ievērojamāk gan sarucis mājokļa atbalstam paredzētais finansējums, kas lielākoties tiek izlietots, lai kaut minimāli kompensētu dzīvojamās platības iegādi personām, kuras īrē dzīvokļus denacionalizētajos namos un reģistrētas dzīvokļu palīdzības reģistrā palīdzības nodrošināšanai. Pagājušajā gadā šim mērķim atvēlētais finansējums bija Ls 30 00, taču šogad sarucis līdz Ls 18 00. Jāpiebilst, ka arī valsts šim mērķim finansējumu vairs nepiešķir.
No šī gada budžeta Ls 210 273 paredzēti atbalstam bezdarba gadījumā. Tāpat arī šī gada sociālās aizsardzības izdevumos ietilpst Ls 220 242 Lauberes bērnunama darbības nodrošināšanai, Ls 530 770 Madlienas pansionāta darbības nodrošināšanai. Tāpat paredzēts finansējums arī sabiedrisko organizāciju atbalstam - Pensionāru biedrībai Ls 750, Iinvalīdu biedrībai Ls 5005, Neredzīgo biedrībai Ls 350, P olitiski represēto klubam Ls 7600, Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai Ls 350. No sociālā budžeta Ls 3000 paredzēti energoefektivitātes projekta realizācijai sociālajā dzīvojamajā mājā, Ls 4000 telpu uzturēšanai sociālajā dienas centrā ''Saime'', bet Ls 10 002 atvēlēti aprūpētāju darba samaksai.
2010. gada 18. februārī, 15:50, Politika
Ogrenet
Jaunākie komentāri
trisreiz zemu paklanamies musu kungiem.
Dana : Redz tas nav tik vienkārši par to dzelzceļu , būvēt jau viņu būvēja un ne tik uz Ergļiem , tai laikā būvēja vēl arī no Tukums II uz Kuldīgu no Madonas uz Lubānu. Tā teikt izmētāja pa visām malām "Darbavietas" bezdarbniekiem. Par cik pamatā tie bija ne tas kvalificētākais darbaspēks tad nu ar to būvēšanas kvalitāti maigi sakot kā bija tā bija. Pie reizes bāleliņi tais laikos ja palasās arhīvus bija burtiski 1:1 ar mūsdienām , pasūtijumi tika "Čomu čomiem" un valstij pa brangu piķi tapa piegādāti veci lužņi nolietoti mesli vai vienkārši nekvalitatūva prece. Piemēram tam pašam Ergļu dzezceļam vietām ir 19!!! Gadsimta 70 gados USA ražotas nenormāli nolietotas vecas sliedes kuras pa bargu naudu kāds "Mierlaiku Atslēdznieks @ šoferdēls" piegādāja līnijas būvei:) Ne tik mūslaikos bija "Deputāts klauns Valdmanis" arī Ulmaņlaikos bija tā paša Valdmaņa tēvs ministr Alfrēds Valdmanis , Latvijas finanšu ministrs (1939 — 1940)dzeks kurš izcēlās skaļiem skandāliem saistībā ar "Šeftēm" ar valsts mantu pie reizes ar bija taka sastīts ar PSRS izlūkdienestu , viņs šoferis bija musdienās labi zināmais čekas aģents vēlāk arī abvera aģents pēc tam atkal čekas aģents vēlāk LPSR nopelniem bagātais mākslinieks Marģers Vītoļiņš :):) Ja mēs zinam ka aktīvais īsbikšu deputāts Valdmanis bija vienkarši āksts tad tā pirms 70 gadiem papiņš un visa famīlija nebij labāki , daudz neatškirās no mūslaiku VIP publikas tikumiem , Vītoliņš apvienoja divus darbiņus: strādāja par finansu ministra Alfrēda Valdmaņa šoferi un par PSRS izlūkdienesta aģentu Latvijā. Šofera darbs nebija no grūtajiem: “Vasarā, skaistās saulainās dienās man vajadzēja vadāt ministru kundzes uz kādu no Ādažu vai Lilastes ezeriem – peldēties un sauļoties. Vispār šīs dāmas ar katru izbraucienu palika arvien drosmīgākas un brīžiem es pat klusībā apvainojos, ka mani laikam nemaz neuzskata par vīrieti! Viņas izģērbās un nāca klāt man aiz mašīnas, kur es parasti nolikos saulītē. Prasīja piepīpēt vai arī vienkārši apsēdās blakus zālītē parunāt.” Vītoliņa kalkulēšanu atzinīgi vēlāk novērtēja LPSR VDK ģenerālmajors Jānis Lukašēvics, atzīmējot: “1937. gadā (M. Vītoliņš. – R. J.) nozaga tanku karaspēka izvietojuma plānu un ieročus.” Vienu no tā apjūsmotajiem Latvijas armijas prettanku lielgabaliem M. Vītoliņš naktī izzadzis no autotanku pulka noliktavas un ķerrā, apsegtu ar deķīti, stūmis pa Rīgas ielām prom uz krievu “Morflot” pārstāvniecību. Pēc tam neatlicis nekas cits kā vainu par trūkstošo ieroci uzvelt ieroču piegādātājiem. Tajā pašā gadā autotanku pulka gods saņēma vēl vienu triecienu: no ieroču klases pazuda jaunākā modeļa angļu automātiskā šautene. Padomju Savienībai tā nebija tik kārots ieguvums kā lielgabals, tomēr jānovērtē M. Vītoliņa fenderēšanas prasme. Par Vītoliņu un Valdmani vecāko mums reku smuki teksti http://vip.latnet.lv/LPRA/marg_vitolins.htm Taka fenderēt valsts piķi mantu un andelēties ar noslēpumiem tas Latvijai un "Tautiešiem" tradicionāli , gluži tapat kā būvēt bezjēdzīgus dzelzceļus no vecām sliedēm :):) Taču noteiktos apstākļos arī šādas darbības STIMULĒ sabiedrību lietderīgā virzienā:) Kamēr mums nenomainīsies visa "Radu radu šaika" kam valsts mantu zaga jau Vectēvi , Tēvi un taga jau mazbērni timmēr BŪS GRŪTI ko citu gadīt , tāda ir NABAGU filazofija diemžēl , kas piedzimst nabagam tas nomirs nabags dziļi dvēselā tā diemžēl ir ieprogrammēts.
Laikam ari "VALSTS PROGRAMMAS " IETVROS !