Šlesers:’’Neapmierinātie, lai paskatās kā dzīvo cilvēki Indijā!’’

. Skaidrojot savu pazīstamo, tā dēvētajos treknajos gados izteikto frāzi "gāzi grīdā!", bijušais satiksmes ministrs, tagad Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC) norāda, ka tas nenozīmējot, ka jābrauc dzērumā un nav jāpēta biznesa vide.

"Ja tagad kāds grib pateikt, ka Šlesers ir vainīgs pie tā, ka lielākā daļa sabiedrības ir nodzērusies, jo Šlesers ir bijis pie varas un nav aizliedzis ar kādu īpašu likumu dzert, - atvainojiet mani," intervijā žurnālam "Klubs" saka Šlesers.

"Vārdu salikums - gāzi grīdā - ir izrauts no konteksta. Mans viedoklis bija, ka šis ir iespēju laiks un tas ir jāizmanto maksimāli pareizi, jāgūst maksimāls labums no tā, ka valstī ir tik lielas iespējas. Teicu - izmantosim šo laiku, strādāsim. Tie cilvēki, kas to izprata pareizi, diferencēja risku, attīstīja dažādus biznesus. Ja krīzes laikā viens bizness cieta zaudējumus, otrs deva iespēju. "Gāzi grīdā" nenozīmē, ka cilvēkiem dzērumā jāapsēžas pie automašīnas stūres, jābrauc ar ātrumu 250 kilometri stundā, jāietriecas kokā un jāsaka: Šlesers vainīgs. Es nevienu neesmu mācījis dzērumā sēsties pie automašīnas stūres," norāda politiķis.

Rīgas vicemērs arī piebilst, ka visiem ar dzīvi Latvijā neapmierinātajiem būtu jāapskatās, kā dzīvo cilvēki, piemēram, Indijā.

"Mēs, protams, gribētu dzīvot kā visbagātākās pasaules valstis. Bet pirms vairākiem gadiem biju Indijā kopā ar vienu uzņēmēju delegāciju, un bijām šokā no tā, ko redzējām, - cilvēki dzīvo uz ielas, viņiem vispār tur nav nekādas nākotnes, visi uzskata, ka tā ir viņu karma un liktenis. Cilvēki kopā ar govīm, cūkām un suņiem dzīvo tādās būdās uz ielas, un tajā brīdī vairāki uzņēmēji teica - visus mūsu neapmierinātos Latvijas iedzīvotājus vajadzētu aizvest uz Indiju un parādīt, kā tur cilvēki dzīvo," intervijā saka Šlesers.

"Mūsu dzīves līmenis ir daudz labāks, nekā tas ir citās valstīs. Šobrīd, kad notiek izmaiņas pasaulē, atkal ir laiks, kas jāizmanto," uzsver Šlesers, piebilstot, ka Latvijas problēma bija tā, ka darba algas un darba ražīgums nepieauga vienādā ātrumā.