Ciemupē pasākumā "Satiec savu meistaru!" mācās cept sklandraušus 

Vairāk attēlu galerijā

6.septembrī Ciemupes Tautas namā notika sklandraušu un raušu cepšanas meistarklase, ko vadīja konditore Ineta Zviedre.

Pasākums "Satiec savu meistaru!" Ciemupē jau kļuvis par tradīciju."Pārsvarā esam aicinājuši savus meistarus. Ļoti iecienīta mūsu pusē ir ēdienu gatavošanas māksla. Ciemupieši dalījušies pieredzē, kā vārīt bukstiņputru, izcept garšīgus pīrāgus, plānās pankūkas, biskvīta svētku torti. Mums ir arī lieliska rokdarbniece, kura mācīja adīt maučus," par iepriekšējos gados apgūtajām prasmēm stāsta Ciemupes Tautas nama vadītāja Daiga Sosnare. "Šogad esam aicinājuši meistari no Ogres novada, kas iemācītu cept sklandraušus. Esam vidzemnieki, tāpēc vēlamies apgūt arī citiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem raksturīgus ēdienus."

Meistarklasi vadīja konditore Ineta Zviedre, kurai ir pieredze darbā SIA "Pie Mimi". Ineta vada bērniem cepumu, piparkūku, picu un arī sklandraušu meistardarbnīcas. Ar pieaugušajiem konditore  darbojās pirmo reizi: "Sokas ļoti labi. Pasākuma dalībnieki ļoti ieinteresēti, jūtams, ka vēlas apgūt sklandraušu cepšanas iemaņas, lai pagatavotu sev mājās kādu jaunu gardumu vai iepriecinātu ciemiņus," stāsta Ineta. "Sklandrauši ir sens latviešu goda ēdiens. Pēdējo gadu laikā tie kļūst populāri arī Vidzemē, ne tikai vēsturiskajā izcelsmes vietā Kurzemē."

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi pieteikumu produkta "Sklandrausis" reģistrēšanai shēmā "Garantēta tradicionālā īpatnība", padarot šo latviešu tradicionālo rausi par pirmo lauksaimniecības produktu Latvijā, ko aizsargās Eiropas Savienības līmenī.

Sklandraušus gatavo no rudzu miltiem, burkāniem un kartupeļiem. Arī ciemupiešu dārzos šoruden izauguši burkāni un kartupeļi, un šis varētu būt sezonai atbilstošs un arī veselīgs ēdiens. Pasākuma dalībniekiem meistare atklāja dažādus sklandraušu gatavošanas noslēpumus. Pildījumam var izmantot ne tikai burkānus, bet arī kartupeļus, biezpienu, kā arī saldās piedevas.

Pasākuma "Satiec savu meistaru!" dalībnieku vidū sastopam arī ogrēnieti Ilzi Braunfeldi. Viņa šajā pulciņā viena no viszinošākajām sklandraušu cepējām, jo nāk no Dundagas puses, kur nodzīvojusi pirmos divdesmit mūža gadus un tikai tad pārnākusi uz Ogri.

"Kartupeļu talkās maizes krāsnī cepām daudz lielāka izmēra sklandraušus. Likām virsū lauku krējumu, kas tecēja pāri izceptajiem sklandraušiem, un nesām uz lauku talciniekiem. Sklandrauši bija silti un garšīgi. Vēsajā rudens laikā talciniekiem ļoti gāja pie sirds," atminas Ilze. "To īpašo garšu deva lauku krējums. Nav mazsvarīgi, ka sklandrauši tika cepti malkas, nevis elektriskajā krāsnī."

Uz Inetas Zviedres vadīto meistarklasi nākusi, lai lūkotu, kā sklandraušus cep vidzemnieki.

Pasākuma ieteicamais dalībnieku skaits bija 20, taču interese par sklandraušu cepšanu bija tik liela, ka meistarei nācās gatavot mīklas papildporciju. Apgūt kulināro mantojumu bija ieradušies arī skolas vecuma bērni un jaunieši.

"Rēķinot uz salīdzinošo nelielo iedzīvotāju skaitu, pasākums "Satiec savu meistaru!" Ciemupē vienmēr ir kupli apmeklēts," priecājas D.Sosnare. "Lielākais ieguvums ir tas, ka Meistaru dienā iemācītais nekur nepazūd un tiek likts lietā. Vienu gadu mācījāmies cept saldskābmaizi. Vairāki no pasākuma dalībniekiem no tā laika paši sāka mājās cept maizi un vairs nepērk veikalā. Patīkami, ka šis pasākums pārliecina cilvēkus mainīt ieradumus un sākt ēst veselīgi."

Latvijas valsts simtgades gadā ciemupieši mācījās cept tortes, un uz Latvijas dzimšanas dienas svinībām Ciemupes Tautas namā katrs nesa savu pašcepto torti.