TDA "Ogre" gaida jaunus dejotājus un gatavojas atskaites koncertam 

Vairāk attēlu galerijā

Ogres novada Kultūras centra Tautas deju ansamblis (TDA) "Ogre" ir kolektīvs ar vairāk nekā 70 gadu ilgu vēsturi un tradīcijām. Tā vien šķiet, ka vai ikvienā ogrēniešu ģimenē kādam ir bijusi saistība ar šo kolektīvu. Paši dejotāji atzīst, ka arī viņi ir kā liela draudzīga ģimene, un šobrīd ir lieliska iespēja tai pievienoties, jo ir izsludināta jauno dalībnieku pavasara uzņemšana.

Kolektīvam ir daudz radošu nākotnes plānu, gan par atskaites koncertu jau 16.maijā, gan uzvedumu "Vedības", kura īstenošana var prasīt vēl vairākus gadus, bet gatavošanās tam jau sākusies!

TDA "Ogre" dibināts 1947.gadā, un šajā laikā par savu to saukuši vairāki simti dejotāju. Kopš 2018.gada 22.novembra TDA «Ogre» māksliniecisko vadību uzņēmies Mārtiņš Kaiva, bet Elīna Kursiša, kura TDA "Ogre" dejo 12 gadus, trešo sezonu ir kolektīva prezidente.

Ir visi priekšnosacījumi tālākai attīstībai
"TDA "Ogre" manā skatījumā ir tāds kā tautas deju nepārtrauktības garants. Pie Mārītes Baltās izaug mazie "Pīlādzīši", pēc tam viņi pāriet uz TDA "Ogre". Šī ir lieliska iespēja turpināt dejot. Šobrīd esam vizuāli jauns sastāvs, mums ir jauns vadītājs, jaunas tērpu noliktavas telpas. Tas veido stabilu kapitālu, lai turpinātu senās un labās TDA "Ogre" tradīcijas, turklāt tā ir iespēja neiestagnēt un nekļūt konservatīviem, bet virzīties uz priekšu un attīstīties," saka E.Kursiša.

M.Kaivam ir trīs augstākās akadēmiskās izglītības – būvniecībā, uzņēmējdarbības vadībā, kā arī siltuma un gāzes tehnoloģijās, bet tautas deja – sirdslieta. Iepriekš viņš ilgus gadus dejojis Rīgas Celtniecības koledžas jauniešu deju kolektīvā "Austris", trīs gadus dejojis VPDK "Raksti", pēc tam divus gadus bijis arī JDK "Austris" repetitors, pabeidzis Latvijas Nacionālā kultūras centra organizētos deju skolas profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas kursus "Deju skola 7". 

Jautāts, kādi ir TDA "Ogre" vadītāja pienākumi, Mārtiņš teic, ka šobrīd deju kolektīva vadītājs faktiski dara visu – ir atbildīgs par repertuāru, kas patiktu gan dejotājiem, gan atbilstu tehniskajam līmenim un varēšanai. Protams, neiztikt arī bez attīstošām treniņstundām ar baleta elementiem, kur tiek strādāts pie dažādu kombināciju izpildīšanas un noslīpēšanas. Treniņstundas ilgst aptuveni pusotru stundu. Tikpat laika tiek atvēlēts pašām dejām. Tas nozīmē, ka viens mēģinājums ilgst ne mazāk kā trīs stundas. Divas reizes gadā – rudenī un pavasarī ir arī treniņnometnes – divas dienas tiek veltītas tikai dejošanai.

Top jauns uzvedums
M.Kaiva sevi paguvis pieteikt jau ar divām TDA "Ogre" jaunrades dejām, kuras atrādītas jaunrades deju konkursa pusfinālā un tikai pavisam nedaudz pietrūka līdz iekļūšanai finālā. Tas jaunam deju kolektīva vadītājam ir augsts novērtējums, it īpaši ņemot vērā, ka jaunrades deju skatei var pieteikt pat tādas dejas, kas jau izdejotas Deju svētkos.

Kā atzīst Mārtiņš, lai rezultāts būtu veiksmīgs, ļoti svarīga ir arī mūzika. "Esmu izvēlējies to ceļu, ka šo mūziku pasūtu un veicu kopīgu darbu ar komponistu – Santu Grigorjevu, kura muzicē grupā "Svīres" un dejo TDA "Ogre". Runājot par nākotnes plāniem – vēlos iestudēt uzvedumu "Vedības", kas būs par senlatviešu norisēm, gadskārtām un godiem, kam cauri vijas mīlas stāsts. Uzveduma dejās tiks apkopoti tautasdziesmu teksti, tautas melodijas, kā arī oriģinālmūzika. Uzvedumā iecerētas 11 dejas, kur katrā attēlota sava norise. Mērķis ir ļoti liels. Santa manai idejai noticēja, un darbs jau notiek – trīs dziesmas ir ierakstītas Gata Gaujenieka studijā, piesaistot augstas klases mūziķus – koklētāju Laimu Jansoni, ģitāristu Egonu Kronbergu, dūdu speciālistu Edgaru Kārkli un citus. Uzskatu, ka mūzika ir izcila. Man ir pamatdarbs un deju kolektīvam varu veltīt tikai brīvo laiku, jāgatavojas arī koncertiem, skatēm, Deju svētkiem, tāpēc uzveduma sagatavošana prasīs vēl pāris gadus. Uzvedumā plānots piesaistīt otru deju kolektīvu, bet vēl tālejošāks mērķis ir uz šīs bāzes izveidot lieluzvedumu, kura stāstus izdejotu 10 – 20 deju kolektīvi. Tas ļautu Ogres vārdam izskanēt valsts mērogā un būtu kā dāvana savai pilsētai un novadam," nākotnes plānos dalās TDA "Ogre" vadītājs.

Jauni tērpi dod lielāku pašapziņu
Tuvākajos nākotnes plānos ir atskaites koncerts 16.maijā ONKC, kur dejotāji izdejos to, ko iemācījušies M.Kaivas vadībā. "Būs kaut kas vēl nebijis – kopā ar mums Ogrē uzstāsies TDA no Kauņas "Ave Vita", kuriem ir savs orķestris ar dziedātājiem. Tiek strādāts pie tā, lai koncertā notiktu meitu jaunrades dejas pirmizrāde. Ieejas biļete uz koncertu maksās četrus eiro, ar ogrēnieša karti – trīs. Ieejas biļešu cenu pacēlām par vienu eiro, lai šo naudu novirzītu jaunu Nīcas brunču iegādei. Man ir pamatdarbs SIA "Ogres Namsaimnieks", un TDA vadītāja algu faktiski ieguldu uzveduma mūzikā. Pirms koncerta būs arī foto izstādes atklāšana ONKC Izstāžu zālē, kur varēs skatīt TDA "Ogre" dejotājus visas sezonas laikā gan mēģinājumos, gan koncertos, gan brīvajos brīžos. Par šo izstādi jāpateicas fotoklubam "Ogre", kas ir kļuvis par mūsu sadarbības partneri," stāsta M.Kaiva.

"Tērpi, ko šobrīd izmantojam, ir ļoti novecojuši. Bārtas, Nīcas brunči tika šūti krietni sen, kad pēc standarta tie bija daudz īsāki, un šobrīd virs neatbilst mūsdienu prasībām. TDA "Ogre" kolektīvam piemīt jaunības elements, bet gribētos, lai arī mūsu vizuālais tēls kļūst laikmetam atbilstošāks. Tērpus iegādājamies pašvaldības piešķirtā finansējuma ietvaros, bet jārēķinās, ka Ogre ir bagāta ar dažādiem pašdarbības kolektīviem un finansējums nepieciešams arī citiem, tāpēc ar tērpu atjaunošanu nesokas tik raiti, kā gribētos. Es tomēr ticu un ceru, ka mums būs jauni tērpi. Tas, kā izskatāmies uz skatuves, dod lielāku pašapziņu," saka E.Kursiša.

Ģimenes atbalsts ir svarīgs
Jautāts, kā ģimene raugās uz to, ka Mārtiņš ik brīvo brīdi velta dejošanai, viņš stāsta, ka ar sievu kopā ir jau 18 gadus un abi iepazinušies Rīgas Celtniecības koledžas JDK "Austris". "Sāku dejot 15 gadu vecumā. Kolektīva vadītājai Elitai Treilonei būšu vienmēr pateicīgs par manas dejas mākas, bet it īpaši par deju kolektīva vadītāja prasmju izkopšanu. Viņas ieguldījumu manī nevar pārvērtēt. Šobrīd darbu ar manu aizraušanos – dejošanu un jaunradi – iespējams apvienot, jo viss notiek Ogrē. Sieva kā bijusī dejotāja mani ļoti labi saprot un atbalsta. Dēls Zemgus jau otro gadu dejo deju studijā "Pīlādzītis" (nu jau sešgadnieku grupā) un piektdienās nāk līdzi uz mēģinājumiem, kopā ar visiem izpildot iesildīšanās daļu. Mums kolektīvā ir ļoti laba, ģimeniska atmosfēra. Lai gan man jau ir 36 gadi, savstarpējās attiecībās vecuma barjeru īpaši neizjūtu. Lielāks dalībnieku sastāvs palīdzētu celt māksliniecisko līmeni, bet, pieaugot konkurencei dejotāju vidū, pastāv risks pazaudēt šo ģimeniskuma sajūtu," saka M.Kaiva.

Arī Elīna atzīst, ka ģimene nav bijusi šķērslis, lai turpinātu dejot pēc bērniņa piedzimšanas. «Vīrs nekad nav dejojis tautas dejas, bet saprot un atbalsta manu aizraušanos, jo, kad iepazināmies, es jau dejoju," smaidot saka Elīna.

Galvenā prasība – maksimāla atdeve
Jauno dejotāju uzņemšana šobrīd ir aktuāla, jo dejotāju sastāvs nomainījies gandrīz par 85 procentiem, kas noticis, mainoties vadītājam. "Dejotāji pie sava vadītāja pierod kā pie mammas vai tēta, bet jaunais vadītājs nevar būt klons iepriekšējam. Neizbēgami, mainoties vadītājam, mainās arī prasības un zināmā mērā kārtība, kā notiek mēģinājumi, gatavošanās koncertiem, koncerti. Ne visi ir gatavi pielāgoties jaunajiem apstākļiem, nereti izjūt vilšanos, dusmas par situāciju kopumā un kolektīvu pamet, bet tie, kas atnākuši vietā, ir ļoti centīgi un strādīgi. Tas, ko prasu mēģinājumos, ir maksimāla atdeve. Šobrīd kolektīvā dejo 31 dejotājs. Mēs pamazām veidojam jaunu sastāvu, kurš spētu noturēt augsto latiņu, kāda izvirzīta "A" grupas TDA, un esmu pārliecināts, ka mēs to noturēsim. Šobrīd nepieciešama arī repetitore.
Pamatā kolektīvu veido 18 gadus jauni dejotāji. Jaunos dalībniekus gaidām vecumā no 15 līdz 23 gadiem. Šajā vecumā no jaunā censoņa varu panākt strauju dejas mākas progresu, bet vēlāk, sasniedzot dejotāja brieduma gadus, tas ir gandrīz neiespējami, taču nevienam pasi neprasīsim, un droši var nākt arī vecāki jaunieši. Protams, būtu vēlama tautas deju pieredze, lai varētu pagūt sagatavoties maijā gaidāmajam koncertam," saka M.Kaiva.

Ir īstais laiks nākt un pievienoties TDA "Ogre"!
E.Kursiša piebilst, ka dalībnieku vecums nav izšķirošais faktors – galvenais ir vēlme dejot. "Mēs ļoti gribam papildināt dejotāju rindas ne tikai ar tiem, kas dejojuši "Pīlādzītī". Protams, būs izaicinājums, ja atnāks kāds, kas nekad nav dejojis. Viena lieta ir fiziski izdejot soļus un kombinācijas – slodze ir liela, bet jaunatnācējiem jāspēj pielāgoties arī dejotāju kolektīva videi un ritmam, it īpaši, ja tuvojas skate, koncerts vai Deju svētki. Tas, ka šobrīd mainījies vadītājs un mainījusies lielākā daļa sastāva, var būt kā motivācija jaunajiem. Šis ir īstais laiks nākt un pievienoties TDA "Ogre". Tā ir vesela pasaule, kas zināmā mērā ir kā izaicinājums sev, savām spējām, bet tajā pašā laikā tā ir arī iespēja iegūt jaunus draugus un pat izveidot ģimeni, piedalīties dažādos uzvedumos, pasākumos, doties īsākos vai garākos braucienos vai iesaistīties projektos, kas ļauj paplašināt redzesloku. Tā ir iespēja piedalīties kolektīva dzīvē, kur katram ir sava atbildības joma un ir visas iespējas likt lietā savas organizatoriskās dotības. Manuprāt, šobrīd ir tautas deju uzplaukuma laiks. Aicinu nepalaist to garām un kļūt par lielās dejotāju ģimenes daļu," saka E.Kursiša. 

TDA "Ogre" mēģinājumi ONKC telpās notiek divas reizes nedēļā – pirmdienās un piektdienās no pulksten 19.30 līdz 22.30. Jaunie dejotāji aicināti nākt pieteikties mēģinājumu laikā. Kolektīvam nepieciešams arī repetitors. Ar M.Kaivu var sazināties, zvanot uz tālruni 29126123. Saziņai var izmantot arī sociālos tīklus: Instagram: @tdaogre; Facebook: @TDAOgre.