Senioru deju kolektīva "Ogrēnietis" mūža mīlestība – deja 

Vairāk attēlu galerijā

Latvijas labākais senioru deju kolektīvs, viens no Ogres novada Kultūras centra azartiskākajiem amatierkolektīviem, nenogurdināmais un dzīvespriecīgais senioru deju kolektīvs (SDK) "Ogrēnietis" kopā ar draugiem sestdienas vakarā izdejoja 20 gadu jubilejas koncertu "Tas mans mūžs".

SDK "Ogrēnietis" ir tik aktīvs dažādu starptautisku festivālu, valsts, novada un pilsētas pasākumu dalībnieks, ka saspringtā koncertgrafika dēļ nācās atlikt pat jubilejas svinības. Kolektīvs dibināts 1999.gada rudenī, bet pērn šajā laikā SDK “Ogrēnietis” atradās ārpus Latvijas – folkloras festivālā Indonēzijā, kur kā vienīgais senioru deju kolektīvs pārstāvēja Latviju. 

Pirmos desmit gadus SDK "Ogrēnietis" vadītājs bija Ojārs Grasis, bet no 2009.gada līdz šim laikam ar kolektīvu kopā ir Ināra Driksna. Kolektīva koncertmeistare ir Gunta Trasune, bet prezidents Gundars Staltāns.

Īpaši pēdējie desmit gadi kolektīvam bijuši bagāti ar panākumiem. 2013. gada Dziesmu un deju svētku skatē SDK "Ogrēnietis" novērtēts ar augstāko pakāpi un savā grupā (F) pēc iegūtajiem punktiem bijis trešais labākais. Deju kolektīvu skatēs no 2013. – 2017. gadam katru gadu iegūta augstākā pakāpe. 2017. un 2018.gadā savā grupā (F) bijis labākais Latvijā.

SDK "Ogrēnietis" šobrīd dejo 23 dejotāji – 10 kungi un 13 dāmas. Desmit no dalībniekiem dejo jau vienpadsmito sezonu, vēl četri pāri dejo jau septīto sezonu. Pēc 2018.gada Dziesmu un deju svētkiem pievienojušies arī jauni dalībnieki. Pavisam šo gadu laikā "Ogrēnieti" par savējo saukuši 79 dejotāji. Kolektīvā dejo astoņas ģimenes, un, kā atzīst paši dejotāji, valda pozitīva gaisotne un draudzīga atmosfēra. 

No kolektīva dibināšanas – 1999.gada oktobra – tajā dejo Maija Elstiņa. Kā atklāj Maija, viņa ir vienīgā, kas ir kopā ar kolektīvu visus 20 gadus. "Esmu visizturīgākā. Tolaik biju visjaunākā, tagad - visvecākā," smaidot piebilst dejotāja. "Bērnībā dejoju, jaunībā dejoju - gan Krapes pamatskolas, gan Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas, gan arī vēlāk Krapes jauniešu deju kolektīvā. Tad sekoja ilgāks pārtraukums. Kad apritēja piecdesmit gadu, devos uz "Ogrēnieti". Gribējās dejot. Tā ir dejotgriba un dejotprieks, kas saista kolektīvā."  

Dejotāji atzīst, ka viņiem dejot "Ogrēnietī" nozīmē ikdienas rūpju pārvarēšanu, labu noskaņojumu, kopā būšanu, pozitīvu enerģiju, emocijas, ritmu, kustību, lepnumu un prieku par latviešu tradīciju kopšanu un nešanu pasaulē. "Deja ir mūsu valoda, ar kuru mēs braucam pa visu pasauli, un visur mūs saprot. Deja un dziesma būtībā ir latvieša meditācija, caur kuru mēs sūtām skaistās, labās enerģijas pasaulē. Ja tā darītu visa pasaule, nebūtu vajadzīgi ieroči un valdītu miers," atklāj dejotāji.

Jubilejas koncertā dejotāji teica paldies visiem horeogrāfiem, ar kuriem šo gadu laikā kolektīvs veiksmīgi sastrādājies. Dzimšanas dienas koncertam SDK "Ogrēnietis" bija iestudējis septiņas dejas, no tām četras pavisam jaunas, ko radījuši horeogrāfi – Dāvis Ērglis, Jānis Purviņš, Iluta Mistre un kolektīva vadītāja Ināra Driksna.

SDK "Ogrēnietis" pastāvēšanas laikā kolektīvam dejas veidojuši vairāki horeogrāfi, bet īpaši dejotāji vēlas izcelt Ilutas Mistres deju "Peldēja laiviņa", ko kolektīvs ir dejojis uz daudzām Latvijas skatuvēm, tostarp  uz Ogres upes peldošās skatuves, kas šūpojās viļņos. Šī deja kolektīva repertuārā ir septiņus gadus. "Mēs to esam ņēmuši līdzi savos ikgadējos braucienos, un dejojuši gan Eiropā, gan Āzijā – gan pilsētu laukumos, gan kalnu ielejās. Dejojām Čehijā, Maķedonijā, Itālijā, Gruzijā, Ukrainā, bet šajā sezonā laiviņa aizpeldēja uz Indonēziju, kur novembrī piedalījāmies folkloras festivālā," stāsta dejotāji.

Kolektīvu jubilejā sveica horeogrāfe Iluta Mistre, kura ir arī Ogres deju apriņķa virsvadītāja. I.Mistre atzina, ka šajā kolektīvā katrs dejotājs ir vērtība: "Katrs kungs kā ozols un katra dāma kā liepa, bet kolektīva vadītāja Ināra Driksna ir cilvēks, kurš sasniedz savus mērķus. Kaut gan viņa teikusi, ka nekad mūžā neradīs nevienu horeogrāfiju, jubilejas koncertam veidotā deja "Tas mans mūžs" bija  laba. Paldies Inārai par milzīgo cieņu pret latviešu tautas tērpu! Es uz jums skatos kā uz pērlēm. Jubilejas reizē nevaru nepieminēt Graša kungu. To sēklu, ko Ojārs Grasis iesēja "Ogrēnietī", – labsirdību, mieru, gaišumu, Inārai izdodas turpināt un pacelt vēl augstākā kvalitātē." 

""Ogrēnietis" tas ir mūsu visu mūžs. Katram mums ir savs mūžs, savs piepildījums, savs aicinājums, savs liktenis. Bieži vien mūsu mūžā ir ļoti daudz pienākumu – ģimenē un darbā, bet vajag kaut ko sirdij un dvēselei. Un katrs atrod savu to vistuvāko, kas patīk un dod enerģiju. Mēs esam to atraduši dejā. Jāsaka paldies liktenim, ka tas mūs visus kopā savedis dejā!"- sacīja kolektīva vadītāja I.Driksna.

Koncerta noslēgumā jubilārus sveica Ogres novada Kultūras centra direktores pienākumu izpildītāja Elīna Aupe, uzsverot, ka senioru deju kolektīvs "Ogrēnietis" Latvijā atzīts par vislabāko savā kategorijā, arī  Ogres novada Kultūras centrs lepojas un atzinīgi novērtē viņu darbu un ieguldījumu. E.Aupe teica paldies par brīnišķīgo jubilejas koncertu un novēlēja tikpat raitu dejas soli un mīlestību uz deju arī turpmāk.

E.Aupe pasniedza Latvijas Nacionālā kultūras centra un Ogres novada pašvaldības apbalvojumus. 

Latvijas Nacionālais kultūras centrs par nozīmīgu ieguldījumu latviešu skatuviskās dejas mākslā, Dziesmu un deju svētku tradīciju saglabāšanā un novada kultūrvides veidošanā, sveicot kolektīva 20 gadu jubilejā, izteica Atzinību Inārai Driksnai. Koncertmeistarei Guntai Trasunei Latvijas  Nacionālā kultūras centra Atzinība piešķirta par profesionālu un radošu ieguldījumu deju kolektīva darbībā un Dziesmu un deju svētku tradīciju saglabāšanā, sveicot kolektīva 20 gadu jubilejā. 

Par latviešu tautisko deju tradīciju kopšanu, aktīvi un radoši darbojoties Ogres novada Kultūras centra senioru deju kolektīvā "Ogrēnietis", Ogres novada pašvaldība izteica Pateicību ilggadējiem dejotājiem. 

Jubilārus sveica arī draugu kolektīvi. Koncertā kopā ar jubilāriem piedalījās bērnu deju kolektīvs "Ābolēni" (Ogresgals), senioru deju kolektīvi "Baltābele" (Garkalne), "Rīgava" (Salaspils), "Dzirnas" (Cēsis), "Sunta" (Suntaži), "Veldze" (Ķeipene), "Lēdmane" (Lēdmane), "Labākie gadi" (Madona) un "Sumulda" (Meņģele).